Stājoties amatā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis uzņēmās rūpes par dienestā nodarbinātajiem. Sarunā ar "Neatkarīgo" pulkvedis sola ugunsdzēsējiem palielināt algas, skaidro, kāpēc tiks iztērēti vairāk nekā 1,5 miljoni eiro par 30 elegantu automašīnu iegādi, kādēļ tādas ugunsdzēsējiem tik ļoti nepieciešamas, un stāsta, kas dienestā tiek un tiks mainīts.
Stājoties amatā, plānojāt reformēt vairākas lietas. Plašāku sabiedrības uzmanību pagaidām piesaista tikai lepno auto iegāde.
Pirmā doma noteikti bija, ka uzņemos ļoti lielu atbildību par vairāk nekā trim tūkstošiem darbinieku ar dažādām darbības jomām. Kādu laiku biju priekšnieka vietnieks, tāpēc prioritātes bija skaidras. 2019. gadā, kad tika izstrādāts Latvijas nacionālais attīstības plāns nākamajam periodam, mums jau bija izstrādāts plāns - kā trūkst, kuros virzienos jāstrādā. Šis plāns jāīsteno līdz galam. Mans uzdevums ir nodrošināt, ka tiek sagatavoti valdības prioritārie pasākumi, tie tiek prezentēti Iekšlietu ministrijā kā mūsu prioritātes. Nacionālais attīstības plāns paredzēja ne tikai valsts budžetu kā avotu, bet bija arī paredzēts vēl viens mērķis tieši katastrofu risku mazināšanai un katastrofu pārvaldīšanai. Šobrīd īstenojam daudzus projektus no ERAF un Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansēm. Tas bija ideju līmenī 2019. gadā, bet tagad realizējas dzīvē. Nākamgad plānojam ieviest šūnu apraides sistēmu. 2026. gadā mums būs vienota ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma.
Iezīmēts finansējums Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas pirmajai kārtai. Kopā ir divas kārtas, un iepriekš bijām veikuši priekšizpētes darbus.
Protams, valsts budžetam tiek sagatavoti prioritārie pasākumi. Pamatā mēs liekam uzsvaru uz atlīdzību. Šogad, balstoties uz risku novērtēšanu, uzsvērām arī dzīvības glābšanas spējas. Šobrīd mēs nevaram nodrošināt uz glābēju automašīnas trīs personas divu vietā. Šis gads un pagājušā gada nogale ir bijis sarežģīts laiks ar pārdislocēšanu un īslaicīgu darbības apturēšanu. Tās bija divas prioritātes uz nākamā gada budžetu, jo iepriekšējā gada budžetā 100% tika iezīmēts budžets transporta iegādei, kas realizēsies laika posmā no 2023. līdz 2025. gadam.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sola VUGD nākamajā gadā piešķirt papildu līdzekļus divu miljonu apmērā darbinieku skaita palielināšanai, lai nodrošinātu glābēju automašīnām trīs cilvēku apkalpi. Tas īstenosies, vai nauda atkal pazudīs?
Tas ir konkrēti iezīmēts. Kopā tie ir 2,6 miljoni, lai papildus nodrošinātu 105 amata vietas. Darbinieki jānodrošina ar formām, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Tagad līdzekļu piešķiršana jāapstiprina Saeimai.
Daudzi ugunsdzēsēji ir pārgājuši uz dienestu armijā, kur algas tomēr ir lielākas...
Ja uz situāciju raugāmies no statistikas viedokļa, pēdējo trīs gadu laikā uz armiju ir aizgājuši 34 cilvēki. Jauno darbinieku piesaistes jomā mēs konkurējam ar armiju. Galvenais ir interese. Jā, atlīdzība un sociālās garantijas aizsardzības resorā ir lielākas nekā iekšlietu resorā.
Vai nav tā, ka vēsturiski VUGD vienmēr ir bijis tādā kā pabērna lomā?
Atsevišķi finanšu piešķīrumi mums ir bijuši 100%. Jau minētās transporta vienības. Bet no valdību prioritārajiem pasākumiem, kurus esam sagatavojuši, ne visi ir pilnībā apstiprināti. Protams, ja uz galda ir visu ministriju prioritārie pasākumi, tad nezinu, kā valdība izvēlas, kurus atbalstīt, kurus nē. Neesmu bijis uz tādiem pasākumiem.
Ir dzirdēts, ka ugunsdzēsējiem paaugstinās atalgojumu. Cik tas ir patiesi?
Jā. Papildus piešķirti vēl 5,5 miljoni eiro. Līdz ar to no 2024. gada 1. janvāra par 10% varēsim paaugstināt mēnešalgu katrai amatpersonai.
Kā sokas ar jaunu depo apgūšanu, kā norit resursu optimizācija?
Šobrīd ekspluatācijā nodotas ēkas Priekulē, Iecavā. Pašreiz Nodrošinājuma valsts aģentūra nav parakstījusi nodošanas pieņemšanas aktu, jo būvnieks (SIA “RERE BŪVE”) nav uzstādījis nepieciešamās iekārtas. Priekulē Nodrošinājuma valsts aģentūra plāno objektu pieņemt novembra beigās. Iecavā tas nebūs tik ātri, jo visi defekti vēl nav novērsti.
Kādi defekti konstatēti?
Nav uzstādīti žāvēšanas skapji, nav ierīkota šļūteņu žāvēšanas iekārta. Tās ir svarīgas lietas, kas nepieciešamas, lai mēs varētu nodrošināt izbraukumu uz izsaukumiem.
Kas notiek un notiks Sabiles postenī?
Sabiles postenis šogad tika slēgts, un visus resursus novirzījām uz Kandavas posteni, kur tika palielinātas štata vietas. Sabilē plānojam realizēt pilotprojektu - nodibināt brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu. Tas saistīts ar jau minēto jauno ugunsdzēsības, ugunsdrošības un glābšanas darbu likumprojektu. Vēlamies pamēģināt, bet pagaidām nevaram, jo no juridiskā viedokļa nevaram atsavināt transporta līdzekli un nodot to brīvprātīgo ugunsdzēsēju lietošanā. Šos jautājumus sākam risināt. Esošā likumdošana nosaka, ka pa tiešo automašīnu Talsu novadam nevaram piedāvāt. No sākuma jāpiedāvā Iekšlietu ministrijai, tad pārējām ministrijām, pēc tam pašvaldībām - kura pirmā pieteiksies, tā arī to mašīnu paņems. Tāpēc jaunajā likumprojektā ir pilnīgi cita kārtība, kā norisināsies transporta līdzekļu nodošana. Mums mašīna nepieciešama konkrētā vietā.
Kā tiek noteikti risku līmeņi?
Katram pagastam, pilsētai, kopā 600 teritoriālām vienībām, piemērojam deviņu pakāpju riskus. Trīs risku avoti saistīti ar iedzīvotāju blīvumu - skaitu visapdzīvotākajā vietā un kopējo skaitu. Katram riska avotam nosaka zemu vai augstu riska līmeni. Nākamie riski attiecas uz mūsu reaģēšanu. Tas ir kopējais notikumu, mājsaimniecību skaits konkrētajā teritorijā, ugunsgrēku skaits mājsaimniecībā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Pārējie notikumi ir glābšanas darbi, ceļu satiksmes negadījumi... Visiem šiem kritērijiem ir noteikta riska pakāpe - zema, augsta. Pēdējais ir infrastruktūras kritērijs. Saskaitot kopā visus riska avotus, rodas riska vērtība. Vietās, kur ir augsts risks, pirmajai mašīnai jāierodas astoņu minūšu laikā, zema riska vietās - 30 minūšu laikā. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas ierodas ar otro vai trešo automašīnu. Brīvprātīgo komandas nevar būt augsta riska vietās, jo viņiem nav nepieciešamās sagatavotības. Pēc pašreizējā modeļa mēs nevaram laikus ierasties Lielvārdē un Salaspilī, tāpēc tur jāveido jaunas struktūrvienības. Lai to izdarītu, jāatrod finanses infrastruktūras izbūvei, un tikai pēc tam varam runāt par prioritātēm, kas ir papildu štata vietas. Kopumā, pēc riska novērtējuma, mums papildus vajadzētu vēl 83 štata vietas. Jāoptimizē vēl divas struktūrvienības, aizstājot ar brīvprātīgajām komandām. Tāpat riska novērtējums parāda 32 vietas, kur jāizveido brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas.
Cik liela šobrīd ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju piesaiste? Bija plānots brīvprātīgajiem maksāt algas?
Šobrīd mūsu resursu izsūtīšanas sarakstos ir 89 brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas. 22 automašīnām nav OCTA un tehniskās apskates, līdz ar to šīs komandas netiek ieskaitītas. Pārējie piedalās darbos kopā ar mūsu kolēģiem. No visām brīvprātīgo komandām tikai astoņas ir biedrības, pārējās ir pašvaldību veidotas vienības. Pašvaldības maksā par viņu uzturēšanu, atsevišķas pašvaldības maksā arī algas. Esam finiša taisnē ar jauno ugunsdzēsības, ugunsdrošības un glābšanas darbu likumprojektu. Esam pilnībā pārstrādājuši sadaļu, kas attiecas brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem.
Ņemti vērā riska rezultātu aprēķini, lai saprastu, kur šīm komandām būtu jāatrodas. Visi aprēķini jau ielikti jaunā likumprojekta anotācijā. Esam vienojušies par vienotu apmācību brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Paredzēta 72 stundu neformālās izglītības apmācība, līdz ar to ir panākts kompromiss - viņi iegūs pamatzināšanas par ugunsdzēsības un glābšanas darbiem, kā arī par preventīvo pasākumu īstenošanu. Jaunajā likumprojektā paredzēta kompensācija pašvaldībām par brīvprātīgo dalību ugunsgrēku dzēšanā, glābšanas darbos vai preventīvajos pasākumos. Šo kompensāciju pašvaldības varēs izmantot brīvprātīgo uzturēšanai. Tā būs kompensācija par tehnikas uzturēšanu. Ja viņi izbrauks uz notikuma vietu, iesaistīsies glābšanas darbos vai preventīvajos pasākumos, tad būs atsevišķa kompensācija par katru stundu. Plāna realizācijai pirmajā gadā būtu papildus nepieciešami 1,3 miljoni eiro un nākamajos gados 700 tūkstoši. Papildus paredzēts, ka trīs gadu laikā pilnībā atjaunosim visas VUGD transporta vienības. Tad pāri paliktu 78 glābēju transporta līdzekļi, kurus mēs varētu nodot bezatlīdzības lietošanā brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandām.
Cik maksā viena ugunsdzēsēju automašīna?
Aptuveni 350 tūkstošus eiro.
Ugunsdzēsējiem joprojām pietrūkst ekipējuma?
Mums ir gana daudz veco transporta vienību, bet aprīkojums ir tāds pats kā Eiropā - speciālie aizsargtērpi, zābaki, ķiveres, cimdi. Vecos transporta līdzekļus mēs nomainīsim tuvāko trīs gadu laikā.
Kāds ir 30 luksusa apvidus auto iegādes mērķis? Tos izmantos izbraukumiem uz izsaukumiem?
Dienests 30 SUV automašīnu iegādi veic pēc Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi”.
Atklātā konkursa “Vieglo transportlīdzekļu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vajadzībām piegāde” organizēšanu veic Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra sadarbībā ar VUGD. Tā ietvaros tiek plānota dažādu transportlīdzekļu iegāde vairākām Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm. Iepirkuma procedūrā par 30 SUV hibrīdautomašīnu iegādi vēl nav pieņemts lēmums par līgumtiesību slēgšanas piešķiršanu.
Ņemot vērā to, ka 30 SUV hibrīdauto iegādei tiks piesaistīti ES kohēzijas politikas programmas līdzekļi, šo transportlīdzekļu iegāde nemazinās VUGD budžetā atlīdzībai un citiem izdevumiem atvēlēto finansējumu.
Sakarā ar to, ka šo 30 transportlīdzekļu iegādei ir plānots piesaistīt ārējo finansējuma avotu, šo finansējumu var saņemt, izpildot noteiktas prasības, bet tieši - iegādājoties tikai “tīro” transportlīdzekli. Tātad emisiju robežvērtības M1 kategorijas transportlīdzeklim ir 50 g/km CO2 un gaisa piesārņotāju RDE kā procentuālā daļa no emisiju robežvērtībām ir 80%. Šādiem nosacījumiem atbilst pilnībā elektrisks vai “plug-in” hibrīda automobilis. Parastie hibrīdi un iekšdedzes dzinēji neatbilst šiem ES noteiktajiem nosacījumiem. 100% elektriskam autoparkam ir nepieciešama infrastruktūra, bet Iekšlietu ministrijas resorā tā vēl nav izveidota. Ūdeņraža uzpildes infrastruktūra Latvijā ir vēl vājāk attīstīta, līdz ar to ir iespēja iegādāties tikai “plug-in” hibrīdus. Tieši tāds ir iemesls, kāpēc plānots iegādāties VUGD iepriekš nebijušu automašīnu veidu - hibrīdu “plug-in”.
Vieglie transportlīdzekļi VUGD netiek piesaistīti konkrētam nodarbinātajam. Izvērtējot nepieciešamību, kā arī automašīnu iztrūkumu (piemēram, atrašanos ilgstošā remontā vai norakstīšanu), tiek veikta transportlīdzekļu pārdale visbiežāk reģionālo un centrālā aparāta struktūrvienību ietvaros, bet retāk arī starp tām. Vidējās klases hibrīdautomašīnas ir paredzētas VUGD struktūrvienību nodarbinātajiem, kuru uzdevumos ietilpst ugunsdrošības uzraudzības, civilās aizsardzības pasākumu plānošana un kontrole, izbraukšana uz paaugstinātas bīstamības ugunsgrēkiem un sarežģītākiem glābšanas darbiem, kā arī politikas veidošana un administratīvais darbs, tajā skaitā apgāde, personāla vadība, dalība dažāda līmeņa sanāksmēs un pasākumos. Kad automašīnas tiks piegādātas, to sadale visā Latvijā notiks, izvērtējot tā brīža reālo nodrošinājumu ar transportlīdzekļiem un akūtās vajadzības. Tāpat nav izslēgts, ka pēc kāda laika to lietotāji mainīsies atbilstoši tā brīža situācijai. Šos 30 vidējās klases SUV hibrīdauto izmantos dažādi VUGD nodarbinātie, īstenojot dažādas VUGD funkcijas. Pašreizējā situācija ar vieglo automašīnu nodrošinājumu neļauj konkrētu transportlīdzekli piesaistīt konkrētam nodarbinātajam, nepieļaujot tā izmantošanu citiem mērķiem.
Savukārt tehniskajā specifikācijā minētās prasības atbilst jaunam vidējas klases transportlīdzeklim, un tās iekļautas, lai nodrošinātu drošu un ergonomisku pārvietošanos. Šādas prasības potenciāli ļauj samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Kritiskā personāla trūkuma situācijā tas ir īpaši svarīgi. Turklāt jebkurš negadījums ir saistīts ar remontdarbu izmaksām.
Paskaidrojiet, kādiem nolūkiem nepieciešamas visas augstāk minētās prasības - “head-up” displejs, sensori, kamera? Ja auto izmantos vadība, ko tā pārvadās, izmantojot trijās daļās nolokāmās aizmugures sēdekļu atzveltnes?
Katrai tehniskajā specifikācijā izvirzītajai prasībai ir pamatojums, kas balstās tajā, lai lietotājam tiktu nodrošināta maksimāli iespējama drošība un ērta lietošana, nodrošinot mūsu nodarbinātos ar ergonomisku un drošu braucienu.
Tā kā transportlīdzeklim iespējami vairāki lietotāji un, īpaši reģionos, nereti svarīgs var būt reaģēšanas ātrums, kad reģiona vadībai, daļu un posteņu komandieriem nepieciešams doties uz paaugstinātas bīstamības izsaukumiem vai nogādāt tur papildu aprīkojumu, vairāku autovadītāju sēdekļa/spoguļu un, iespējams, stūres rata darba pozīciju iestatījuma saglabāšana ļaus ietaupīt izbraukšanas laiku.
Tirgus izpēte arī liecināja, ka trīsdaļīgi nolokāmā aizmugures sēdekļa atzveltne, kas it kā sašaurinot iespējamo pretendentu skaitu, ir pieejama vairākiem vieglo automobiļu modeļiem. Atzveltnes nolocīšana ir nepieciešama, lai transportlīdzeklī varētu vienlaicīgi pārvadāt personālu un arī nepieciešamo aprīkojumu. Situācijas var būt dažādas - pārvadāt amatpersonas, tajā skaitā viņu aizsargtērpus, starp struktūrvienībām vai uz notikuma vietu, piemēram, kad nepieciešama personāla nomaiņa notikuma vietā, kā arī uz struktūrvienību nogādāt aizsargtērpus vai formastērpu, jaunu aprīkojumu, nelielas iekārtas. VUGD nav atsevišķs pārvadāšanas vai loģistikas pakalpojumu sniedzējs. Tas ļauj iegūt praktiskāku automašīnu, kas pielāgojama dažādiem ikdienas vajadzību scenārijiem, piemēram, sniedz iespēju nolocīt tikai nepieciešamo sēdekļa daļu, saglabājot iespēju aizmugurē pārvadāt arī vienu vai divus pasažierus.
Priekšējā stikla “head-up” displeja prasības mērķis ir nodrošināt VUGD nodarbinātos ar pēc iespējas drošākiem apstākļiem, ļaujot visu nepieciešamo informāciju redzēt, nenovēršot skatienu no ceļa brauciena laikā. VUGD nodarbināto drošība kritiskā personāla trūkuma apstākļos ir prioritāte. Arī šī opcija vairs nav ekstra un ir sastopama vairākos jaunu automašīnu modeļos. Vienlaikus “head-up” displejs un citas automašīnu komplektācijas sastāvdaļas, kas iekļautas šī iepirkuma tehniskās specifikācijas prasībās, ir rekomendējošas Eiropas Komisijas ieteikumos par drošām un efektīvām transportlīdzekļa informācijas un sakaru sistēmām (atjaunināti Eiropas principi cilvēka un mašīnas saskarnes jomā (2008/653/EK)).
Prasības ir ierobežojušas pretendentu klāstu līdz vienam tirgotājam. Vai tas neliecina par pārdomātu soli, lai iepirkums nonāktu viena tirgotāja rokās? SIA "Inchcape Motors Latvia", kurš 30 auto piedāvā par 1 515 289,8 eiro, neskaitot PVN, jeb vairāk nekā 50,5 tūkstoši par vienu auto. Vai līdzekļi netiek izmantoti nelietderīgi?
Gatavojot hibrīdauto iepirkuma tehnisko specifikāciju tika pētīts piedāvājums tirgū, un iepirkums nav gatavots vienam piegādātājam, jo ir vairāki automašīnu modeļi, kas atbilst izvirzītajām prasībām. Gatavojot tehnisko specifikāciju, tika izpētīts tirgū esošais SUV “plug-in” hibrīdu piedāvājums un sameklēts līdzsvars starp lietotāju prasībām un ražotāju piedāvājumu, proti, vismaz četru dažādu ražotāju automobiļi atbilst tehniskās specifikācijas prasībām - "Mazda CX60", "Audi Q5", "BMW X3" un "Mitsubishi Outlander". Līdzās tam pirms iepirkuma izsludināšanas tika rīkota apspriede ar iespējamajiem piegādātājiem, kuras laikā tiem bija iespēja izteikt komentārus par izvirzītajām tehniskās specifikācijas prasībām. Saskaņā ar šīs sanāksmes rezultātiem specifikācija tika papildināta un precizēta. Papildus Iepirkumu uzraudzības birojs arī veica šī iepirkuma dokumentācijas pirmspārbaudi un 2023. gada 15. septembrī sniedza pozitīvu atzinumu.
Dažādu, VUGD arī nezināmu iemeslu dēļ visu tehniskajām prasībām atbilstošo automobiļu ražotāji/izplatītāji Latvijā neiesniedza savu piedāvājumu iepirkumā. To izdarīja tikai viens pretendents. Bet tas nenozīmē, ka iepirkums tika organizēts tikai vienam piegādātājam, jo katra uzņēmēja tiesības ir pašam izvēlēties - piedalīties vai nepiedalīties kādā iepirkumā.
Cik ceļu satiksmes negadījumos bijušas iesaistītas VUGD vieglās automašīnas 2022. un 2023. gadā? Cik transporta līdzekļu ir norakstīti?
2022. gadā VUGD vieglās automašīnas bija iesaistītas 11 ceļu satiksmes negadījumos, bet 2023. gadā - deviņos negadījumos. Pēc negadījumiem veikts transportlīdzekļu remonts. 2022. un 2023. gadā CSNg dēļ neviens auto netika norakstīts. VUGD rīcībā šobrīd ir 160 vieglie transportlīdzekļi, no kuriem lielākā daļa ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un to remonts daudzkārt pārsniedz to atlikušo vērtību un nav ekonomiski izdevīgs, bet, kamēr vieglo automašīnu trūkst, tie tiek remontēti un izmantoti.
VUGD funkcija nav tikai ugunsgrēku dzēšana un glābšanas darbu veikšana, kā īstenošanai tiek iegādāti specializētie transportlīdzekļi, bet arī ugunsdrošības uzraudzība objektos, prevencijas pasākumu īstenošana izglītības un citās iestādēs, civilās aizsardzības pasākumu īstenošana. To īstenošanai nepieciešami dažādu veidu vieglie transportlīdzekļi. Ne mazāk svarīgs ir aspekts, ka VUGD struktūrvienības ir izvietotas vairāk nekā 90 vietās Latvijā.
Lai atjaunotu VUGD novecojušo vieglo automašīnu autoparku, VUGD jau gadiem meklē dažādus risinājumus, tajā skaitā izmanto ES fondu sniegtās iespējas. Līdz šim no valsts budžeta neregulāri piešķirtais finansējums tika paredzēts specializēto transportlīdzekļu bāzes atjaunošanai un papildināšanai. Pēdējos 30 gados VUGD ir varējis iegādāties tikai dažus jaunus vieglos automobiļus, lielākoties tas īstenots Eiropas Savienības pārrobežu projektu ietvaros. Viss pārējais vieglo automobiļu autoparks ir iegūts lietots - citu iestāžu, lielākoties Valsts policijas, vismaz piecus gadus vecas automašīnas, kuras jau saņemšanas brīdī ir remontējamas un daļa ar lielu nobraukumu. Līdz ar to VUGD vieglo transportlīdzekļu autoparks ir nepietiekams, kas apdraud VUGD noteikto funkciju izpildi, novecojis, ar lielu nobraukumu un nesamērīgi lieliem remonta izdevumiem.
Kādas markas vieglās automašīnas šobrīd ir VUGD rīcībā?
Vecākās VUGD rīcībā esošās automašīnas, kuras vēl joprojām tiek izmantotas VUGD funkciju īstenošanai, ir ražotas laika posmā no 2001. līdz 2007. gadam. Tostarp 2001. gada izlaiduma "Renault Master", 2003. gada izlaiduma "Audi A6", 2004. gada "Ford Focus", "Opel Zafira", "Ford Mondeo" u.c.
