Bēdīgā situācija, ko patlaban piedzīvojam ar augstajām aizdevumu procentu likmēm, drīzumā varētu sākt risināties. Taču ne tādēļ, ka Saeimas deputāti akceptē normas, kas bankām hipotekāro aizdevumu likmes var likt samazināt uz pusi, bet gan tāpēc, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu lemt par straujāku bāzes procentu likmju samazināšanu, nekā tas tika gaidīts iepriekš.
Pēdējā laikā procentu likmju kontekstā uzmanība tika pievērsta hipotekārajiem kredītiem, kas, maigi izsakoties, nav īsti pareizi, ja domājam par mūsu valsts tālāko labklājību kopumā. Hipotekārie kredīti Saeimas uzmanības centrā, visticamāk, nonākuši tāpēc, ka, pieņemot tautai tīkamu lēmumu, deputāti pilnīgi droši uz kādu laiku var piesegt savu dārgo un ekstensīvo dzīvesveidu uz pārējo nodokļu maksātāju rēķina. Tiesa gan, tas dārgo aizdevuma likmju lielākās problēmas ekonomikā pēc būtības nemaz neatrisina. Varbūt pat tieši pretēji. Turklāt viņi sabojās dzīvi tiem, kas naudu cenšas uzkrāt ar banku noguldījumu starpniecību, un tādu ir potenciāli vairāk nekā to, kam bijusi laime vai nelaime tikt pie aizdevuma mājoklim. Tāpat nekas labs negaida arī tos, kas pēc bankas aizdevuma vēl tikai plāno iet, neatkarīgi no tā, vai tā būtu mājsaimniecība vai uzņēmums. Taču par pēdējiem šobrīd būtu vērts padomāt vairāk, jo atsevišķos mūsu ekonomikas sektoros klājas tik slikti, ka, uzņēmumiem netiekot galā ar savām kredītsaistībām, problēmas radīsies arī mājsaimniecībām - vienalga, vai tās ir tikušas pie procentu likmes atlaides par hipotekāro aizdevumu vai nav.
Notiekošais mūsu eksportējošajā sektorā ir notikumu attīstības spogulis arī eirozonā kopumā. Tieši šī attīstība varētu piespiest Eiropas Centrālo banku rīkoties, lai procentu likmes samazinātu straujāk, nekā iepriekš tika gaidīts. Šobrīd situācija ir ļoti neviennozīmīga. Tiek uzskatīts, ka pēdējais likmju pieaugums varētu būt pieņemts jau ECB septembra sanāksmē. Tomēr, ja kaut kādu iemeslu dēļ inflācija eirozonā novirzīsies no līdzšinējās samazināšanās trajektorijas (piemēram, konfliktiem pasaulē ejot plašumā, preču biržu izejvielas varētu pieaugt, atkal kāpinot inflācijas rādītāju), centrālā banka atkal varētu pacelt procentu likmi. Vienlaikus finanšu tirgus kuluāros sākušās arī runas par to, ka, ņemot vērā aizvien izteiktāko Eiropas monetārās savienības ekonomikas savārgšanu, ECB varētu likmes sākt samazināt agrāk nekā domāts. Ja iepriekš tika uzskatīts, ka nākamā gada vasara varētu būt tas brīdis, kad ECB varētu uzsākt pieticīgu likmju samazinājumu, tad tagad jau sāk parādīties runas par nākamo pavasari. Iepriekšējo likmju kāpumu vissmagāk ir sajutusi Baltija un vēl atsevišķas valstis, kur privātā sektora kreditēšanā ir izteiktāks mainīgo kredītu procentu likmju īpatsvars. Tā dēvētajā vecajā Eiropā vairāk tiek izmatotas fiksētās likmes un tiešu procenta likmju celšanu daudzviet tiešā veidā pat vēl nejūt. Kāds no finanšu tirgus un ekonomikas ekspertiem “Neatkarīgajai” aizkulišu sarunā atzina, ka, piemēram, tāda valsts kā Itālija šī brīža augstās procentu likmes var paciest vien salīdzinoši neilgu laiku, bet pēc tam sākšoties problēmas. Te pie viņa teiktā ir jāpiebilst, ka, valstīm jau iepriekš gaidot, ka pērn vasarā sāksies procentu likmju kāpums, iepriekšējie aizdevumi lielā mērā tika pārfinansēti uz zemākām likmēm. Starp citu, arī Latvijā. Jebkurai likmju fiksācijai vai pārfinansētajam aizdevumam agri vai vēlu pienāk beigas, un šajā brīdī likmes ir augstas, bet vajadzība pēc aizdevumiem palielinās, tādā veidā stimulējot vēl lielāku likmju kāpumu obligāciju tirgū un aizdevumu sadārdzināšanos. Augot valsts obligāciju ienesīguma likmēm, var sadārdzināties arī privātā sektora aizdevumi komercbankās, jo naudas tirgus darbojas pēc “savienoto trauku” principa un viss notiekošais galu galā finanšu tirgum draud ar plašāku nepatikšanu lavīnu.
To, ka situācija Eiropas ekonomikā nav laba un tādējādi ECB var būt spiesta rīkoties, lai likmes samazinātu, var spriest pēc vairākiem faktoriem. Visizteiktāk to var redzēt, palūkojoties uz jau publicētajiem aprēķiniem par atsevišķu valūtas zonas valstu ekonomisko sniegumu šā gada otrajā un trešajā ceturksnī. Kopējā ekonomiski lielāko valstu virzība eirozonā ir vērsta uz aizvien izteiktāku slīdēšanu pretī recesijai - vienām valstīm piedzīvojot aizvien nullei tuvāku ekonomisko izaugsmi vai jau iekļūšanu tā dēvētajā negatīvajā teritorijā, iekšzemes kopproduktam samazinoties. Pie pēdējām pieder arī Latvijas trešais lielākais eksporta partneris Vācija, kur problēmas sajūt gan ražotāji, gan celtniecības sektors. Paredzams, ka būvniecības nozare Vācijā 2023. gadā reālajā izteiksmē saruks par 4,4%, rakstā portāls “Yahoo! Finance”. Sevišķi nelabvēlīga situācija patlaban izveidojusies dzīvojamo māju būvniecībā, kas lielā mērā tieši ir saistīts ar augstajām procentu likmēm. To, ka Vācijā un citviet Eiropā, piemēram, arī mūsu valūtas zonā neesošajā Zviedrijā, iet slikti, redzam pēc mūsu rūpniecības datiem. Piemēram, kokmateriālu ražošanas apjomi šā gada deviņos mēnešos bijuši par 9,9% mazāki nekā pērn tajā pašā laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vēl trakāk ir gājis ar celtniecību cieši saistītajā nemetālisko minerālu ražošanā, kur apjomi minētajā laika nogrieznī kritušies par 18,5%. Bet minētajai nozarei ļoti pakārtotajā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi šajā pašā laika periodā kritušies par 20,6%. Mājokļi pēc to pirkšanas ir arī jāiekārto, bet arī šie procesi ir nobremzējušies gan šeit, gan citviet Eiropā, par ko liecina fakts, ka šā gada deviņos mēnešos mēbeļu rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā ir bijusi par 19,4% mazāka nekā pērn attiecīgajā laika posmā.
Mūsu ražotāji pamatā orientējas uz eksportu. Pārdošanas grūtības daudzos segmentos ir acīmredzamas. Taču lielākās ekonomikas problēmas Eiropai vēl tikai ir priekšā, ja procentu likmes saglabāsies pašreizējā līmenī. Domājams, to saprot arī ECB. Ņemot vērā pēdējo padsmit gadu pieredzi, diezin vai tā būs ieinteresēta gaidīt, līdz valūtas zonu piemeklēs jauns finanšu sabrukums. Līdz ar to pamatoti ir uzskati, ka jau drīzumā centrālā banka varētu atgriezties pie procentu likmju krituma. Latvijai šo procesu diezin vai būs lemts kvalitatīvi izbaudīt, jo vietējais naudas tirgus, visticamāk, būs izkropļots. Bankas, lai kompensētu zaudējumus, kas saistīti ar hipotekāro aizdevumu likmju samazināšanu, centīsies tos atgūt citviet. Tātad noguldītājiem procentu likme, visticamāk, samazināsies, bet jaunu kredītu ņēmējiem tā pieaugs. Arī uzņēmumiem. Gala rezultāts ir tas, ka jau tā ekonomikai grūtos laikos par bankas aizdevumu nāksies maksāt dārgāk nekā līdz šim, kas cita starpā sadārdzinās arī investīcijas. Turklāt tas var notikt jau laikā, kad aizdevumu procentu likmes finanšu tirgū būs sākušas samazināties. Pēdējā laikā Latvijā par aizvien ierastāku parādību ir kļuvusi nespēja novērtēt paredzamo situācijas attīstību “divus gājienus uz priekšu”. Tas attiecas arī uz Saeimas deputātu mēģinājumu iejaukties finanšu tirgū, kas, visticamāk, radīs lielākus zaudējumus nekā ieguvumus.
