Jūrmalas Sociālo pakalpojumu centra "Kauguri" Bērnu un jauniešu mājas "Sprīdītis" vadītāja Elīna Kariņa amatā stājās salīdzinoši nesen. Viņa ir pārņēmusi amatu kopā ar visām jauniešu mājas "Sprīdītis" gadu gaitā uzkrātajām problēmām, kurām risinājums teju nav iespējams. Kāpēc aizvien bērni var netraucēti lietot narkotikas, alkoholu, un kāpēc joprojām nav nekādas kārtības? Kurš vainīgs? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedza jaunā vadītāja. Centīsimies noskaidrot, kas notiek ar "Sprīdīša" bērniem.
Sarunu sākam ar jautājumu par darba gaitu uzsākšanu jaunā amatā. Kā bija uzsākt darbu, zinot par situāciju "Sprīdītī"?
Esmu strādājusi ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā (Red. - Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centra struktūrvienībā "Ezermala") ar jauniešiem, arī ar riska grupas jauniešiem. Pieredze šajā jautājumā man ir. Kad nācu uz šejieni, rēķinājos ar visiem apstākļiem.
Vai pārzinājāt situāciju "Sprīdītī"?
Es zināju publiski pieejamo informāciju. Zināju, ka ir pastāvošās problēmas, kuras nav tikai Jūrmalā. Saistībā ar narkotisko vielu lietošanu jauniešu vidū un vielu pieejamību, tas ir aktuāli visā Latvijā.
Vasarā vairāki "Sprīdīša" iemītnieki nonāca slimnīcā pēc narkotiku pārdozēšanas, tika atrasti bezsamaņā pie tirdzniecības centra "Origo" Rīgā. Kāpēc aizvien bērni var netraucēti lietot narkotikas un alkoholu? Tas notiek, neraugoties uz to, ka bērniem seko līdzi, bērniem jāatskaitās par savu atrašanās vietu.
Šis gadījums notika, pirms es uzsāku savas darba tiesiskās attiecības. Bet saistībā ar narkotisko vielu lietošanu un alkoholu - šobrīd tā ir valstiska mēroga problēma, kas tiek risināta. Šobrīd tiesībsargs ir uzrakstījis atzinumu un lūdzis attiecīgajām ministrijām novērst esošos trūkumus. Problēma ir narkotiku pieejamība. Tajā pašā “Telegram” vietnē tās ir viegli pieejamas. Zinu, ka arī tiesībsargājošajām iestādēm ir grūti to kontrolēt un aizturēt tirgotājus. Jauniešiem, kuri lieto šīs vielas, mēs veicam visus pasākumus, runājam ar viņiem, stāstām par vielu kaitīgo ietekmi. Tas notiek nemitīgi - narkologs, psihologs, citi atbalsta pasākumi, kas notiek bērnu un jauniešu mājā. Bet, ja jaunietis lieto narkotiskas vielas, viņam ir izveidojusies atkarība no šīm vielām un viņš atsakās no palīdzības, vēršamies bāriņtiesā, kura pieņem lēmumu par obligāto ārstēšanu. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 49. panta trešajā daļā ir noteikti tie gadījumi, kad bērnam tiek noteikta piespiedu ārstēšana - gadījumos, kad viņš vai viņa likumiskais pārstāvis nepiekrīt ārstēšanai. Bet šobrīd valstī nav iestādes, kur realizēt šo obligāto ārstēšanu bez bērna piekrišanas. Līdz ar to, ja jaunietis nav motivēts saņemt šo pakalpojumu, atsakās ārstēties, piespiedu kārtā nav iespējams nodrošināt ārstēšanu. Valstī ir tiesiskais regulējums, kas to paredz, bet realitātē tas nestrādā. Arī bāriņtiesas lēmumi ir tikai formalitāte.
Tomēr pozitīvi raugāmies un ļoti ceram uz pieņemtajiem grozījumiem Ārstniecības likumā, ar kuriem Ministru kabinetam līdz 2025. gada 1. martam ir uzdots izvērtēt valstī esošās bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas, paredzētās ārstniecības un atbalsta sistēmas efektivitāti un atbilstību bērna vislabāko interešu prioritātes principam un iesniegt Saeimai informāciju par šo izvērtējumu, kā arī, ja nepieciešams, tādus Ārstniecības likumā un citos likumos izdarāmo grozījumu projektus, kas paredzētu visaptverošu bērnu obligātās ārstēšanas piespiedu mehānisma tiesisko regulējumu, vienlaikus norādot tā nodrošināšanai nepieciešamos budžeta līdzekļus.
Nekas neregulē atbildību un neko nevar izdarīt?
Valstī nav mehānisma, kā nodrošināt narkoloģisko palīdzību bez bērna piekrišanas. Savukārt sociālās rehabilitācijas pakalpojums iestādē netiek īstenots, jo šādas iestādes nav. Bērnam, kurš problemātiski lieto atkarību izraisošas vielas vai ir atkarīgs, ir nepieciešama obligāta piespiedu narkoloģiskā palīdzība sociālajā rehabilitācija iestādē, lai šajā laikā narkotiskās vielas viņam nebūtu pieejamas. Nedz vecāki, nedz mēs nevaram ar varu ierobežot bērna brīvību, savukārt vārdisks aizliegums atkarīgiem jauniešiem neko nenozīmē. Šajā gadījumā runa nav par jaunieša uzvedības koriģēšanu, bet par obligātu ārstēšanu un rehabilitāciju no narkotiskām vielām, kas apdraud jaunieša veselību un dzīvību, kas valstij atbilstoši tiesību normām būtu jānodrošina, bet realitātē šāda pakalpojuma nav. Arī pie mums visiem bērniem, kuri lietojuši narkotiskas vielas, ir bāriņtiesas pieņemti lēmumi par obligāto ārstēšanu, bet tie nav izpildāmi, tā šobrīd ir tikai formalitāte. VSIA “Slimnīca Ģintermuiža” šobrīd ir vienīgā ārstniecības iestāde Latvijā, kurā sniedz narkoloģiskās palīdzības un rehabilitācijas pakalpojumus bērniem un pusaudžiem stacionārā, tostarp narkoloģisko palīdzību pēc bāriņtiesas lēmuma - taču arī šī programma paredzēta jauniešiem, kuri to vēlas saņemt, motivētam jaunietim, ja jaunietis vēlas, viņš var iestādi pamest, tā nav paredzēta jauniešiem, kuri klaiņo vai izvairās no ārstēšanas.
Ja nav citas iespējas, varbūt jaunieši jānosūta uz Cēsu audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem?
Tā ir brīvības atņemšanas iestāde, kurā ievieto smagus noziegumus izdarījušus nepilngadīgus jauniešus. Ja jaunietis lieto narkotiskas vielas, mēs nevaram viņu ievietot audzināšanas iestādē, kur bērni nokļūst ar krimināllietām. Esmu organizējusi starpinstitucionālās sanāksmes, lai kopīgi risinātu jautājumus par jauniešu atkarības problēmām, kur aicināju tiesībsargu, Bērnu aizsardzības centru, Valsts probācijas dienestu, nevalstiskās organizācijas sniegt atbalstu. Sanāksmē pašvaldību un valsts iestāžu speciālisti atzina, ka šobrīd vienīgā iespēja ir jaunieti pēc iespējas ātrāk ievietot Cēsu audzināšanas iestādē, kur ir slēgta vide un nav piekļuves narkotiskām vielām. Ir nepieciešams pakalpojums, kura ietvaros jaunietis var saņemt viņam nepieciešamo ārstēšanu, nevis nokļūtu brīvības atņemšanas iestādē.
Kāpēc tomēr tā saucamo Slokas slepkavu nenosūtīja uz Cēsu audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem?
Kriminālatbildība iestājas no 14 gadu vecuma, līdz tam laikam bērns ir mazgadīgs.
Bet iestāde ir paredzēta nepilngadīgajiem.
Šajā gadījumā tika piemērota probācijas novērošana. Bija nodarīts noziedzīgs nodarījums, kuram saskaņā ar Krimināllikumu tiek piemērota probācijas novērošana.
Vai šobrīd "Sprīdītī" ir jaunieši, kurus ārstē no atkarībām?
Par konkrētiem jauniešiem nerunāšu, bet vispār bērnu un jauniešu mājas bērni saņem viņiem nepieciešamos atbalsta pasākumus.
Tas ir jā vai nē?
Tas, kas viņiem ir nepieciešams sociālās rehabilitācijas ietvaros, viņiem tiek nodrošināts.
Tātad uzskatām, ka atbilde ir jā?
Kā jau iepriekš minēju, ja jaunietim ir šī atkarība, viņš lieto narkotikas, tiek nodrošinātas visas iespējas - narkologs, atkarību speciālists, ģimenes ārsts. Ir bāriņtiesas lēmumi.
Bērnu un jauniešu mājas "Sprīdītis" darbinieki izsaka mutvārdu aizrādījumus, regulāri pārrunā noteikumu pārkāpumus, skaidrojot rīcības sekas. Ko nozīmē - pārrunā, skaidro?
Atgriežoties pie narkotisko vielu un alkohola lietošanas - ar rīcības sekām jāsaprot ietekme uz veselību.
Kā izpaužas sods, soda sankcijas? Pastāv soda sankcijas?
Tas ir tāpat kā mājās. Iestādē ir iekšējās kārtības noteikumi. Jauniešiem ir arī kabatas nauda, kuru var ieturēt, tā pāriet uzkrājkontu, un to var saņemt, sasniedzot 18 gadu vecumu. Var būt arī ierobežojumi skatīties televizoru. Ir arī jauniešu mājas sapulces, kurās var izteikties paši jaunieši un izlemt, kāds sods par noteikumu pārkāpumu sekos. Sods nav pašmērķis, tas var radīt vēl lielāku vēlmi pārkāpt noteikumus. Piemērojot sodu par noteikumu pārkāpumiem, nepieciešams ievērot katra Bērnu un jauniešu mājā dzīvojošā bērna emocionālo stāvokli, piedzīvotās traumas, uzvedības grūtības, lai neveidotos vēl lielāka pretestība. Tas tiek nodrošināts, tajā skaitā nodrošinot drošu un atbalstošu vidi, sniedzot psihoemocionālu atbalstu.
Laikam nevar atņemt telefonu, lai nepērk narkotikas?
Tās ir bērna mājas, vakarā telefons nav jānodod kastītē. Ierobežot viņu darbības “TikTok” vai “Telegram” mēs nevaram. Gan es, gan darbinieki esam šajās vietnēs, un, ja būtu kādas aizdomīgas darbības, mēs ziņotu policijai. Telefons ir viņu privātā zona. Pirms darba šeit man ir izdevies ieraudzīt aizdomīgas darbības un esmu ziņojusi policijai.
Vai jaunieši, kuri piedalījās Slokas slepkavībā, joprojām dzīvo jauniešu mājā?
Šis ir jautājums par nepilngadīgiem bērniem, un tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Informācija par Bērnu un jauniešu mājā dzīvojošajiem bērniem ir ierobežotas pieejamības informācija, un tā netiks sniegta, varu norādīt tikai to, ka minētajam jaunietim tiek nodrošināts pakalpojums ārpus Jūrmalas pašvaldības. Jaunietis neatrodas brīvības atņemšanas iestādē, saskaņā ar Krimināllikuma 11. pantu pie kriminālatbildības saucama fiziskā persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi 14 gadu vecumu. Mazgadīgais, tas ir, persona, kas nav sasniegusi 14 gadu vecumu, pie kriminālatbildības nav saucams. Publiska informācijas sniegšana par nepilngadīgām personām un ievietošana plašsaziņas līdzekļos, dažādās interneta platformās rada bērniem emocionālus pārdzīvojumus, kas ir vērtējama kā emocionāla vardarbība. Lūdzu ievērot Bērnu un jauniešu mājā "Sprīdītis" dzīvojošo bērnu kā personu, kurām nepieciešama īpaša aizsardzība, tiesības un likumiskās intereses, tajā skaitā tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību.
"Publiska informācijas sniegšana par nepilngadīgām personām un ievietošana plašsaziņas līdzekļos, dažādās interneta platformās rada bērniem emocionālus pārdzīvojumus, kas ir vērtējama kā emocionāla vardarbība." Sakiet, kā tad strādā likumi, jo jūs aizstāvat bērnus, kuri paši pēc slepkavības sociālajos tīklos lielījās ar noziegumu? Vai sabiedrībai nebūtu jādiskutē par nepilngadīgo jautājumiem un jādomā, kāda paaudze aug?
Man grūti komentēt. Bet tie tomēr ir bērni. Joprojām tiek filmēta viņu māja, publiski rādīta, visu laiku tiek publiski atgādināts par šo gadījumu - tas visiem ir ļoti smagi.
Vai "Sprīdīša" bērni, viņu ģimenes locekļi joprojām saņem izrēķināšanās draudus no jūrmalniekiem?
Šobrīd man tādas informācijas nav. Ir bijis tāds notikums, un visiem joprojām ir ļoti smagi.
Bieži viņi neatrodas norādītajā vietā. Kāda ir realitāte?
Tas ir līdzīgi kā ģimenē, kad bērns pasaka, ka ies pie draudzenes, bet atrodas citur. Bet esam ar viņiem vienojušies, ka viņi, ejot prom, informē, kur dodas, un būs sasniedzami. Bērnu un jauniešu mājā vairs netiek nodrošināta diennakts apsardze, nav konstatēts bērnu un darbinieku drošības apdraudējums. Izrunāts ir, ka mājās jābūt 22.00, bet faktiski jābūt agrāk, jo nākamajā dienā jādodas uz skolu. Jāsagatavojas, jāpaēd vakariņas, jāizpilda vakara rituāli. Jaunieši informē darbiniekus, uz kurieni dodas, kur atrodas, kad ir ārpus mājas. Bet ir bijuši arī gadījumi, kad jaunieši savu atrašanās vietu atklāt nevēlas. Šobrīd ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek organizēts ģimeniskai videi pietuvinātā veidā. Bērnu un jauniešu māja nav brīvības atņemšanas iestāde, tās ir jaunieša mājas, un mūsu pamatuzdevums ir nodrošināt drošu un pieņemošu vidi, izveidot kontaktu, lai sniegtu sociālo rehabilitāciju. Nedz vecāki, nedz Bērnu un jauniešu mājas darbinieki nevar ar varu, piespiedu kārtā fiziski aizturēt bērnu, tā var tikt vērtēta kā fiziska vardarbība pret bērnu. Ja mēs mēģināsim jaunieti ar varu ierobežot, viņš pie pirmās izdevības tāpat aizies, nepārnāks mājās no skolas, ar jaunieti pazudīs kontakts, jaunieši nebūs mums sasniedzami, zaudēs uzticību, bet mums pats svarīgākais ir, ka viņš atnāk mājās, ka neatkarīgi no tā, ka jaunietis neatrodas mājās, ka mums ir kontakts, viņš ir sasniedzams, un mēs zinām, ka ar viņu viss ir kārtībā. Bērnu un jauniešu mājai ir cieša sadarbība gan ar Valsts policiju, gan Jūrmalas pašvaldības policiju saistībā ar jauniešu bezvēsts prombūtni, jauniešu meklēšanu, nogādāšanu dzīvesvietā.
Bērni joprojām klaiņo un neatgriežas "Sprīdītī", spilgts piemērs ir notikums, kad 2006. gadā dzimis jaunietis šā gada 2. septembrī ap plkst. 10.30 izgāja no bērnu un jauniešu mājas "Sprīdītis" un devās nezināmā virzienā.
Romāns arī iepriekš klaiņoja. 2. septembrī neveiksmīgi mēģinājām ar viņu sazināties. Meklējām caur ģimeni, draugiem, citām personām, kuras varētu zināt viņa atrašanās vietu. Informējām Valsts policiju un pieteicām jaunieti meklēšanā. 30. septembrī šis jaunietis sasniedza pilngadību un telefoniski sazinājās ar mani. Viņš informēja, ka ar viņu viss ir kārtībā, atrodas drošos apstākļos, un, pamatojoties uz pilngadību, lūdza noņemt no meklēšanas.
Ko nozīmē droši apstākļi? Tas tiek pārbaudīts vai ticat "uz vārda"?
Ja mums ir aizdomas par atrašanās vietu, meklēt braucam paši. Ja ir informācija, ka mūsu bērni varētu atrasties tirdzniecības centra "Origo" apkārtnē, braucam uz turieni. Mūsu darbinieki braukā meklēt bērnus arī pa Kauguriem un Sloku. Protams, ne vienmēr varam uzticēties. Labi, ka viņš ir sazinājies, esmu viņu dzirdējusi, bet viņš ir meklēšanā Valsts policijā, kura tad arī pārtrauc meklēšanu. Viņš neatklāja savu atrašanās vietu. Jaunietim bija svarīgi, lai viņu noņem no meklēšanas. Teicu Romānam, ka tas vairāk nav atkarīgs no mums, jo viņš ir pilngadīgs, bet joprojām atrodas VP meklēšanā kā bezvēsts esoša persona. Informēju jaunieti par sociālo garantiju saņemšanu, par kontaktpersonām, lai saņemtu nepieciešamo atbalstu pēc pilngadības sasniegšanas. Pagaidām viņš nav pieteicies šiem pakalpojumiem.
Jūs minējāt, ka dodaties uz "Origo" meklēt bērnus. Vai nav bail uzturēties kriminālā vidē?
Līdz šim nav bijis bail. Tur ir arī "Origo" apsardze. Man pašai, braucot uz turieni, nav bijis bail.
Vai Romāns ir viens no iesaistītajiem Slokas slepkavībā?
Nevarēšu atbildēt uz šo jautājumu.
Situācijas, kad bērni klaiņo un neatgriežas, ir ikdiena?
Ir bērni, kuri regulāri atgriežas, bet ir arī jaunieši, kuri regulāri nokļūst VP meklēšanā. Tā mēdz notikt.
Bērnu aizsardzības centrs tikās ar Jūrmalas domi un "Sprīdīša" vadību, lai apspriestu, ko darīt, lai situāciju uzlabotu. Kas izlemts, kā risinās situāciju?
Par situāciju Bērnu un jauniešu mājā ir informētas atbilstošās institūcijas, Bērnu aizsardzības centrs, tiek nodrošināta starpinstitucionālā sadarbība, nepieciešamie pasākumi un atbalsts bērnu vislabāko interešu nodrošināšanā, kas nav publiski paužama informācija. Esam pārrunājuši bērnu un jauniešu mājas sniegtos pakalpojumus, situācijas ar konkrētiem jauniešiem un turpināsim uzlabot sniegtos pakalpojums.
Kādi uzlabojumi plānoti "Sprīdītī" - darbībā, bērnu uzraudzībā?
Strādājam pie pakalpojuma uzlabošanas, piesaistām papildu resursus, plānojam atbalsta pasākumus. Tikšanās laikā vienojāmies turpināt darbu pie ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma uzlabošanas. Konsultējoties ar psihologiem un citiem speciālistiem, secināts, ka bērnam ir nepieciešams sociālais pakalpojums, kurš jāsniedz ārpus ierastās vides, ārpus pašvaldības. Individuālās sociālās rehabilitācijas programmas pēc nepieciešamības var tikt nodrošinātas, iepērkot kā ārpakalpojumu. Jūrmala pēc nepieciešamības nodrošina sociālās rehabilitācijas un atbalsta programmas jauniešiem ar uzvedības problēmām un grūtībām.
Arī Latvijas Republikas tiesībsargs ziņojumā par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas, Nr. 1-12/9 norādījis, ka, lai gan bāriņtiesas lēmums stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties, faktiski bāriņtiesu lēmumi par piekrišanu bērna ārstēšanai nav izpildāmi, ja bērns atsakās doties pie narkologa vai uz stacionāru. Valstī nav izveidots piespiedu mehānisms šādu bāriņtiesas lēmumu izpildei, ja bērns atsakās lēmumu izpildīt. Ņemot vērā, ka valstī neeksistē bērnu obligātā ārstēšana un sociālā rehabilitācija, kuru bērns pēc savas vēlēšanās nevar pārtraukt vai neuzsākt, bāriņtiesas lēmumam un tā izpildei nav nozīmes. Tiesībsargs konstatējis bērna tiesību uz dzīvību, veselību un attīstību būtisku pārkāpumu Veselības ministrijas rīcībā, ilgstoši nenodrošinot atbilstošu narkoloģijas pakalpojumu pieejamību bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas, un Labklājības ministrijas rīcībā, ilgstoši nenodrošinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā un neparedzot pietiekamu finansējumu pakalpojuma dzīvesvietā pieejamībai visās pašvaldībās. Tiesībsargs uzdevis Veselības ministrijai novērst situāciju, ka valstī nedarbojas bērna tiesību aizsardzībai izveidotais un tiesību normās noteiktais mehānisms bērna obligātai ārstēšanai.
