“Notiek vairāku nodokļu paaugstināšana, bet sabiedrībai tiek paziņots, ka 90% iedzīvotāju makos būs vairāk naudas,” intervijā “Neatkarīgajai” sašutis atzina bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis.
Decembra pirmajā nedēļā, ja nebūs daudz ļoti slimu Saeimas deputātu, tiks pieņemts budžets. Kāds bija Rīgas un valsts budžets tajā laikā, kad bijāt Rīgas mērs?
2000. gadā bija 97 miljoni latu Rīgā un nepilni četri miljardi valstī. Tagad Rīgas budžets ir aptuveni 1,6 miljardi eiro izdevumu daļā.
2025. gada budžetā plānoti 17,1 miljards tēriņu un 15,1 miljards ieņēmumu. Vai Latvijas valsts aizņemsies vairāk naudas, ja ieņēmumu daļa slikti pildīsies?
Pēdējo ceturkšņu statistikas dati vedina domāt, ka nekāda izaugsme nav gaidāma. Jāņem vērā arī, ka būs procentu maksājumi par valsts parādu, jāņem vērā, ka pašvaldību budžeti diezin vai labi pildīsies, tāpēc var iznākt, ka vismaz vēl miljards eiro būs jāaizņemas.
Vai tas neradīs problēmas - nepatikšanas no Eiropas Komisijas (EK) puses, pārmetumi par fiskālo nedisciplinētību?
Es domāju, ka būs sarunas, skaidrojumi no Latvijas puses, vismaz vēl gadu EK “piepalīdzēs” mums audzēt budžeta deficītu un ārējo parādu.
Trešajā ceturksnī pēc ātrā novērtējuma Latvijai ir iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums 2,4% apmērā. Vēl ir arī inflācija 2% apmērā. Ar ko tas saistīts? Kāpēc?
Ostas tikpat kā nedarbojas, tranzīta tikpat kā nav, dzelzceļš tikpat kā nestrādā. Iedzīvotāji mazāk tērē, līdz ar to ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinās. Neredzu nekādu iemeslu prognozēt izaugsmi. Tās rūpniecības nozares, kas sūta produkciju eksportam, ir sašaurinājušas ražošanu un noietu eksporta tirgos - tas ir kokrūpniecībā, pārtikas un būvmateriālu nozarēs. Nav tādu rādītāju, kas liecinātu par pieaugumu.
Eiropas ekonomika ir manāmi “sabremzējusies” pēc Donalda Trampa ievēlēšanas par ASV prezidentu. Eiropas biržu indeksi krīt uz leju. Tātad Latvijas uzņēmēji, kuriem ir partneri, piemēram, Vācijā, tāpat “bremzējas” Vācijai līdzi. Bet varbūt Eiropa nākamgad ies uz augšu? Un tad arī Latvija?
Vācijā ir ļoti lielas problēmas, sevišķi autorūpniecībā. Ja Vācijā ir problēmas ekonomikā, tad mūsu prece tur nav vajadzīga. Ne tikai Vācijā, bet visā Eiropā.
Eiropā pēc ASV prezidenta vēlēšanām ir akciju kritums, bet ASV Volstrītā tieši pretēji - spējš kāpums. Vai tāda tendence saglabāsies?
Pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā pasaulē daudzas lietas pārkārtosies pavisam citādi, nekā bija Džo Baidena laikā. Tramps ir biznesmenis un īsts amerikānis, tāpēc ne tikai lozungos, bet arī darbībā turēsies pie principa, ka Amerika ir pirmajā vietā un Amerikai jākļūst atkal varenai. Pārējiem ar to jārēķinās - gan tiem, kas kaut ko pārdod Amerikā, gan tiem, kas no Amerikas kaut ko pērk.
Attiecībā uz karu Ukrainā var iznākt tā, ka Tramps piedāvās Eiropai pirkt ieročus, ko sūtīt uz Ukrainu. Līdz ar to Eiropas ekonomiskais stāvoklis var vēl vairāk pasliktināties.
Ko Latvija var darīt šajos apstākļos? Latvija ir deklarējusi, ka budžeta prioritāte nākamajā gadā ir iekšējā un ārējā drošība, aizsardzības nozarei plānots atvēlēt 3,5% no IKP. Vai šāda summa ir pietiekama vai arī tas ir pārāk daudz?
Nebūtu populāri un to arī nebūtu pareizi teikt, ka aizsardzība nav prioritāte. Bet jāskatās patiesībai acīs! Tie ieguldījumi, kaut vai 4% un 5% no IKP, nevar būt pietiekami un galvenie, lai Latvija varētu pretoties lielvaras spēkam. Latvija ir maza valsts, maza ekonomika, un, kā lielie nolems, tā arī notiks.
NATO amatpersonas savulaik aicināja Latviju “maksāt un kauties”. Tas bija tolaik, kad aizsardzībai bija atvēlēts maz līdzekļu - knapi virs 1%. Tagad Latvija ir viena no aizsardzības finansējuma līderēm, ja skatās uz tā attiecību pret valsts IKP. Premjere Evika Siliņa (JV) savā apsveikumā Trampam šo lielo Latvijas maksājumu pamanījās atgādināt...
Tas laikam bija ar humora piedevu - atgādināt, ka es esmu bagāta sveicēja, jo daudz ieguldu aizsardzībai.
Absolūtos skaitļos summa, kas atvēlēta aizsardzībai, ir ļoti maziņa, ja salīdzina ar NATO valstu kopīgajiem izdevumiem...
Kas valdībai asti cels, ja ne pati?
Nākamgad būs darbaspēka nodokļu izmaiņas, ko politiķi sauc par iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu. Vai būs pozitīvs rezultāts, vai tas veicinās valsts konkurētspēju?
Vai vēl pasaulē var būt tāds gadījums, ka notiek vairāku nodokļu paaugstināšana, bet sabiedrībai tiek paziņots, ka 90% iedzīvotāju makos būs vairāk naudas?
Iedzīvotāju ienākumu nodoklis mazināsies.
Jā, bet, ja saskaita visus saskaitāmos, kopā iznāks ar mīnusa zīmi. Vai vēl kaut kur pasaulē tik labi prot manipulēt un tā pasniegt, vai arī tā ir tikai Latvijas īpatnība un milzīgs “Jaunās vienotības” talants to tā izmanipulēt - pasniegt sliktas ziņas kā labas?
2025. gadā akcīzes nodoklis paaugstināsies tikai saldai limonādei un pakāpeniski arī degvielai - tiek rēķināts, ka gada laikā benzīna un dīzeļdegvielas cena nodokļa dēļ palielināsies par trim eirocentiem. Vai tad tas ir ļoti daudz?
Tas nav tā jāpieņem, ka Jānim un Annai, braucot ar automašīnu, būs jāmaksā tikai par trim eirocentiem vairāk. Pieaugs visi izdevumi, kas saistās ar pārvadāšanu, tātad pieaugs galaproduktu cenas. Saskaitot visu kopā, tas nebūs tikai trīs eirocenti uz litru benzīntankā.
Ja Latvijā degvielas cena sākas ar 15, tad Lietuvā parasti tā sākas ar 13 vai pat mazāk. Kāpēc?
Atbilde ir Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca. Un arī tas, ka Lietuva ir lielāka valsts, vairāk iedzīvotāju, vairāk tirgus dalībnieku un attiecīgi lielāka konkurence.
Vai komercbankām uzliktā solidaritātes iemaksa veicinās kreditēšanu?
Domāju, ka šis solis ir ļoti apšaubāms. Pirmajā momentā no šīs iemaksas ienāks vairāk naudas budžetā, bet pārējā spēle ap to var neizdoties. Bankas atradīs veidu, kā nezaudēt ienākumus.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir uzsācis kursu uz pārtikas produktu cenu samazināšanu ar administratīvām metodēm. Vai pārtika kļūs lētāka?
Droši vien lielveikali atradīs veidu, kā nezaudēt ienākumus. Var jau tirgotāji, piemēram, samesties uz vienu roku ar piegādātājiem vai vēl izdomāt kaut ko. Tad Valsts ieņēmumu dienestam būs jābūvē vēl viens korpuss klāt, lai tam visam izsekotu.
Rīgā un arī citur Latvijā redzams visnotaļ dārgs autoparks, iedzīvotāji būvē mājas, pie veikaliem nevar atrast vietu, kur novietot auto... Taču statistikas skaitļi ir satraucoši - iedzīvotāju skaits katru gadu samazinās, Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju pirktspējas paritātē par 20%, vai visās valstīs 2024. gadā ir bijusi lielāka vai mazāka ekonomikas izaugsme, bet Latvijā ir bijusi tendence slīdēt lejup - ne daudz, tomēr lejup. Kas jādara, lai šos skaitļus labotu?
Un, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijai ir joprojām visaktīvākā iedzīvotāju prombraukšana. Pašlaik ir iestājies tāds brīdis, kad uzņēmēji negrib maksāt vietējiem, bet nodarbina iebraucējus, dažkārt algojot viņus pat ar lielāku samaksu nekā vietējos. Tam nav īsti loģikas, bet tomēr tā notiek. Varbūt valsts iestādēm stingrāk jābremzē viesstrādnieku izmantošana, sevišķi, ja vēl runa ir par nelegāliem viesstrādniekiem? Ir arī stipri jāšaubās, vai visi viesstrādnieki ir nodokļu maksātāji. Tas grauj konkurenci un normālu ekonomiku.
Bet izglītības eksports taču zeļ un plaukst! Grūti iedomāties vēl kādu jomu, kurā kaut ko var tik veiksmīgi eksportēt, neko nekur nevedot.
Izglītības eksports ir laba lieta, pret ko nav iebildumu, taču nav labi, ja uz tā rēķina Latvijā uzturas liels daudzums pseidostudentu.
Labas idejas mēdz būt ar blaknēm. Tas ir līdzīgi, kā bija laba iecere ieviest mikrouzņēmumus, taču lielie uzņēmumi katru savu darbinieku uztaisīja par “mikrouzņēmumu” un visu šo sistēmu sagandēja.
Vērojot norises ap “Rail Baltica” projektu un lielā mērā arī notikumus “airBaltic”, rodas iespaids, ka notiek neprāts - varbūt politiķi un amatpersonas katrs atsevišķi ir saprātīgs, taču “politikums” kopumā demonstrē kolektīvo neprātu. Vai man vienam tā šķiet?
Absolūti nē! Ir pilnīgi otrādi! Ir ļoti attīstīts un labi saskaņots prāts. Atminēsimies, kas pirmie sāka runāt par to, ka vajadzīgs šāds dzelzceļš. Tas bija Roberts Zīle (pašlaik NA), kurš tagad neskaitāmas reizes jau ir ievēlēts Eiropas Parlamentā. Tad vēl tika atrasta vislielākā speciāliste lielos milzu projektos Baiba Rubesa. Pašlaik ir uzbūvēta nepabeigta ēka pie lidostas, izārdīta dzelzceļa stacija un iedzīts pālis Daugavā. Ir nākts pie secinājuma, ka būve notiek bez projekta...
Man kaimiņš būvē malkas šķūnīti, un viņam vajag projektu. Viņam pagājušajā nedēļā taisīja ģeodēzisku pētījumu, jo nebija viņa teritorijas topogrāfiskās kartes. Taisīja pat urbumu, lai gan malkas šķūnītis atradīsies uz diviem ķieģeļiem katrā stūrī.
Bet viens “Rail Baltica” objekts tiek būvēts par 39 miljoniem eiro bez projekta saskaņošanas?
Šādas norises ir rūpīgi pārdomāta kolektīva darbošanās - absolūti atklāta naudas sūkšana nāsīs un publiska visādu muļķību stāstīšana. Nupat nesen braucu “Rail Baltica” objektam garām un redzēju, ka cilvēki strādā, staigā pa objektu ar ķiverēm galvā. Tātad darbs nav apstājies, neskatoties uz to, ka publiskajā telpā nav informācijas, ka būs nauda, ko par šo darbu samaksāt.
Varbūt tie, ko jūs redzējāt, bija inženieri no Centrālāzijas valstīm, kas objektu tikai apskatīja?
Esmu diezgan daudz savā dzīvē visu ko būvējis, bet nevaru iedomāties tādu situāciju, ka celtnieki ir kaut ko uzbūvējuši par 39 miljoniem eiro, viņiem ir samaksāti 16 miljoni, bet viņi godprātīgi nestreiko un turpina strādāt.
Šī ir absolūta afēra. Nezinu, vai tā tiks kādreiz šajā valstī izmeklēta, vai kādam citam tas piegriezīsies un tiks pateikts “stop”? Bet labi tas nebeigsies - tas ir tikai laika jautājums.
Par “airBaltic” ir diezgan labi redzams, ka nacionālā aviokompānija ir ļoti sliktā finanšu situācijā un var atgadīties tas pats, kas notika ar Igaunijas nacionālo aviokompāniju “Nordica”, kas pagājušajā trešdienā iesniedza bankrota pieteikumu. Taču ar kādu sparu tiek piedāvāti lēti lidojumi par “ķiršu cenām”, lai gan nav zināms, cik ilgi vēl aviokompānija pastāvēs!
Kas valsts varai, valdībai, pašvaldībām būtu jādara, lai valsts nostātos uz attīstības sliedēm? Vai varbūt vēlētājiem jāievieš kādas korekcijas valdošajā “politikumā”?
Varbūt vajag dot varu kādiem uzņēmīgiem cilvēkiem, kas gatavi darboties. Pat ja ir no 100 idejām kādas pāris, kas ir vērtīgas un kas var palīdzēt kaut ko atrisināt, tas jau būtu daudz. Jo sabojāt jau neko nevar - sliktāk, nekā ir, nebūs...
