Ja no rītiem steidzaties un brokastis aizstājat ar kafijas tasi, bet par ēdienu atceraties tikai pēc pusdienlaika, iespējams, ir vērts pārskatīt šo ieradumu. Dietologi norāda, ka regulāra pirmās ēdienreizes atlikšana līdz pēcpusdienai var negatīvi ietekmēt veselību. Lai gan nav viena universāla brokastu laika, speciālisti iesaka ēst aptuveni vienu līdz divas stundas pēc pamošanās.
Kā raksta “EatingWell”, brokastu izlaišana var radīt vairākas problēmas, kas ietekmē gan ēšanas paradumus, gan organisma veselību.
Kāpēc brokastis pēc pulksten 12 nav labākā izvēle?
Dietologi nosaukuši piecus iemeslus, kāpēc regulāra brokastu atlikšana līdz pusdienlaikam nav vēlama.
Vēlāk var izvēlēties mazāk veselīgu ēdienu
Ja cilvēks ilgstoši neēd, līdz pirmajai ēdienreizei var rasties ļoti spēcīga izsalkuma sajūta. Šādā stāvoklī ir grūtāk izvēlēties sabalansētu maltīti, turklāt pieaug iespēja apēst vairāk, nekā nepieciešams.
Dietoloģe Patrīcija Banna skaidro, ka tas var veicināt lielākas porcijas, biežāku našķošanos un tādu produktu izvēli, kurus iespējams ātri apēst, nevis uzturvielām bagātu ēdienu. Daļa cilvēku pēc brokastu izlaišanas arī vakaros sāk ēst vairāk.
Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri brokastis izlaiž vismaz trīs reizes nedēļā, mēdz kompensēt neapēsto, uzņemot vairāk kaloriju vēlāk dienas laikā. Šāds ēšanas modelis ir saistīts ar lielāku liekā svara un aptaukošanās risku.
Organisms var nesaņemt svarīgas uzturvielas
Brokastis ir laba iespēja uzņemt uzturvielas, kuru daudziem cilvēkiem ikdienas ēdienkartē trūkst, piemēram, šķiedrvielas, kalciju, D vitamīnu un kāliju.
Dietoloģe Banana iesaka brokastīs iekļaut grieķu jogurtu, pilngraudu produktus, augļus un olas. Tie palīdz nodrošināt organismu ar nepieciešamajām uzturvielām jau dienas sākumā.
Pētījumos konstatēts, ka cilvēki, kuri regulāri izlaiž brokastis, parasti uzņem mazāk folātu, kalcija, dzelzs, kā arī A, C un D vitamīna. Šo vielu trūkumu viņiem bieži neizdodas kompensēt arī pārējās ēdienreizēs.
Var pasliktināties zarnu veselība
Rīta maltīte palīdz aktivizēt gremošanas sistēmu un veicina regulāru zarnu darbību, norāda dietoloģe Elizabete Šova.
Piemēram, pilngraudu auzas ir bagātas ar šķiedrvielām, savukārt jogurts ar probiotikām satur labvēlīgās baktērijas. Šie produkti palīdz uzturēt veselīgu zarnu mikrobiomu.
Var palielināties sirds un asinsvadu slimību risks
Pētījumi liecina, ka vēlākā pirmā ēdienreize var būt saistīta ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku, norāda dietoloģe Banana.
Vienā no pētījumiem konstatēts, ka cilvēkiem, kuri brokastoja pēc pulksten 12, sirds slimību risks bija lielāks nekā tiem, kuri pirmo maltīti ieturēja laikā no pulksten 7 līdz 8 rītā.
Var pietrūkt uzturvielu kaulu veselībai
Lai saglabātu stiprus kaulus un nākotnē samazinātu osteoporozes risku, organismam nepieciešams pietiekami daudz kalcija un D vitamīna, uzsver dietoloģe Šova.
Daudzi tradicionālie brokastu produkti, piemēram, ar vitamīniem bagātināti piena vai sojas dzērieni, jogurti un atsevišķas brokastu pārslas, var palīdzēt uzņemt šīs vielas, savukārt pētījumos brokastu izlaišana saistīta ar zemāku kaulu minerālo blīvumu un D vitamīna deficītu.
Kad ir labākais laiks brokastīm?
Dietologi uzsver, ka nav viena visiem piemērota brokastu laika, tomēr par optimālu tiek uzskatīta pirmā ēdienreize vienas līdz divu stundu laikā pēc pamošanās.
Pēc nakts bez ēdiena organismam nepieciešama enerģija, lai uzturētu možumu, koncentrēšanās spējas un darba efektivitāti visas dienas garumā, skaidro Šova. Ja brokastis tiek pārāk ilgi atliktas, var rasties nogurums un ikdienas uzdevumi var šķist grūtāk paveicami, tāpēc speciālisti iesaka neatlikt pirmo maltīti līdz pusdienlaikam un dienu sākt ar uzturvielām bagātām brokastīm.
