Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 12. decembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
19:30 Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien Varšavā ar Polijas premjerministru Donaldu Tusku apspriedušies par Eiropas atbalstu Ukrainai ASV gaidāmās varas maiņas kontekstā.
Tusks pēc sarunām paziņoja, ka apspriesta iespējamība pamiera gadījumā izvietot Ukrainā ārvalstu karavīrus, bet piebilda, ka Varšava pagaidām neko tādu neplāno.
Makrons, kurš pirms dažām dienām Parīzē tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu, savukārt aicināja ņem vērā Kijivas un Eiropas Savienības (ES) intereses, meklējot izeju no kara, uzsverot, ka uz spēles likta Ukrainas suverenitāte un ES drošība.
Fons šīm sarunām ir scenārijs, ka Donalds Tramps, pārņemot ASV prezidenta amatu, varētu vērst spiedienu uz Ukrainu un Krieviju, lai panāktu sarunas. Piemēram, viņš varētu draudēt Ukrainai ar militārās palīdzības pārtraukšanu, ja tā atteiksies. Un otrādi, viņš varētu brīdināt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par turpmāku militārā atbalsta palielināšanu Kijivai, ja Kremļa vadītājs atteiksies no sarunām.
Tusks norādīja, ka vēlas "izmantot šo iespēju, lai izbeigtu spekulācijas par iespējamu vienas vai otras valsts karaspēka klātbūtni Ukrainā, tiklīdz būs panākta vienošanās par pamieru vai mieru".
"Prezidents to zina, mēs to apspriedām, jebkurš lēmums par Polijas rīcību tiks pieņemts Varšavā un tikai Varšavā. Pagaidām mēs neplānojam nekādas šādas darbības," paziņoja Tusks.
Makrons savā paziņojumā žurnālistiem Varšavā nepieminēja ārvalstu miera uzturētāju iespējamību, bet iepriekš viņš ir izteicies par iespējamu Rietumu karavīru klātbūtni Ukrainā.
Vairāku NATO valstu pārstāvji jau vairākas nedēļas iesaistījušies konfidenciālās sarunās par to, kā varētu tikt uzraudzīts iespējamais pamiers Ukrainā. Medijos parādījušās ziņas, ka Francija un Lielbritānija varētu uzņemties vadošo lomu šajā procesā.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka nesen Briselē notikušajā darba sanāksmē ar citiem NATO ārlietu ministriem pievērsās jautājumam par iespējamu starptautisku klātbūtni pēc pamiera Ukrainā, ziņu aģentūra DPA uzzināja no NATO avotiem. Viņa esot skaidri norādījusi, ka šādā gadījumā jautājums par dalību rastos arī Vācijai un visiem pārējiem NATO partneriem.
Kā decembra sākumā paziņoja jaunā Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa, viņa uzskata par iespējamu, ka Eiropas karavīru varētu nodrošināt iespējamo pamieru Ukrainā. Karavīri šai misijai varētu būt no valstīm, kas jau iepriekš izrādījušas atvērtību diskusijām par karaspēka nosūtīšanu, piemēram, no Francijas vai Baltijas valstīm, norādīja Kallasa.
Šodien Kallasa norādīja, ka vispirms Krievijai ir jāpārtrauc apšaudīt Ukrainu. "Pirmkārt, mums Ukrainā ir nepieciešams miers, lai varētu veikt miera uzturēšanas misijas, un tam mums ir nepieciešams, lai Krievija pārtrauktu uguni, ko tā nedara," pirms ārlietu ministru sanāksmes Berlīnē sacīja Kallasa.
"Pirms tam mums nav par ko runāt. Un, protams, katrai Eiropas valstij pašai ir jāpieņem lēmums, vai tā izmantos savus karavīrus un kādos procesos," viņa piebilda.
Kallasa sacīja, ka gadījumā, ja Krievija pārtrauktu uguni "uz Ziemassvētkiem vai ilgāku laiku, tas būtu pozitīvs pavērsiens, taču līdz šim mēs neesam redzējuši, ka viņi to vēlētos darīt".
Arī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss ir komentējis ideju par miera uzturētājiem Ukrainā.
"Mēs gatavojamies, apsveram scenārijus, bet darām to pilnīgi konfidenciāli," pagājušajā nedēļā radio sacīja ministrs.
Jautāts par Makrona rosināto ideju, Zelenskis sacīja, ka Ukraina var par to padomāt. "Viņš ierosināja, ka Ukrainas teritorijā būtu jāatrodas kādas valsts karavīriem, lai garantētu mūsu drošību, kamēr Ukraina nav NATO," sacīja Zelenskis.
Aizsardzības eksperts Elijs Tenenbaums aplēsis, ka potenciālais ārvalstu karavīru skaits Ukrainā varētu būt 40 000.
Tramps pēc tikšanās ar Makronu sestdien Parīzē savā platformā "Truth Social" paziņoja, ka nekavējoties būtu jāievieš pamiers un jāsāk sarunas. Zelenskis otrdien sacīja, ka ir pateicīgs par Trampa apņēmību izbeigt karu. Viņš iepriekš uzsvēris, ka Ukrainai nepieciešamas efektīvas garantijas mieram.
Varšavā Makrons un Tusks uzsvēra, ka ir svarīgi iekļaut Ukrainu jebkādās diskusijās par kara izbeigšanu. Makrons norādīja, ka neviens nevar runāt ukraiņu vārdā par piekāpšanos, un tāpat neviens nevar runāt par drošību Eiropā bez eiropiešiem.
Francijas prezidents uzsvēra, ka ir svarīgi "atrast iespējamo ceļu, kurā tiktu ņemtas vērā Ukrainas intereses, tās suverenitāte un eiropiešu intereses un viņu drošība".
18:37. Jaunā Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa ceturtdien publicētā intervijā paudusi viedokli, ka iesaldētie Krievijas aktīvi būtu jāizmanto, lai tiešā veidā palīdzētu Ukrainai.
Kallasa uzsvēra, cik svarīgs ir Eiropas atbalsts Kijivai pēc jaunievēlētais ASV prezidents Donalda Trampa paziņojuma par nodomu samazināt ASV palīdzību Ukrainai.
"Ja viņi (ASV) samazinās palīdzību, tad mums ir jāturpina atbalstīt Ukrainu, jo mani uztrauc, kas notiks, ja uzvarēs Krievija. Es domāju, ka mums būs vairāk karu, lielāki kari," Kallasas sacīto citē laikraksta "The Guardian".
ES jau sākusi konfiscēt peļņu, kas gūta no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, kuru kopējā vērtība, kā tiek lēsts, sasniedz 220 miljardus ASV dolāru. Konfiscētie līdzekļi tiek izmantoti, lai finansētu militāro un cita veida palīdzību Ukrainai.
17:02. Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien vizītē Varšavā uzsvēris, ka meklējot izeju no Ukrainas kara, jāņem vērā Kijivas un Eiropas Savienības (ES) intereses.
Makrons ieradies Polijā dažas dienas pēc tikšanās Parīzē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš paziņojis, ka Ukrainas krīzes atrisināšana būs viņa galvenā prioritāte.
"Trampa administrācija ir paudusi gatavību mēģināt mainīt šī konflikta gaitu, un tāpēc mums ir cieši jāsadarbojas ar amerikāņiem, protams, ar Ukrainu, lai atrastu iespējamo ceļu, kas ņemtu vērā Ukrainas intereses, tās suverenitāti un eiropiešu intereses un viņu drošību," žurnālistiem Varšavā norādīja Makrons.
15:49. Turpinot atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus cīņā pret agresora iebrukumu, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 12. decembrī, akceptēja pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” iniciatīvu ziedot kara plosītās valsts aizstāvjiem desmit transportlīdzekļus. Galīgais lēmums vēl būs jāpieņem domes sēdē.
Plānots ziedot sešas vieglās automašīnas “Lada 4x4 Pickup”, divus kravas speciālos ugunsdzēsēju auto “GAZ 66”, kravas atkritumvedēju “Volvo FL” un vienu komunālo mašīnu “Bucher”. Automašīnas tiks ziedotas, izmantojot biedrības “TEV” līdzdalību.
Rīgas pašvaldība kopš 2022. gada 24. februāra, kad sākās Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā, sniegusi nepārtrauktu un apjomīgu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret iebrucējiem, kā arī turpina sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ieradušies Rīgā, lai rastu patvērumu.
14:51. Polijas parlamenta apakšpalātas Sejma spīkers Šimons Holovņa, kurš ir centriski labējās partijas "Polija 2050" kandidāts uz prezidenta amatu, neizslēdz Polijas dalību miera uzturēšanas misijā Ukrainā, bet tikai zem NATO spārna.
Holovņa šādu viedokli pauda žurnālistiem vizītē Somijā, komentējot Francijas prezidenta Emanuela Makrona iniciatīvu izvietot miera uzturētājus Ukrainā un vizīti Varšavā.
Holovņa norādīja, ka kaut kāds plāns saistībā ar misiju Ukrainā paradās pie horizonta, tomēr brīdināja, ka par to ne tuvu vēl nav panākta vienošanās.
14:09. Krievijā netālu no Maskavas nogalināts spārnoto raķešu un citu Krievijas karā pret Ukrainu izmantoto ieroču izstrādātājs Mihails Šatskis, platformā "Telegram" pavēstīja krievu opozicionārs un publicists Aleksandrs Ņevzorovs.
Šatskis bija konstruktoru biroja "Mars" ģenerālkonstruktora vietnieks un programmatūras nodaļas vadītājs.
Ir zināms, ka viņš bija atbildīgs par Krievijas spārnoto raķešu H-59 modernizāciju līdz H-69 līmenim, kā arī jaunu bezpilota lidaparātu ieviešanu karā pret Ukrainu.
"Budanovam ir garas rokas," norādīja Ņevzorovs, konstruktora likvidāciju, kā noprotams, saistot ar Kirilo Budanova vadītās Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) darbību.
"Šķiet, neviens no tiem, kas ir atbildīgi par ukraiņu genocīdu, nemirs savā nāvē," brīdināja publicists. "Viņš [Šatskis] ir atbildīgs par tūkstošiem nevainīgu ukraiņu nāvi."
12:44. Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir gatavs jaunām sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, neraugoties uz to, ka novembra vidū notikušajai sarunai nebija nekādu rezultātu. "Tas bija nepatīkami," kanclers sacīja telekanālam RTL, "jo viņš vienkārši atkal klāstīja visas savas formulas."
Tomēr telefonsaruna, pauda Šolcs, bija nepieciešama, lai Putins saprastu, ka viņam nevajadzētu gaidīt, ka Vācijas atbalsts Ukrainai mazināsies. "Un tas ir jādara, un es to darīšu vēlreiz. Bet mums par to nevajadzētu lolot ilūzijas," sacīja kanclers. Šolcs pēc savas iniciatīvas novembra vidū - pirmo reizi kopš 2022.gada decembra - piezvanīja Putinam un runāja ar viņu aptuveni stundu.
12:01. Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien Varšavā plāno ar Polijas premjerministru Donaldu Tusku apspriesties par Eiropas atbalstu Ukrainai ASV gaidāmās varas maiņas kontekstā.
Fons šīm sarunām ir scenārijs, ka Donalds Tramps, pārņemot ASV prezidenta amatu, varētu vērst spiedienu uz Ukrainu un Krieviju, lai panāktu sarunas.
Piemēram, viņš varētu draudēt Ukrainai ar militārās palīdzības pārtraukšanu, ja tā atteiksies. Un otrādi, viņš varētu brīdināt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par turpmāku militārā atbalsta palielināšanu Kijivai, ja Kremļa vadītājs atteiksies no sarunām.
11:30. Biedrība "Tavi draugi" 15.decembrī aicina uz labdarības pasākumu, kurā iedzīvotāji aicināti ziedot dāvanas ukraiņu bērniem, kā arī Ukrainas karavīriem ziemā nepieciešamās lietas.
Pasākumā apmeklētāji varēs klātienē apskatīt labdarības akcijas "Ziemassvētku ekspresis Latvija - Ukraina" kravas auto un nodot Ukraiņu bērniem sagādātās dāvanas. Akcijas "Ziemassvētku ekspresis Latvija - Ukraina" laikā Latvijas iedzīvotāji līdz decembra nogalei aicināti sagādāt Ziemassvētku dāvanas bērniem Ukrainā. Šogad ir saņemtas 236 vēstules Ziemassvētku vecītim no bērniem Hmeļnickas krīzes centrā un Novabikovkas vidusskolā.
Biedrība aicina ziedot arī pieaugušo un bērnu ziemas drēbes un apavus, pārtiku ar ilgāku derīguma termiņu, piemēram, konservus un ātri pagatavojamās maltītes, ģeneratorus, akumulatora uzlādes stacijas un citas Ukrainas iedzīvotājiem ziemas sezonā nepieciešamās lietas. Savukārt Ukrainas karavīriem aicina ziedot ķīmiskos ķermeņa sildītājus, termo zeķes un veļu, ziemas cimdus un cepures neitrālos toņos, kā arī ziemas laikapstākļiem paredzētus guļammaisi. Ziedotāji aicināti palīdzēt piepildīt arī Latvijas ģimeņu vēlmes un iepriecināt grūtībās nonākušos līdzcilvēkus ar praktiskām un jaukām veltēm.
11:13. Ukraina spēj ražot teju visu veidu konvencionālos ieročus, Vācijas un Ukrainas biznesa forumā pauda Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksandrs Kamišins.
Ja kara sākumā Ukraina vēl paļāvās uz padomju laika krājumiem, tad tagad tā ražo ne tikai dronus, bet arī teju visu veidu konvencionālos ieročus, runājot paneļdiskusijā, kas bija veltīta aizsardzības rūpniecībai, sacīja padomnieks. "Šodien mums ir efektīvi risinājumi gan taktiskajiem droniem, kas darbojas operatīvajā dziļumā, gan stratēģiskajiem droniem," norādīja Kamišins.
10:34. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 758 730 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1390 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9532 tankus, 19 644 bruņutransportierus, 21 072 lielgabalus un mīnmetējus, 1253 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1023 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 20 111 bezpilota lidaparātus, 2861 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 31 127 automobiļus un autocisternas, kā arī 3642 specializētās tehnikas vienības.
09:20. Katra jaunā sankciju pakete liek Krievijai meklēt jaunas to apiešanas iespējas pat uz neizdevīgiem nosacījumiem, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.
Katru reizi, kad tiek pieņemtas kādas sankcijas, Krievija meklē veidus, kā tās apiet. Tā meklē iespējas diversificēt savus noieta tirgus, kā arī jaunus sadarbības partnerus ārpus Eiropas Savienības. Saskaņā ar pētījumu datiem, Krievija ir spiesta meklēt sadarbības nereti arī uz sliktākiem nosacījumiem.
08:01. Jaunā Eiropas Savienības (ES) sankciju kārta pret Krieviju skar gan "ēnu kuģus", gan arī personas un kompānijas, kuras palīdzējušas Krievijai, apgājušas sankcijas un iespējojušas Krievijas agresiju, tviterī norāda Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Viņa atzīst, ka jaunkā sankciju kārta tapusi pamatīga darba rezultātā, sadarbojoties Latvijas, Baltijas, Ziemeļvalstu un citu valstu kolēģiem. Kā ziņots, ES dalībvalstis trešdien vienojās par jaunām sankcijām Krievijai par iebrukumu Ukrainā, vēršoties pret tankkuģu "ēnu floti", kas tiek izmantota Krievijas naftas un naftas produktu transportēšanai.
07:14. Krievu okupanti Ukrainā nogalinājuši 50 garīdzniekus un iznīcinājuši aptuveni 700 dievnamu, intervijā amerikāņu kristīgajai raidsabiedrībai CBN sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
00:10. ASV izlūkdienesti secinājuši, ka Krievija "tuvākajās dienās" varētu atkārtoti izmantot savu jauno vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti "Oreshnik" pret Ukrainu, raksta pravda.com.ua.