Slavenais austriešu neirologs un psihiatrs Zigmunds Freids ir pazīstams ar savu teoriju, ka mēs, caur sapņiem, sazināmies nevis ar Dievu, bet ar savu zemapziņu. Līdz pat šodienai cilvēce sapņus uztver kā zīmi, kā vēstījumu, kā brīdinājumu un pat padomu devēju.
Ir arī tādi, kas uzskata un ir pārliecināti, ka sapņi ne tikai palīdz prognozēt nākotni, bet analizē pagātni.
Psihologi atklāj, ka tad, kad cilvēks sapņo, viņa smadzenes regresē. Tas nozīmē, ka smadzenes strādā īpašā veidā. Piemēram, sapņos notikumi parādās līdzīgi, kā tos varētu piedzīvot trīs vai četrus gadus vecs bērns.
Sapņu saturs ir fragmentārs, tas virknējas tikai atsevišķās epizodēs, jo šajā vecumā bērnam cēloņsakarības vēl nav pazīstamas, bet - jūtas gan ir.
Sapnī ķermenis sāk darboties pavisam citā režīmā, tāpēc, lai labāk saprastu, aplūkosim divas miega fāzes.
Zinātnieki iedala divas miega fāzes, kuru laikā organismā notiek svarīgi procesi: non-REM jeb lēnais miegs. Šai fāzei ir 3 stadijas, bet dažreiz iedala 4 stadijās, kas sastāv no vieglā miega un dziļā miega.
1.lēnā miega stadija: kad atslābināmies un iesnaužamies, dažreiz ir sajūta, ka mēs „krītam”. Šī stadija ilgst 5-10 minūtes.
2.lēnā miega stadija: modra snauda - mēs jebkurā brīdī varam pamosties, ja kāds modina. Šī miega stadija ilgst 5-15 minūtes. Ķermeņa temperatūra sāk pazemināties, pulss kļūst lēnāks.
3.un 4. dziļā miega stadija: dziļš miegs, samazināta reakcija uz stimuliem. Ķermenis un smadzenes sāk atjaunošanās procesus. Tā ir vissvarīgākā miega stadija, kura ir visilgākā nakts pirmajā pusē.
REM pazīstama arī kā nemierīgā miega fāze jeb ātrais miegs, paradoksālais miegs.
REM fāzes laikā paātrinās pulss, elpošana, cilvēka acis ātri grozās dažādos virzienos, un smadzenes intensīvi strādā. Šī fāze tiek attiecināta uz vieglo miegu, kura laikā jebkurā brīdī var pamosties.
“Dažādi pētnieki visā pasaulē joprojām nav vienisprātis par sapņu cēloni un galveno uzdevumu. Tomēr ir daži plaši izplatīti uzskati un teorijas, kāpēc mēs sapņojam un kāpēc mēs murgojam,” raksta healthline.com.
Lielākoties cilvēks nemaz neapzinās, ka sapņo, tomēr ir cilvēki, kas saprot, ka patiesībā guļ, turklāt var ietekmēt arī savus sapņus. To sauc par apzināto sapņošanu.
Apzinātā sapņošana notiek REM jeb ātro acu kustību fāzē. Tās laikā smadzeņu darbība ir diezgan līdzīga nomodam, un ķermenis ir „paralizēts”.
Daba tā ir iekārtojusi, lai mēs savus sapņus nevarētu izdzīvot īstenībā.
Jūsu sapņi var būt veids, kā stāties pretī emocionālajām drāmām dzīvē. Un tā kā smadzenes darbojas daudz emocionālākā līmenī nekā tad, kad esat nomodā, tad tās izveido savienojumus attiecībā uz jūtām, ko apzināti paši neveidojat.
Viena no smadzeņu zonām, kas ir visaktīvākā sapņu laikā, ir amigdala. Tā ir smadzeņu daļa, kas saistīta ar izdzīvošanas instinktu un cīņas vai bēgšanas reakciju.
Viena teorija liecina, ka, tā kā amigdala ir aktīvāka miega laikā, nevis nomoda laikā, tas var būt smadzeņu veids, kā jūs sagatavot, lai tiktu galā ar dažādām dzīves situācijām.
Viena no teorijām, kāpēc mēs sapņojam, ir tāda, ka tas palīdz veicināt mūsu radošās tendences.
Visu veidu mākslinieki atzīst sapņus, iedvesmojoties no tiem, pat radījuši dažus no saviem radošākajiem darbiem. Iespējams, ka ir bijis, ka dzīvē esat pamodies ar lielisku ideju par filmu vai dziesmu.
Bez loģiskā filtra, ko parasti varētu izmantot nomoda dzīvē, kas var ierobežot radošo plūsmu, domām un idejām nav nekādu ierobežojumu, kad guļat.
Viena plaši izplatīta teorija par sapņu mērķi ir tāda, ka tie palīdz saglabāt svarīgas atmiņas un apgūtās lietas, atbrīvoties no nesvarīgām atmiņām un sakārtot sarežģītas domas, kā arī jūsu patiesās jūtas par konkrēto dzīves posmu vai cilvēkiem blakus. Pētījumi liecina, ka miegs palīdz saglabāt atmiņas.
Sapņi, kas palīdz produktīvi tikt galā ar emocijām, atmiņām un citu informāciju, var šķist ļoti noderīgi. Neregulārie murgi tiek uzskatīti par sapni, kas vienkārši ir biedējošāki vai satraucošāki.
Murgus mēdz izraisīt stress, nemiers vai dažreiz kā reakcija uz noteiktu medikamentu lietošanu.
Tomēr, ja murgi ir bieži, var būt miega traucējumi. Regulāri sastopamus biedējošus sapņus var saukt par miega traucējumiem, ja murgi:
Pētījumi liecina, ka apmēram 5 procenti iedzīvotāji visā pasaulē piedzīvo pastāvīgus murgus kā miega traucējumus.
