Kamēr Eirovīzija, “Supernova” un “Zelta mikrofons” vēl nebija sākušies, bet “Iks faktors” un ģimeņu burku šovs gandrīz jau noslēgušies, pustukšo nišu šovbiznesā nolēma aizpildīt Govjuzemis, kurš beidzot sagāja pilnīgā trampā un devās Latvijas rosolu, roltonu un rododendru tūrē. Klāt bija tā nedēļa, kad jebkuri murgi nobālēja patiesības priekšā.
Krietnais Aldis noīrēja autobusu, velosipēdu un sniegbaltu mici, paķēra līdzi filmētājus, fotografētājus un arhivārus un izvirzīja sev mērķi tapt sašņorētam iespējami vairāk policijas iecirkņos visā Latvijā. Pagaidām viņš itin droši virzījās šī mērķa sasniegšanai, Tukumā veicot tankštelles apvērsumu pie Lidla, bet Talsos, Ventspilī, Liepājā, Saldū, Mazpisānos un Zabļedovkā rododendrojoties tāpat vien, pat bez vietējo pogaino, mentu, musoru un kopu, kā arī citu reģisku atlaišanas pieprasījuma. “Cik te tie kotlešu un aļķīša tīkotāju atvilkušies? Cik, cik? Nē, šo nefilmējam, maucam tālāk,” savus rododendrus diriģēja Govjuzemis. “Kāds jauks un patīkams puisis! Visu tautai, visu tautai, neko sev!” aizkustinājuma asaras neslēpa viņa kartupeļi.
Savu Aldis panāca - Iekšlietu ministrija plānoja viņu noalgot konsultanta amatam, izstrādājot aizturēšanas izolatoru attīstības koncepciju, jo tik daudz tuptūžu un tik īsā laikā, cik bija redzējis Govjuzemis, vēl nebija aplūkojis neviens. Protams, arī policijas resursi Aldim netika taupīti: uz viņa rosolnīcām, roltonkoučiem un rododendrārijiem tika novirzīti policijas labākie un safrizētākie spēki, savestas mucas ar piparu gāzēm un stirnu spirām, uz džinglbellu melodijām ieregulētas trauksmes sirēnas, spodrināti rokudzelži, mundieri un dienesta zābaki utt. “Viens likums, viena taisnība visiem, arī alžiem. Vai aldiem. Vai alģiem. Ai, nu jūs mani sapratāt,” ziņoja iekšlietu vienkārši Marija.
Pats Govjuzemis par aizturēšanu tēloja svētu sašutumu, jo bija pārliecināts, ka līdz ar deputāta statusa iegūšanu viņam ir imunitāte, kas pasargā pret kovidu un neievēlēšanu nākamajās Saeimas vēlēšanās, kā arī ļauj pāriet ielu pie sarkanās gaismas, braukt dzērumā ar 140 km/h un pa sliedēm, dziedāt “hei, rumpi pumpi” Doma laukumā pēc pulksten 23 un apmeklēt striptīzbāru bez biļetes. Policija līdz ceturtdienas rītam bija sarakstījusi 21 vai 221 administratīvo pārkāpumu protokolus, bet ar sodos sarakstīto naudu sarēķināšanu solījās tikt galā līdz 2022. gada pēc mūsu ēras beigām.
Policijas pats galvenais Rukruks sasauca speciāli Aldim veltītu preses konferenci, un Domburs sarīkoja speciāli viņam veltītu raidījumu “Kas, pie velna, notiek Latvijā” - arī šādu godu līdz šim vēl neviens nebija izpelnījies. Rukruks noliedza personīgas pavēles došanu Govjuzemja aizturēšanai, tomēr, kā jau to bija prognozējis krietnais Aldis, pāri policijas šefa galvai vienalga vēlās pamatīgs nepateicīgās tautas sašutuma vilnis. “Nu kā tā var?! Sašņorēt to pajoliņu un jau pēc četrām stundām palaist vaļā, pat kārtīgi nenospārdot, nesadodot pa histērisko pauri un neliekot birstēt sabiedriskās atejas?!” pret to protestējot, ielās bija gatava iziet nepateicīgā tauta. “Atlajst! Gan Rukruku, gan Mariju, gan Saimu, gan visus pārējos!”
Pa to laiku valstī notika arī citas lietas. Ar valdības lēmumu tika noslēgts pamiers ar kovidu, kas paredzēja, ka turpmāk tas īpaši aktīvs kļūs nevis uzreiz pēc deviņiem vakarā, bet tikai pēc pulksten 23, līdz ar to bāleliņi varēja krogos stūķēt māgā un liet bietē divas stundas ilgāk. Vienlaikus ar šiem grozījumiem cilvēku skaits sabiedriskās ēdināšanas vietās pie viena galdiņa tika palielināts līdz desmit, un tā jau bija krodzinieku problēma, kā šos desmit pie viena galdeļa satupināt. Taču pats būtiskākais - tika precizēts, ka pie galdiņiem “izvietošana pamīšus” nozīmē to, ka nevienam no kopā sēdošajiem neviens nesēž priekšā un aizmugurē, kā arī ne priekšējā rindā, ne aizmugurējā rindā, ne pa diagonāli, ne vertikāli, ne pliks, ne apģērbies, ne jāšus, ne braukšus, ne kājām. Nu beidzot visiem viss bija skaidrs, bet šī rēbusa atminētājiem balvā pienācās Mārtiņa Rītiņa grāmata, kura deva indulģenci sēdēt pie galdiņiem visos veidos un bez maskām.
Aplam rāmi šajā nedēļā uzvedās Kariņpaps, kurš acīmredzot saņemtās trešās potes iespaidā vairs nebrēkāja “vakcinēties, vakcinēties un vakcinēties”, bet tikai sagribēja pa visu valsti ķerstīt šeit iebraukušos un likt tiem notestēties arī pēc tam, kad viņi jau paguvuši te visus aplipināt. Un vēl Kariņpaps rosināja sabiedrību atteikties no auduma maskām, pārejot uz medicīniskajiem uzpurņiem un FFP2 respiratoriem. “Ir pilnīgi skaidrs, ka drēbju maskām nav tā pati efektivitāte, kas ir ķirurģiskajām maskām, bet tām savukārt nav tik laba efektivitāte kā FFP2 maskām,” teica krietnais premjerpaps, kas nozīmēja tikai to, ka kāda no koalīcijas partijām pietuvinātajām firmām Latvijā ievedusi pāris vilcienu vagonus ar joprojām neizpirktiem FFP2 uzpurņiem.
