Spēja no rīta ilgāk pagulēt ar gadiem pakāpeniski mazinās. Izrādās, ka tas saistīts ne tikai ar ieradumiem, bet arī ar dabiskām organisma novecošanās pārmaiņām.
Mēdz jokot, ka vecāki cilvēki pamostas vēl pirms saullēkta, savukārt pusaudži labprāt guļ līdz pusdienlaikam. Taču šiem jokiem ir zināms pamats - laiks, kad organisms dabiski vēlas iet gulēt un pamosties, ir atkarīgs gan no ģenētikas, gan no novecošanās procesiem, raksta “HuffPost”.
"Tāpat kā lielākajai daļai pārmaiņu, kas notiek ar vecumu, arī šeit nav viena vienīga iemesla — visi faktori ir savstarpēji saistīti,” skaidro Mičiganas universitātes psiholoģijas profesore Sindija Lustiga.
Eksperti izdalījuši vairākus galvenos iemeslus, kāpēc cilvēki, kļūstot vecāki, sāk mosties agrāk, kā arī ieteikuši, ko iespējams darīt, lai uzlabotu miegu.
Kāpēc agrāka pamošanās ir saistīta ar novecošanos?
Ar vecumu smadzenes kļūst mazāk jutīgas pret signāliem, kas palīdz regulēt miega un nomoda ritmu.
"Smadzeņu nervu savienojumi, iespējams, vairs tik labi neuztver un neapstrādā ienākošos signālus, kā tiem vajadzētu,” norādīja Arizonas universitātes Veselības zinātņu centra Miega un diennakts ritmu izpētes centra direktors Sai Rams Partasarati.
Šie signāli ir saistīti ar saules gaismu, saulrietu, ēdienreizēm, fiziskajām aktivitātēm un sociālo mijiedarbību. Tie palīdz smadzenēm noteikt, kurā diennakts cikla posmā organisms atrodas.
Jaunākam cilvēkam vakariņu laiks var kalpot par signālu, ka pēc dažām stundām būs jādodas gulēt. Vecāka gadagājuma cilvēkam šī saikne var nebūt tik izteikta.
Arī nervu sistēmas darbība, kas nodrošina šo signālu nodošanu smadzenēm, novecojot var pasliktināties. Tāpēc vecāki cilvēki nereti nogurst agrāk nekā viņu bērni vai mazbērni un attiecīgi arī agrāk pamostas.
Kā miegu ietekmē redzes pārmaiņas?
Vēl viens būtisks faktors ir ar vecumu saistītas redzes pārmaiņas - tās var samazināt gaismas daudzumu, ko smadzenes saņem caur acīm, bet gaismai ir svarīga nozīme organisma iekšējā pulksteņa regulēšanā.
Īpaši izteikti tas var būt cilvēkiem ar kataraktu — acu slimību, kas izraisa redzes miglošanos un citas redzes problēmas.
"Ja cilvēkam ir katarakta, vakara gaisma acīs nonāk mazākā daudzumā, tāpēc smadzenes var uztvert, ka saulriets jau ir noticis, lai gan patiesībā tas vēl nav pienācis,” skaidroja Partasarati.
Tā rezultātā organisms var sākt agrāk ražot melatonīnu — hormonu, kas palīdz sagatavoties miegam, un cilvēks vakaros sāk justies miegains agrāk, dodas gulēt agrāk un attiecīgi arī pamostas agrāk.
Pētījumi liecina, ka kataraktas operācija dažiem cilvēkiem var uzlabot miega kvalitāti un ilgumu, jo acīs atkal nonāk vairāk gaismas, kas palīdz regulēt diennakts ritmu.
Kā iespējams panākt, lai no rīta varētu gulēt ilgāk?
Eksperti iesaka pievērst uzmanību gaismas iedarbībai vakaros. Lai gan bieži dzirdēts padoms pirms gulētiešanas izvairīties no ekrāniem, cilvēkiem, kuri vēlas nedaudz vēlāk doties gulēt, situācija var būt citāda.
Eksperti iesaka pirms saulrieta un arī pēc tā uzturēties pietiekami gaišā vidē; tas var nozīmēt pastaigu ārā pirms saulrieta, spilgtāku apgaismojumu mājās vai grāmatas lasīšanu planšetdatorā ar gaišu ekrānu.
Spilgta gaisma var palīdzēt smadzenēm uztvert, ka diena vēl nav beigusies, un aizkavēt melatonīna izdalīšanos, tādējādi dažiem cilvēkiem var izdoties vēlāk aizmigt un arī vēlāk pamosties.
Eksperti iesaka izmēģināt šādu pieeju aptuveni 30-60 minūtes pirms saulrieta, pielāgojot laiku sezonai un dzīvesvietai. Kopumā mērķis varētu būt aptuveni divas stundas pietiekami spilgtas gaismas iedarbības, tostarp arī pēc saulrieta.
Tomēr reakcija uz gaismu katram cilvēkam var atšķirties, tāpēc nepieciešams novērot, kā šīs pārmaiņas ietekmē miegu.
Psiholoģijas profesore Sindija Lustiga iesaka pirms gulētiešanas izvairīties no alkohola. Lai gan alkohols var radīt miegainību, tas pasliktina miega kvalitāti, savukārt regulāras fiziskās aktivitātes un rīta saules gaisma palīdz uzturēt stabilāku diennakts ritmu.
Agrāka pamošanās ne vienmēr nozīmē miega traucējumus
Miega režīma pārmaiņas ir daļa no novecošanās procesa, tomēr tas nenozīmē, ka pastāvīgu nogurumu vai sliktu miegu vienmēr vajadzētu uzskatīt par normu.
Daļu faktoru, piemēram, organisma novecošanos, nav iespējams pilnībā novērst, taču veselīgi ieradumi, pietiekama fiziskā aktivitāte, piemērots apgaismojums un regulārs miega režīms var palīdzēt saglabāt labu miega kvalitāti.
Ja agrāka pamošanās ir saistīta ar pastāvīgu nogurumu dienas laikā vai cilvēkam ir grūti pietiekami izgulēties, būtu vērts konsultēties ar ārstu, lai izvērtētu iespējamos miega traucējumus un citus veselības faktorus.
