Kakao labam garastāvoklim

Ja cilvēkam ļoti garšo kāds produkts, viņš atrod tam arvien jaunas labas īpašības, par kurām stāsta tik aizrautīgi, ka gribas noticēt. Savi fani ir daudziem produktiem, un kakao nav izņēmums.

Cienītāji iesaka: dzer kakao, kad esi saaukstējies, noguris vai noskumis, vakarā dzer to, lai labāk aizmigtu, bet no rīta – lai labāk pamostos. Un ir tikai viens veids, lai noskaidrotu, vai tas tiesa, – dzert kakao!

Angļi, aprakstot kakao, bieži to saista ar bērnības atmiņām, kad vecmāmiņas rosīšanās virtuvē, smaržīgo dzērienu gatavojot, sniedza mazbērniem mājīguma, miera un drošības izjūtu. Tiem, kuriem liktenis bija lēmis būt padomju bērniem, pirmās atmiņas par kakao bieži ir saistītas ar bērnudārza vai skolas ēdamtelpu, kur galdā saliktas pārsaldināta, padzisuša un šķidra kakao krūzītes ar virspusē nostājušos plēvi. Un, ja vēl skolotāja uzstāja, ka viss jāizdzer, – bērnības trauma uz līdzenas vietas! Vēlāk, cerams, viņi atskārta: kakao var būt ļoti garšīgs, smaržīgs, ar kārdinošām putiņām.

Kakao cēlies no Amerikas tropu reģioniem. Indiāņi to uzskatīja par dieva dāvanu un izmantoja dažādos rituālos, kakao pupiņas kalpoja arī naudas vietā. Spāņu iekarotāji 16. gadsimta sākumā iepazinās ar neredzētajiem augļiem, taču viņus vairāk interesēja zelts. 1519. gadā bārdainais ģenerālis Ernando Kortess izcēlies krastā Meksikā, un acteki viņu noturējuši par dieva Kecalkoatla iemiesojumu. Spāņi tikuši godam uzņemti un cienāti no zelta kausiem ar neredzētu putainu dzērienu, ko acteki saukuši par chocolatl – no tā vēlāk radies šokolādes vārds spāņu un citās Eiropas valodās. Vēlāk Kortess atvedis uz dzimteni kakao pupiņas un dzēriena pagatavošanas recepti. Tieši spāņi pirmie sākuši to dzert karstu un saldinātu, gatavojot īpašā koka traukā ar putojamo ierīci, tas bijis ļoti bagāts ar taukvielām. Tikai 19. gadsimtā holandietis Kunrāds van Gutens izgudroja spiedi, ar kuru no grauzdētām kakao pupiņām varēja izspiest divas trešdaļas kakao sviesta. Pulveris, kas palika pāri, tad arī kļuva par mūsdienu kakao pulvera priekšteci. Kaloriju brūnajā pulverītī ir diezgan daudz: 200–400 kcal 100 gramos. Bet, lai pagatavotu dzērienu, vajag tik maz kakao pulvera, ka no tā uzbaroties nevar. Ja tiek uzņemtas liekas kalorijas, vainojams trekns piens, cukurs, saldais krējums vai saldējums. Rūpējoties par figūru, kakao iesaka gatavot no attaukota piena, bet, ja ļoti negribas atteikties no kalorijām bagātām piedevām, tad tasīte kakao var aizstāt vienu ēdienreizi. Tā ir gana sātīga. Kakao varētu būt alternatīva arī neveselīgiem enerģijas dzērieniem.

Kakao koki ir salīdzinoši zemi, tie zied ar skaistiem, gaišiem, pie paša stumbra novietotiem ziediņiem, bet augļi ir iegarenas pākstis, kurās slēpjas 20–60 sēkliņu – kakao pupiņu. Kakao kokiem patīk mitrs, silts klimats un auglīga augsne. Dabas produktu cienītāju aprindās nāk modē dzīvais kakao – pupiņas, kas ievāktas savvaļā Amazones upes baseinā. Šādas kakao pupiņas samaļ kafijas dzirnaviņās, aplej ar siltu ūdeni (60 grādu) un nostādina piecas minūtes. Tiek apgalvots, ka tas ir līdzeklis sirds un asinsvadu slimību, vēža un diabēta profilaksei, kā arī uzlabo miegu, veicina smadzeņu darbību, atvieglo menopauzes simptomus, uzlabo sejas krāsu un nomāktu garastāvokli. Kakao pupiņu sastāvs patiešām ir bagātīgs, tās satur daudz augu tauku – kakao sviesta, olbaltumvielas, organiskās skābes, A, E, PP vitamīnus, kalciju, magniju, nātriju, fosforu, fluoru u.c. Vispazīstamākā kakao sastāvdaļa ir alkaloīds teobromīns. Tiek lēsts, ka vienā tasītē kakao ir trīsreiz vairāk antioksidantu nekā tasītē zaļās tējas. Par savu spēju uzlabot nomāktu garastāvokli kakao var pateikties feniletilamīnam. No seniem laikiem kakao uzskata arī par afrodīziju. Gaidot romantisku tikšanos, mīlas lietu zinātājas iesaka saputot trīs ēdamkarotes kakao pulvera ar trim ēdamkarotēm cukura, pievienot lāsīti kafijas, to visu sajukt ar pusglāzi saputota krējuma un pakāpeniski iemaisīt traukā, kur ielieta glāze vārīta ūdens. To liek uz uguns, uzkarsē gandrīz līdz vārīšanās temperatūrai un visbeidzot pievieno 30 gramus konjaka, lej smalkās porcelāna tasītēs un izbauda.

***

NODERĪGI

Kakao pulvera krāsa var būt no gaiši brūnas līdz tumši brūnai. Jo gaišāka krāsa, jo labāka kvalitāte.

Kakao pulveris nedrīkst būt pelēcīgs, zaudējis smaržu, piesūcies ar citu produktu smaržu vai ieguvis piegaršu.

Jo smalkāk samalts kakao pulveris, jo vieglāk no tā pagatavot dzērienu.

Paberzējot pulveri pirkstos, nav jājūt daļiņas, kakao arī nedrīkst būt salipis kunkuļos.

Kakao pulveri uzglabā cieši noslēgtā traukā.

***

RECEPTES

Vienkāršs kakao. Vienu tējkaroti kakao pulvera sajauc ar divām tējkarotēm cukura, pievieno nedaudz ūdens, izmaisa, lai nebūtu kunkuļu, liek uz uguns un maisot uzvāra. Pielej glāzi piena un uzkarsē gandrīz līdz vārīšanās temperatūrai.

Pienā gatavots kakao. Uzvāra litru piena, krūzītē liek 5 tējkarotes kakao pulvera un 5 tējkarotes cukura, pievieno nedaudz karstā piena, kārtīgi izmaisa, pielej pārējam pienam, samaisa, noņem no uguns.

Kakao ar kanēli un apelsīna miziņu. 6 ēdamkarotes kakao pulvera sajauc ar sešām ēdamkarotēm cukura, maisot pa daļām pievieno 2,5 glāzes piena, karsē, līdz iegūst viendabīgu dzērienu. Pievieno 2,5 glāzes kafijas krējuma, nedaudz vaniļas cukura, malta kanēļa un apelsīna miziņu. Karsē gandrīz līdz vārīšanās temperatūrai. Ja vēlas, katrā krūzītē ieliek ēdamkaroti saputota krējuma, uzkaisa rīvētu šokolādi.

Kakao kokteilis ar olu dzeltenumiem. 10 g kakao pulvera kārtīgi saputo ar trim olu dzeltenumiem, trīs tējkarotēm cukura, putošanas beigās pievieno 100 ml apelsīna sulas, lej glāzē un pasniedz.

Auksta piena kokteilis ar kakao. Saputo divus olu dzeltenumus ar tējkaroti kakao, ēdamkaroti medus, ēdamkaroti saldā krējuma un šķipsniņu vaniļas cukura, pievieno glāzi karsētā piena, turpina putot, līdz iegūst gaisīgas konsistences kokteili.

Kakao ar saldo krējumu. Glāzi piena ielej katliņā un uzkarsē, tikmēr citā traukā sajauc vienu ēdamkaroti kakao pulvera, ēdamkaroti cukura un divas ēdamkarotes saldā krējuma. Pievieno karstajam pienam un samaisa. Noņem no uguns, uzputo ar blenderi vai mikseri.