Izrādās, ka gulēšana zeķēs var palīdzēt ātrāk aizmigt un uzlabot miega kvalitāti; tā var arī mazināt dažus simptomus, kas saistīti ar hormonālajām pārmaiņām pirms menopauzes, un palīdzēt rūpēties par sausu pēdu ādu.
Tomēr šis ieradums nav piemērots visiem, jo pārāk ciešas zeķes un mitrums var radīt diskomfortu un kairināt ādu, raksta “Real Simple”.
Diskusijas par gaļas lietošanu uzturā nerimst – lai gan uzturs, kura pamatā ir pilnvērtīgi augu valsts produkti un veselīgie tauki, tiek saistīts ar ilgāku mūžu, jautājums par gaļas nozīmi ilgmūžībā joprojām ir pretrunīgs.
Tas, cik ātri cilvēks staigā, var liecināt par to, cik veselīgi viņš noveco, un pat sniegt norādes par iespējamo dzīves ilgumu. Plašā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 34 000 cilvēku vecumā no 65 gadiem, zinātnieki konstatēja, ka ierastais pastaigas ātrums ir saistīts ar ilgāku mūžu, raksta “Men's Journal”.
Brokastis ir svarīga ēdienreize, kuru nevajadzētu izlaist. Tās palīdz remdēt pirmo izsalkumu, un, ja maltīte ir sātīga un pilnvērtīga, dienas laikā retāk rodas vēlme našķoties – tieši tāpēc ir vērts izvēlēties brokastis, kas nodrošina organismu ar nepieciešamajām uzturvielām.
Pēc garas dienas atrast spēku uzvilkt sporta apavus un iekļaut treniņu savā dienas grafikā ne vienmēr ir viegli. Taču ko jūs darītu, ja zinātu, kurā diennakts laikā treniņi var būt īpaši efektīvi svara samazināšanai – vai tas nedotu papildu motivāciju?
Spēja no rīta ilgāk pagulēt ar gadiem pakāpeniski mazinās. Izrādās, ka tas saistīts ne tikai ar ieradumiem, bet arī ar dabiskām organisma novecošanās pārmaiņām.
Pietiekama ūdens uzņemšana var palīdzēt samazināt svaru, veicinot vielmaiņu un kontrolējot apetīti. Īpaši noderīgi ir saldos, kalorijām bagātos dzērienus aizstāt ar ūdeni, tādējādi samazinot uzņemto kaloriju daudzumu un pakāpeniski veidojot veselīgākus ieradumus, raksta “Health”.
Zobu veselībai svarīga ir ne tikai regulāra tīrīšana un zobārsta apmeklējumi – arī ikdienas ēdienkarte var ietekmēt zobu emalju un smaganu stāvokli. Daži produkti palīdz nodrošināt zobiem nepieciešamās minerālvielas, savukārt pārmērīgs cukura daudzums veicina vidi, kurā vieglāk attīstās kariess, raksta “BBC”.
Bezkofeīna kafija, protams, nesniedz tādu pašu mundruma efektu kā parastā kafija, taču jauns pētījums liecina, ka arī tai var būt interesanta ietekme uz smadzenēm – zinātnieki atklājuši, ka cilvēkiem, kuri dzer bezkofeīna kafiju, uzlabojās rezultāti atmiņas testos, raksta “Science Alert”.
Tas, ko izdzeram no rīta, var ietekmēt cukura līmeni asinīs vairāk, nekā šķiet – dietologi iesaka pievērst uzmanību ne tikai ēdienam, bet arī pirmajam dienas dzērienam, raksta “Eatingwell”.
Vai kafijas tasi var uzskatīt par daļu no dienā nepieciešamā ūdens daudzuma? Šāds jautājums bieži rodas kafijas cienītājiem. Eksperti žurnālā “Martha Stewart” skaidro, ka mērena kafijas lietošana var palīdzēt uzņemt nepieciešamo šķidruma daudzumu.
Pārtikas iepakojumi nereti ir nosēti ar košiem un pamanāmiem apgalvojumiem par to veselīgumu, taču, pēc onkologa teiktā, patiesība bieži vien slēpjas sastāvdaļu saraksta sīkajā drukā. Izrādās, ir kāda īpaša piedevu grupa, no kuras onkologs iesaka pēc iespējas izvairīties, lai samazinātu vēža risku.
Kad sākas skola, bērnudārzs un aukstāks laiks, daudzi vecāki ķeras pie rudens rituāliem – aveņu tējas, medus, smiltsērkšķiem, vitamīniem un dažādiem “imunitātes stiprinātājiem”. Bet vai tas tiešām palīdz bērnam nesaslimt? Stāsta “HealthyChildren.org”.
Ja sāp celis vai cilvēku moka stipra migrēna, fiziskās aktivitātes, visticamāk, nav pirmā lieta, par ko viņš iedomājas kā iespējamu risinājumu, taču jauns plašs zinātnisks pārskats liecina, ka tieši kustības varētu būt viens no nozīmīgiem palīgiem cīņā ar sāpēm, raksta “drugs.com”.
Plašs zinātnisks pētījums liecina, ka sievietēm, kuru uzturā ir daudz dārzeņu un mazāk gaļas, krūts vēža risks var būt zemāks. Pētnieki īpašu uzmanību pievērsuši tā dēvētajai planētas veselības diētai, kuras pamatā ir galvenokārt augu izcelsmes produkti, raksta “Yle.fi”.
Droši vien gandrīz ikviens vismaz reizi dzīvē ir pacēlis no grīdas nokritušu ēdienu un nodomājis: ja to izdara pietiekami ātri, nekas slikts nenotiks. Tā radies arī plaši zināmais “piecu sekunžu noteikums”. Taču zinātniskie eksperimenti liecina, ka baktērijas negaida piecas sekundes, raksta “Science Blog”.
Olas ir viens no nedaudzajiem pārtikas produktiem, kas dabīgā veidā satur D vitamīnu – viena ola nodrošina aptuveni 6% no ieteicamās dienas devas, tāpēc, ja uzturā vēlamies uzņemt vairāk šī vitamīna, ir vērts pievērst uzmanību ne tikai tam, ka ēdam olas, bet arī tam, kā tās pagatavojam, raksta “Health”.
Kafija daudziem ir neatņemama rīta sastāvdaļa – tā palīdz pamosties, dod enerģiju un var uzlabot modrību. Taču nozīme ir ne tikai pašai kafijai, bet arī tam, kā tā tiek pagatavota un ko mēs tai pievienojam, tāpēc dietologi iesaka vairākus vienkāršus paņēmienus, kas ļauj ikdienas kafijas krūzi padarīt uzturvērtības ziņā labvēlīgāku, raksta “Health.com”.
Zaļā tēja ar kanēli ir kļuvusi populāra, pateicoties apgalvojumiem, ka tā palīdz kontrolēt cukura līmeni asinīs un sniedz citus ieguvumus veselībai. Tomēr zinātnieki vilcinās to saukt par brīnumdzērienu, un dažiem cilvēkiem pat jāievēro piesardzība tās lietošanā.
Dažiem banāns vislabāk garšo tad, kad tas jau kļuvis koši dzeltens un salds, bet citi izvēlas vēl zaļus, stingrus augļus ar izteikti blīvu tekstūru un mazāk saldu garšu. Taču vai zaļš banāns organismam ir nekaitīgs, vai arī labāk tomēr pagaidīt, līdz tas nogatavojas? Skaidro “Cleveland Clinic”.
Apelsīnu sula ir pretrunīgi vērtēta uztura jomā – daži uzskata, ka tā satur pārāk daudz cukura, lai to varētu uzskatīt par "veselīgu", savukārt citi norāda, ka tā satur svarīgus vitamīnus un uzturvielas, kas var būt daļa no sabalansēta uztura, raksta “Verywell Health”.
Kad sākas galvassāpes, tase tējas var šķist vienkāršs veids, kā mazināt sāpes, tomēr, saskaņā ar žurnāla “Health” datiem, tēja var gan mazināt, gan pastiprināt simptomus atkarībā no tējas veida un individuālās reakcijas.
