Virtuve

1493. gada novembrī leģendārais jūrasbraucējs, pētnieks, jaunu zemju iekarotājs Kristofors Kolumbs un viņa pavadoņi Gvadelupas salā esot pirmoreiz nogaršojuši agrāk neredzētus, lieliem čiekuriem līdzīgus augļus.

Ziema vēl kādu laiku turpināsies, un tieši šajā gadalaikā ir svarīgi nostiprināt imunitāti un izvēlēties pareizus produktus. Arī garastāvoklis ne vienmēr ir možs un pacilājošs, jo no darba jāatgriežas, kad ārā jau ir satumsis.

Neriskējot februāra vidū kādam uzspiest no svešām zemēm ievazātus svētkus ar romantiskām vakariņām, sarkanām rozēm un sirsniņām rotātu galdautu, tomēr gribas teikt – nu nav taču slikti kādreiz atļauties nedaudz romantikas.

Pirmais, ko var uzzināt, meklējot informāciju par ciedru riekstiem, – tie vispār nav rieksti, tāpat arī koki, kuros tie aug, nav nekādi ciedri. Tomēr nākas atzīt, ka no zinātniskā viedokļa nepareizais nosaukums "ir nostiprinājies kulinārijā". Par laimi, kļūmīgais virtuvē dotais vārds nepadara ciedru riekstiņu garšu sliktāku.

"Es ēdu tad, kad gribas, un to, ko pieprasa organisms. Jau sesto gadu esmu atteikusies no gaļas, kļūstot par veģetārieti. Kaut ģimenes ārste mani biedēja, ka tā es sabeigšot savu veselību, bet, ieraudzījusi manas asinsanalīzes, atzina, ka tās līdzinoties jauna bērna asinsainai," par saviem ēšanas paradumiem ir gatava stāstīt aktrise un mūziķe Ilona Balode.

Ja cilvēkam ļoti garšo kāds produkts, viņš atrod tam arvien jaunas labas īpašības, par kurām stāsta tik aizrautīgi, ka gribas noticēt. Savi fani ir daudziem produktiem, un kakao nav izņēmums.

Kurš gan ēdienu gatavošanā neizmanto garšvielas ar aromātisku vai asu garšu un aromātu? Garšvielas ir pārtikas produkti, un gandrīz visas tās iegūst no garšaugiem, izmantojot to augļus, sēklas, ziedu daļas, mizu, lapas un saknes.

Varētu teikt, ka Latvijas veikalu plauktos kuskusa paciņas uzradās paklusām, bez īpašas reklāmas vai pircēju izglītošanas. Kuskusu pazina ceļotāji, kuriem laimējās to nogaršot dienvidu zemēs, kā arī profesionāli pavāri.

Beta karotīnu ir svarīgi uzņemt ar uzturu – krāsainajiem dārzeņiem un augļiem, jo ne vienmēr A vitamīns produktos ir pieejams.

Gadumiju gaidot, pa pusei nopietni, pa pusei jokojot, pievēršamies senajai tradīcijai galdā likt zivis, bet maciņā – zvīņas. Ar zvīņām var gadīties visādi, reizēm tās neattaisno mūsu gaidas, toties gardi pagatavoti un glīti pasniegti zivju ēdieni gan neliek vilties.

Pamazām jau jāsāk domāt, kādus kārumus ģimenei celt galdā Ziemassvētkos. Kad budžets liek atturēties no impulsīviem tēriņiem, savlaicīga plānošana un pirkumu saraksta veidošana ir īsti vietā, lai samērotu vēlmes ar iespējām un tomēr neko nepiemirstu.

Eksotisko augli čerimoju pasaulē vairāk pazīst kā saldējuma koku, nevis pēc tā botāniskā nosaukuma – Annona cherimola. To audzē Spānijā un Dienvidamerikā.

Labas saimnieces zina, ka cepumu, kūku vai saldu putru garšu padara izteiksmīgāku šķipsniņa sāls. Un gluži to pašu var teikt par cukuru, kas pievienots gaļas un zivju ēdieniem vai zupām.

"Domājot par svētku maltīti 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, aicinu būt patriotiem un iegādāties vietējos dārzeņus, gaļu un citus produktus, lai no tiem pagatavotu mazliet netradicionālus un oriģinālus ēdienus," rosina restorāna Provansa šefpavārs Tomass Godiņš.

Kurš gan vismaz reizi mūžā nav našķējies ar saldu iebiezināto pienu, varbūt pat ar karoti izēdis visu bundžiņas saturu.

Stāsta, ka reiz senos laikos kāds ķīniešu zinātnieks noslīcis upē un, lai viņu varētu izvilkt, vispirms nācies novērst rijīgo zivju uzmanību. Pa rokai gadījušies tikai kāposti un rīsi, tāpēc mācekļi tinuši rīsus kāpostu lapās un metuši ūdenī. Tad ienācis prātā sagatavotos tīstokļus nomēģināt pašam, un atklājies, ka tie ir garšīgi.

Baraviku laiks šogad bija īss, taču dāsns, tāpēc daudziem laimējās salasīt bekas ne tikai tūlītējai maltītei, bet arī sagatavot krājumus ziemai – sakaltēt, sasaldēt, iekonservēt.

Iespējams, ka daudzi nezina, kas ir lakrica, bet tiem, kuri to pazīst, ir dažāda reakcija: vai nu tā garšo, vai gluži pretēji – rodas nepatika.

"Māksliniekiem ēdiena gatavošana padodas diezgan viegli, jo gan gleznošana, gan ēst taisīšana ir radošs process. Pat ja neko īsti nezinām par virtuves darbiem, esam gana traki, lai nebaidītos visu ko pamēģināt, improvizēt. Ja mājās nebūs siļķes, kas ir iekļauta ēdiena receptē, mākslinieks nekritīs panikā, bet šo zivi aizvietos ar ko citu. Rīkosies radoši," nosmej gleznotājaDiāna Dimza-Dimme.

Brokastīs putra? Ne katrs ēdājs uztver šo ziņu ar prieku. Taču tur vainīga nevis pati putra, bet gan vienveidīga attieksme un izdomas trūkums, putru gatavojot. Padomāsim, kā ikdienišķo ēdienu "uzpucēt", lai tas garšotu lieliem un maziem.

Vai jūtat, ka atkal pienācis laiks, kad doma par rosīšanos virtuvē vairs nešķiet kaitinoša un gribas atkal būt tuvāk pavardam, siltumam un mājīgumam?

Aronijas jeb melnās pīlādžogas parasti apēd tikai pa kādai, lai arī tām ir patīkama garša. Pārsvarā no tām gatavo sīrupu, sulu, arī ievārījumu un marmelādi, atspirdzinošus dzērienus.