ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) veiksmīgi turpina projektu, kura mērķis ir amerikāņu astronautus pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma atkal nogādāt uz Mēness. Šim nolūkam desmitiem miljardi dolāru ieguldīti misijā Artemis, kuras pirmā lielā fāze veiksmīgi noslēdzās svētdienas vakarā, kad uz Zemes atgriezās kosmosa kuģis Orion, kas kādu laiku bija pavadījis Mēness orbītā. Šajā kapsulā atradās vien ar sensoriem aprīkoti manekeni, un pēc visu lidojuma datu analīzes tiks izlemts, vai nākamajā lidojumā, kas ieplānots 2024. gadā (tad gan vēl nosēšanās uz Zemes dabiskā pavadoņa nenotiks) iespējams sūtīt cilvēkus.
25 dienas ilgušo Orion lidojumu (misijas nosaukums bija Artemis-1) NASA vadītājs Bils Nelsons un viņa kolēģi, balstoties uz pirmajiem pieejamajiem datiem, nodēvējuši par ļoti veiksmīgu, raksta Reuters. Misijas mērķis bija ne tikai panākt, lai Orion aizlido līdz Mēnesim un atgriežas atpakaļ uz Zemes, nolaižoties tur, kur to iecerējuši NASA inženieri, bet arī pārbaudīt, kā darbojas šīs kapsulas siltumizolācijas vairogs. Tā uzdevums ir pasargāt kosmosa kuģī esošos no aptuveni 2700 grādu augstās temperatūras, kas rodas, kad kapsula, traucoties ar ātrumu 40 000 kilometru stundā, ieiet mūsu planētas atmosfērā. Uz Zemes šādus eksperimentus veikt ir neiespējami, tādēļ lidojums uz Mēnesi un atpakaļ Orion siltumizolācijas vairogam bija ugunskristības gan vārda tiešā, gan pārnestā nozīmē. Sākotnējie dati liecina, ka viss ir kārtībā, taču detalizētas ziņas būs pieejamas vien tad, kad NASA speciālisti izanalizēs manekeniem piestiprināto sensoru un citu mērierīču avākto informāciju.
Tas varētu notikt līdz gada beigām, un, ja nekādu problēmu nebūs, NASA 2023. gada janvārī varētu paziņot to četru astronautu vārdus, kuri 2024. gadā dosies jau pilotējamā misijā. Tās programma iecerēta ļoti līdzīga Artemis-1 programmai. Pēc starta no Floridas kosmodroma, Orion, ko gaisā paceļ pašlaik jaudīgākā NASA raķete SLS, uzņem kursu uz Mēnesi, kādu laiku dažādās orbītās riņķo ap mūsu planētas dabisko pavadoni, bet tad atgriežas uz Zemes. Lidojumā, kas nule kā noslēdzies sekmīgi, Orion pietuvojās Mēness virsmai līdz nieka 127 kilometru attālumam, bet Mēness orbītas tālākajā punktā aizlidoja 432 000 kilometru attālumā no Zemes - cilvēki, starp citu, tik tālu no mūsu planētas nekad nav bijuši.
Arī tad, kad kapsulā atradīsies astronauti, tā nolaidīsies ūdenī nevis uz sauszemes. NASA šo sistēmu atstrādājusi kopš Apollo programmas laikiem, atzīstot, ka nekas mazāk riskants nav izdomāts. Ja, protams, atskaita Space Shuttle programmu, jo daudzkārt izmantojamie kosmosa kuģi ūdenī nosēsties nevarēja. Artemis-1 misija noslēdzās ar kapsulas iekrišanu Klusā okeāna ūdeņos netālu no Gvadelupas. Interesanti, ka šo nosēšanās vietu NASA izvēlējās brīdī, kad kosmosa kuģis jau bija atceļā no Mēness, jo sākotnēji nolūkotajā Klusā okeāna reģionā aptuveni 500 kilometrus uz ziemeļiem, sinoptiķi prognozēja stipru vēju un lielus viļņus, kas varētu apgrūtināt Orion izvilkšanu no ūdens. Lai samazinātu kapsulas ātrumu, bet vienlaikus tajā esošajiem astronautiem nebūtu jāpiedzīvo nepatīkamas pārslodzes, tika izmantota jauna metode. Orion faktiski pa pieskari ienira Zemes atmosfērā, sabremzējās, tad atgriezās ārpus atmosfēras, un jau ar otro piegājienu uzsāka pilnvērtīgu nosēšanos. Izmantojot gan dzinējus, gan 11 izpletņus, kas noteiktā secībā atvērās viens pēc otra, izdevās panākt, ka, skarot Klusā okeāna ūdeņu virsmu, kapsulas ātrums nepārsniedza 30 km/h. Ar to vajadzētu būt pietiekami, lai astronautu dzīvības un veselība netiktu apdraudēti, uzskata NASA speciālisti.
Kas tālāk? 2024. gadā Mēness aplūkošanas lidojums, pēc diviem gadiem astronautu kāpšana uz Zemes dabiskā pavadoņa, bet kaut kad nākotnē - bāzes celtniecība uz Mēness un gatavošanās lidojumam tālāk, uz Marsu. Tādi vismaz ir NASA plāni.
