Jaunā Viesabonēšanas regula: Cik maksāsim par mobilajiem sakariem turpmākos 10 gadus?

© Pixabay.com

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jauno Viesabonēšanas regulu, kas paredz līdz 2032. gadam saglabāt pašreizējo viesabonēšanas kārtību, proti mobilo sakaru operatori ES pilsoņiem nedrīkstēs piemērot papildmaksu par zvaniem vai datiem, ceļojot pa ES, un nodrošinās iespēju ceļojumos pakalpojumus saņemt tādā paša kvalitātē kā savā zemē.

Viesabonēšanas maksa ES tika atcelta 2017. gadā un kopš tā laika, dodoties uz ārzemēm, Eiropas savienības, tajā skaitā Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja zvanīt un sūtīt īsziņas bez papildus maksas.

Vienlaikus jaunākā Eirobarometra aptauja, kas tika veikta šā gada februārī, atklāja, ka 33 procentiem respondentu, kuri braukā pa ārzemēm, bijis zemāks mobilā interneta ātrums nekā parasti pašu zemē un 28 procentiem respondentu ārvalstīs bijis zemāks tīkla standarts, tas ir, 3G tīkls 4G vietā. Tāpat konstatēts, ka 25 procentiem klientu viesabonēšanas pakalpojumu kvalitāte vismaz vienreiz bijusi sliktāka nekā pašu zemē, lai gan tīkla apstākļi būtu spējuši nodrošināt tādu pašu kvalitāti.

Tas pamudinājis pieņemt jaunu Viesabonēšanas regulu, kas novērš šādas problēmas un vienlaikus līdz 2032. gadam saglabā iespēju braucienos pa Eiropas Savienību zvanīt, sūtīt īsziņas un lietot mobilos datus bez papildu maksas un tādā pašā kvalitātē kā savā zemē. Jaunā viesabonēšanas regula stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā, vēsta Eiropas Komisija.

“Pavadīt brīvdienas Grieķijā, Austrijā vai Bulgārijā, apmeklēt klientus vai piegādātājus Itālijā vai Igaunijā... Ceļošana uz ārvalstīm bez raizēm par augstiem tālruņa lietošanas rēķiniem ir taustāma visiem eiropiešiem domātā ES vienotā tirgus daļa. Šodien ne tikai gādājam, lai šīs iespējas nebeigtos, bet tās arī uzlabojam: ar augstāku kvalitāti, labāku apkalpošanu, vēl labāku pārredzamību, “ sacīja par iekšējo tirgu atbildīgais Komisijas loceklis Tjerī Bretons.

Jaunā viesabonēšanas regula paredz, ka ceļojot pa ES valstīm, patērētājiem ir jādod iespēja izmantot pakalpojumus viesabonēšanā tādā kvalitātē, pie kādiem tie ir pieraduši savā zemē. Līdz ar to patērētāji, kuri savā mītnes zemē izmanto 5G pakalpojumus, varēs izmantot 5G viesabonēšanas pakalpojumus, kur vien tie pieejami.

EK norāda, ka ārzemju braucienos iedzīvotājiem var nākties zvanīt piemēram, palīdzības dienestiem vai apdrošināšanas sabiedrībām. Zvanot uz šādiem numuriem savā valstī, šis pakalpojums bieži ir par brīvu vai par zemāku maksu, taču, zvanot uz palīdzības numuriem ārvalstīm, patērētāji bieži saskaras ar papildu izmaksām un “pārsteigumiem” rēķinā. No šā brīža operatoriem ir pienākums klientus pienācīgi informēt par papildmaksām ārzemēs, lai viņi tādu pakalpojumu izmantošanā varētu izdarīt apzinātu izvēli.

Tāpat ir bijuši gadījumi, kad ceļotāji saņem ārkārtīgi augstu rēķinu, kad telefons bijis pieslēdzies tīkliem, kas nav zemes tīkli, piemēram, lidmašīnā vai kuģī. Jaunā regula garantē labāku informēšanu un tādu pakalpojumu automātisku pārtraukšanu, kad rēķins sasniedz 50 eiro vai citu iepriekš noteiktu limitu. Operatori var piedāvāt papildpakalpojumu, piemēram, atteikšanos no viesabonēšanas lidmašīnās un kuģos.

Tāpat jaunā regula nodrošina, ka ārkārtējā gadījumā pilsoņiem ir plašāka bezmaksas piekļuve saziņai un zvanītāja atrašanās vietas noteikšanai. Operatoriem būs jānodrošina pilsoņu informēšana par iespēju ar neatliekamās palīdzības dienestiem sazināties pa vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112”, un alternatīviem piekļuves līdzekļiem, kā reāllaika teksts vai pieejamības lietotnes invalīdiem. Līdz 2023. gada jūnijam par pieejamiem alternatīviem līdzekļiem saziņai ar neatliekamās palīdzības dienestiem operatori klientus automātiski informēs īsziņā.

Jaunajā viesabonēšanas regulā ir noteikti zemāki vairumtirdzniecības tarifi. Tās ir izmaksas, ko apmeklētās valsts mobilo sakaru operatori uzliek par piekļuvi to tīkliem, nodrošinot, ka viesoperatori un to abonenti var izmantot viesabonēšanas pakalpojumus ārvalstīs. Vairumcenas maksimumu nosaka tādā līmenī, ka operatori spēj aprobēt un atgūt izmaksas, ko rada viesabonēšanas pakalpojumu sniegšana patērētājiem par iekšzemes cenām.

Jaunajā regulā datu pakalpojumiem ir noteikti šādi vairumtirdzniecības maksimumi:

  • 2 EUR/GB 2022. gadā,
  • 1,8 EUR/GB 2023. gadā,
  • 1,55 EUR/GB 2024. gadā,
  • 1,3 EUR/GB 2025. gadā,
  • 1,1 EUR/GB 2026. gadā
  • 1 EUR/GB no 2027. gada.

Zvaniem: 0,022 EUR/min 2022.-2024. gadā un 0,019/min no 2025. gada.

Īsziņām: 0,004/SMS 2022.-2024. gadā un 0,003 EUR/SMS no 2025. gada.

Eiropas Komisijai arī jāizvērtē pasākumi, kas attiecas uz sakariem ES iekšienē (zvaniem un īsziņām no savas valsts uz citu dalībvalsti), un jāpārliecinās, vai un kādā mērā maksimums vēl vairāk jāsamazina, lai aizsargātu patērētājus.

Ekonomika

2026. gadā Eiropas Savienībā (ES) stāsies spēkā ES Atmežošanas regula par cīņu pret mežu izciršanu (EUDR), kas var samazināt kakao produktu pārstrādi Eiropas Savienībā par aptuveni 20%. Tas savukārt draud izraisīt šokolādes tāfelīšu cenu pieaugumu līdz pat septiņiem eiro. "Neatkarīgā" skaidroja, ko par regulas ieviešanu domā Latvijas ražotāji un tirgotāji.