Smaržīgais dienvidnieks ananass

1493. gada novembrī leģendārais jūrasbraucējs, pētnieks, jaunu zemju iekarotājs Kristofors Kolumbs un viņa pavadoņi Gvadelupas salā esot pirmoreiz nogaršojuši agrāk neredzētus, lieliem čiekuriem līdzīgus augļus.

Tāds nostāsts saglabājies par Vecās pasaules iedzīvotāju pirmo iepazīšanos ar ananasiem, kurus tolaik Dienvidamerikā jau kultivēja.

Taču bija jāpaiet gadsimtiem, līdz augļu transporta un uzglabāšanas tehnoloģijas attīstījās tik tālu, lai ananasi kļūtu par parastu lielveikalu preci dažādās pasaules malās.

Uz ananasu dzimtenes godu pretendē Urugvaja, Brazīlija vai Paragvaja. Spāņu iekarotāji prata novērtēt aromātiskos augļus, un, pateicoties viņiem, tos sāka audzēt Filipīnās un Havaju salās. Čiekurveida augļi ir grūti transportējami, jo tos nevar novākt zaļus un vēlāk pakļaut dažādām viltīgām nogatavināšanas procedūrām, turklāt ananasiem pārvadājot ir jānodrošina īpašs temperatūras režīms. Kad beidzot ananasi nonāca līdz Eiropai, tie izraisīja lielu interesi. Droši vien cilvēki jau tolaik juta kāri pēc saldumiem, taču cukurs bija liels retums un dažādus svaigus augļus varēja dabūt tikai sezonā. Siltumprasīgie ananasi nevēlējās augt Eiropā, un dārzniekiem nācās pūlēties divus gadsimtus, kamēr izdevās tos izaudzēt īpašās siltumnīcās un lecektīs. Ilgu laiku ananasus varēja baudīt tikai karaļi un galminieki. Par to, cik nozīmīgs sasniegums šķita ananasa izaudzēšana, liecina kaut vai fakts, ka Anglijas karalis Čārlzs?II pozējis savas oficiālajam portretam ar ananasu. Savukārt Francijas karalim Ludviķim?XIV gadījies misēklis?– kādā maltītē viņš esot iecirtis zobus nenomizotā ananasā.

Arī Amerikā ananasi maksāja ļoti dārgi, jo tikai paši ātrākie kuģi spēja lielajā karstumā nogādāt tos nebojātus no Karību salām līdz Bostonai vai Filadelfijai. Tolaiku namamātes ieguldīja ļoti lielas pūles, rīkojot viesības ar izsmalcinātām maltītēm. Galds parasti tika klāts aiz slēgtām durvīm, bet par dienas galveno notikumu kļuva brīdis, kad durvis atvēra, atklājot viesu acīm kundzes ieceri, ko īstenojuši prasmīgi kalpotāji, pārsteidzot ar ēdienu daudzveidību un rotājumiem. Maltītes ilga stundām, bet goda vietā uz galda, paceltam pāri citiem gardumiem, vajadzēja dižoties ananasam. Ja namamātei tas nebija pa kabatai, viņa vismaz uz viesību laiku izīrēja ananasu no saldumu tirgotāja. Pamazām ananass Amerikā kļuva par viesmīlības simbolu. Ēku rotājumos parādījās akmens, vara, misiņa un koka ananasi, tos attēloja uz galdautiem un salvetēm, krēslu muguriņām, paplātēm un traukiem.

Var teikt, ka ananasi, lai arī tie kļuvuši pieejami veikalos un tirgos, tomēr ir saglabājuši ekskluzīvu augļu statusu, un joprojām atrodas vieta svētku galdā.

***

NODERĪGI

Izvēloties ananasu, par tā gatavību nevar spriest pēc mizas krāsas, jo atkarībā no šķirnes miza var būt tumši zaļa, dzeltenīga, oranži dzeltena vai sarkandzeltena.

Koši zaļš, nesavītis ananasa lapu cekuls liecina par augļa svaigumu.

Par ananasa gatavības pazīmi bieži uzskata lapu cekula kustīgumu un to, ka atsevišķas lapas var viegli izraut. Tomēr šīs pazīmes var arī maldināt.

Galvenā ananasa gatavības un kvalitātes pazīme ir spēcīga, patīkama smarža. Nepērciet ananasu, ja tas nesmaržo vai arī aromātam ir rūguma vai pelējuma piesmaka.

Ananasa apakšdaļā ir lielāks cukura saturs, tāpēc tā ir saldāka un maigāka par augšdaļu.

Ja ananass ir gatavs, aromātisks, taču skābs, tas acīmredzot audzis vēsākā laikā nekā parasti. Dažiem cilvēkiem tāds auglis rada stipru mēles kairinājumu. Nedaudz maigāku ananasu var padarīt, uz mirkli iegremdējot aukstā sālsūdenī.

Ananass patiesībā sastāv no daudziem maziem kopā saaugušiem auglīšiem, katram no tiem vidū ir actiņa. Ja actiņa ir ļoti tumšā krāsā vai pildīta ar šķidrumu, ananass ir sācis bojāties.

Ananasa lielums nav tieši proporcionāls kvalitātei?– lielie nav ne saldāki, ne sulīgāki par mazajiem.

Vienu divas diennaktis ananasu var glabāt istabas temperatūrā. Ja jāglabā ilgāk, to ievieto plastmasas maisiņā un liek ledusskapī. Ananasiem nepatīk temperatūra, kas zemāka par +7?grādiem.

Ananasi satur bromelīnu?– vielu, kas palīdz labāk sašķelt olbaltumu. Tāpēc ananasus un to sulu var izmantot gaļas marinēšanai pirms cepšanas, lai padarītu mīkstāku un sulīgāku.

Svaigus ananasus nevajag pievienot ēdieniem, kuru sastāvā ir želatīns, jo bromelīns neļauj tam sarecēt. Piemērotāki būs konservēti ananasi.

Ja gadās pārēsties, smaguma sajūtu vēderā palīdz mazināt kāda ananasa šķēlīte maltītes beigās.

100?gramos ananasu mīkstuma ir ap 50?kcal, tas satur ap 13?g ogļhidrātu un 1,4?g balastvielu. Ananass atzīts par labu B1?vitamīna un mikroelementa mangāna avotu.

***

RECEPTES

Lasis ar ananasiem

Sastāvdaļas. 100?g gargraudu rīsu, ķiploka daiviņa, neliels asais sarkanais pipars, 200?g sakņu seleriju, neliels sīpols, 200?g ananasu mīkstuma, augu eļļa cepšanai, šķipsniņa maltu melno piparu, sāls, 50?ml dārzeņu buljona, 50?ml sausā baltvīna, 300?g laša filejas, sāls pēc garšas. Pagatavošana. Ķiploka daiviņu un sīpolu sīki sagriež, aso piparu sagriež plānos gredzentiņos, selerijas sarīvē ar sakņu rīvi, ananasu sagriež mazos gabaliņos; to visu apcep uz pannas augu eļļā, pievieno sāli un piparus, liek karstumizturīgā veidnē, pielej buljonu un vīnu. Lasim uzkaisa sāli un piparus, apcep uz pannas augu eļļā, liek veidnē pie dārzeņiem un ananasiem. Uzliek vāciņu vai pārsedz ar foliju, liek cepeškrāsnī, kas iesildīta līdz 200?grādiem, cep 15?minūtes. Rīsus izvāra viegli sālītā ūdenī, notecina, apžāvē, liek lēzenā traukā, pārliek ar dārzeņiem un ananasiem, virsū liek lasi, pasniedz ar svaigiem dārzeņiem un zaļumiem.

Karstmaizes ar ananasiem

Sastāvdaļas. 10?baltmaizes šķēles, 10?plānas ananasu ripiņas, 10?liesa kūpināta šķiņķa šķēlītes, 10?siera šķēlītes, 10?olīvas bez kauliņiem, sviests vai margarīns pārziešanai. Pagatavošana. Maizi plānā kārtiņā no abām pusēm pārziež ar sviestu vai margarīnu, liek uz plāts, uzliek šķiņķi, ananasu, vidiņā?– olīvu, pārklāj ar sieru. Liek iesildītā cepeškrāsnī un cep, līdz siers izkusis.

Pikantais kokteilis

Sastāvdaļas. 150?g sasmalcināta ananasu mīkstuma, ēdamkarote rīvēta svaiga ingvera, nedaudz svaigu pētersīļu zaļumu, 250?ml ūdens. Pagatavošana. Visas sastāvdaļas kārtīgi saputo ar mikseri, izkāš kokteili caur sietiņu. (Tiek uzskatīts, ka šis dzēriens palīdz izvadīt toksīnus, atvieglo paģiru simptomus.)

Ananasu salāti ar garnelēm

Sastāvdaļas. 200?g ananasu mīkstuma, 200?g vārītu tīrītu garneļu, 2?vārītas olas, ķiploka daiviņa, majonēze un sāls pēc garšas, salātu lapas. Pagatavošana. Ananasus sagriež mazos kubveida gabaliņos, olas sakapā, ķiploka daiviņu saspiež spiedē, pievieno garneles, majonēzi un sāli, liek šķīvī uz salātu lapām. 4

Vistas filejas ar ananasiem

Sastāvdaļas. 1?kg vistas fileju bez ādas, ananass, citrons, 100?g sviesta, sāls, malti melnie pipari. Pagatavošana. Filejas sagriež strēmelītēs, cep sviestā uz pannas, pievienojot sāli un piparus. Pēc 10 minūtēm pievieno gabaliņos sagrieztu ananasa mīkstumu, cep, līdz gaļa gatava. Pasniedz ar rīsiem vai makaroniem, pirms pasniegšanas pārslacina ar citrona sulu.