Pasauli atkal apdraud ieslīgšana kriptomānijā

© Depositphotos.com

Politiskās un ekonomiskās nestabilitātes atnākšana daudziem ar jaunu sparu liek meklēt dažādas ieguldījumu alternatīvas, uzvirmojot bažām par to, ka līdz šim izmantotie naudas uzkrājuma līdzekļi nav droši. Par vienu no šādām alternatīvām nereti tiek uzskatītas kriptovalūtas, kurās ļaudis iegulda, bieži vien neapzinoties, ka šī finanšu produkta vērtība var kardināli mainīties pat vienas dienas laikā un jauniegūtais uzkrājuma veids stabilitātes ziņā var atpalikt pat no dziļās finansiālās problēmās slīkstošu jaunattīstības valstu nacionālajām valūtām.

Bažas par to, ka konfliktēšana Tuvajos Austrumos varētu izvērsties plašākā karadarbībā, protams, nevar neatstāt ietekmi uz finanšu tirgiem. Parasti šādos gadījumos aug neuzticība arī tradicionālajiem maksāšanas līdzekļiem jeb naudai, ko izmantojam kā maksājumu līdzekli ikdienā. Galvenā problēma ir tā, ka šīm valūtām nav īsta seguma. Ar to reizēm var norēķināties par precēm un pakalpojumiem, taču tas nespēj aizstāt tradicionālo naudu un lielās cenu svārstības amplitūdas ir ļoti liels apgrūtinājums preču un pakalpojumu cenu noteikšanai. Turklāt arī globālais “inovators” Īlons Masks ļoti ātri bija spiests atteikties no ieceres izmantot kriptovalūtu mehānismu kā iespējamo maksājuma līdzekli elektroauto tirdzniecībā.

Šveices franks un zelts

Lai aplūkotu, kādēļ kriptovalūtu popularitāte pieaugusi, ir vērts nedaudz aplūkot arī citas finanšu tirgus tā dēvētās miera ostas. Kādreiz tie, kam naudas bija vairāk, to centās pārvērst dārgmetālos, sevišķi zeltā, vai par stabilitātes garantu uzskatītajos Šveices frankos. Tomēr līdz ar pēdējās vairāk nekā desmitgades monetārajām izmaiņām pasaulē, kad centrālās bankas agresīvi darbojas procenta likmju frontē, Šveices franks vairs nav tik izteikts “glābšanas riņķis” kā agrāk. To varam redzēt arī šobrīd. Pirms “Hamās” uzbrukuma Izraēlai viena pulksteņu un šokolādes zemes valūtas vienība bija 1,10 ASV dolāru vērtā, bet tagad tās kurss pieaudzis līdz 1,11 dolāriem. Tātad vērtības pieaugums ir nepilns procents. Savukārt rēķinot pret eiro, Alpu zemes franka sniegums savā ziņā bijis pat neizteiksmīgāks. Šobrīd pat izveidojusies situācija, ka tie, kas, bažījoties par karadarbības izplešanos Tuvajos Austrumos pēc “Hamās” iebrukuma, ir pirkuši frankus kā ieguldījumu aizsardzības līdzekli, ir piedzīvojuši zaudējumus. Pirms nepilnām divām nedēļām viens franks bija 1,06 eiro vērts, taču tagad tā cena ir par diviem centiem jeb nepilniem diviem procentiem sarukusi, tādējādi otrdienas rīta pusē bija tikpat, cik pirms konflikta.

Krietni labāk ir klājies zeltam. Pēc ilgāka laika tā cena atkal ir pakāpusies virs 2000 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci, tādējādi, salīdzinot ar 6. oktobri, pieaugot par 8-9%. It kā daudzsološa investīcija arī turpmāk, tomēr tā dēvētais dzeltenais metāls pēdējā laikā ir kļuvis par savdabīgu “melno zirdziņu”, un, sākoties kādiem satricinājumiem politikā un ekonomikā, tā cena var pēkšņi pieaugt, taču tikpat pēkšņi piedzīvot kritumu. Piemēram, pēdējā inflācijas lēciena laikā tas investoriem nekalpoja par drošības garantu. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vispārējās biržas panikas laikā tā cena cēlās tāpat kā citiem preču biržu aktīviem, taču, panikai norimstot, pircēju interese par zeltu pierima un tas nekalpoja par uzkrājumu aizsardzības līdzekli laikā, kamēr pasaulē inflācija sasniedza savus vairāku desmitgažu maksimumus. Tā kā uz tradicionālajiem desmitgažu un simtgažu finanšu aizsardzības līdzekļiem vairs īsti nevar paļauties, loģiska varētu šķist lielāka interese par ieguldījumiem kriptovalūtās.

Ievērojamas svārstības

Laikā kopš 6. oktobra plašāk pazīstamākās kriptovalūtas bitkoina cena ASV dolāru izteiksmē ir pieaugusi apmēram par ceturto daļu, un vakar ap pusdienlaiku pēc Latvijas laiku tas maksāja apmēram 34,4 tūkstošus dolāru. Tādējādi tā cena atrodas augstākajā punktā kopš pagājušā gada pavasara. Samērā līdzīgs šīs kriptovalūtas vērtības pieaugums eiro izteiksmē. Tomēr salīdzinājumā ar vēsturiski augstāko punktu 2021. gada izskaņā šīs kriptovalūtas vērtība ir kritusies apmēram uz pusi. Tātad līdzšinējā Krievijas un Ukrainas konflikta laikā arī tā nespēja kalpot kā pilnvērtīgs un drošs uzkrājuma līdzeklis. Tiesa, raugoties uz pašreizējo ģeopolitisko situāciju caur pasaules finanšu notikumu kalves Volstrītas prizmu, notikumi Ukrainā ir svarīgi, taču arābu pasaules un Izraēlas konflikts tos svarīguma ziņā ievērojami pārspēj. Notikumi ap Izraēlu tiek uztverti kā daudz augstāka līmeņa drošības drauds, un, iespējams, tie spēs izraisīt arī lielāku ažiotāžu ap norisēm, kas attiecas tieši uz ASV dolāru. Piemēram, ja konflikts vēršas plašumā, tas nozīmētu militāro izdevumu pieaugumu, kas var nozīmēt jaunu ASV dolāru drukāšanu, līdz ar to vērtības samazināšanos. Tā kā līdz galam nav zināms, cik ietilpīga ir pret Rietumiem vērstā ļaunuma ass, tad arī ir lielāks pamats dažādām spekulācijām, līdz ar to arī krptovalūtu vērtības pieaugumam. Ir jāatceras, ka pasaulē netrūkst tādu, kas jau gadu desmitiem pareģo ASV dolāra nāvi, un viņiem šis varētu būt īpašs brīdis, lai aktīvāk iepirku kriptovalūtas. Turklāt šķiet, ka saistībā ar apkārt esošo neziņu un nestabilitāti ļaušanās kriptomānijai uzņems aizvien jaunus apgriezienus.

Nav reālās vērtības

Tiem, kas saskata bitkoinu, ethereum un citas kriptovalūtas kā daudzsološu investīciju, ir jāpatur prātā fakts, ka to vērtība var pieaugt vien tik ilgi, kamēr šo finanšu produktu pircēju apjomi pārsniedz pārdevēju piedāvājumu esošajā cenas līmenī. Tas pats gan ir ar tradicionālām valūtām - dolāru, eiro vai jau minēto franku, taču atšķirība ir faktā, ka šo valūtu vērtība ir pakļauta centrālo banku uzraudzībai, lai nepieļautu kardinālas tirgus svārstības. Vērtība var gan augt, gan krist, kā kādu laiku bija ar ASV dolāru pret eiro pat par divcipara procentu skaitli gadā, tomēr vērtību kāpumi un kritumi ir lēzeni un šis process tiek pieskatīts tik tālu, lai finanšu tirgus svārstības nebūtu tādas, kas kardināli ietekmē makroekonomiskos procesus, to vidū arī norēķinus par precēm un pakalpojumiem. Turklāt tradicionālajām valūtām, lai arī cik šaubīgs tas varētu reizēm likties, ir kaut kāds segums, ko parasti veido jau pieminētais zelts, citas valūtas vai pēdējā laikā aizvien biežāk - valstu parāda vērtspapīri. Tas sniedz atbalstu tradicionālajām valūtām pat finanšu krīžu laikos. Kriptovalūtām šāda amortizējoša mehānisma nav, un nav nekāds brīnums, ja to kurss pret tradicionālajām valūtām nosvārstās par vairākiem desmitiem procentu dienā. Dzirdētas pat idejas par dzīvokļa ieķīlāšanu, lai dotos bitkoinu investīcijās, tomēr diezin vai pircējs varētu būt laimīgs, ja no rīta nopirktais investīciju produkts vakarā ir zaudējis vērtību, piemēram, par 20%. Liela daļa naudas jau ir sadedzināta “virtuālajās naudas kurtuvēs” ar neziņu, kad to varētu atgūt, taču aizdevuma maksājumam gan ir strikts grafiks. Vienlaikus gan jāteic, ka uz pašreizējo notikumu fona nevar izslēgt iespējamību, ka, piemēram, bitkoinu cena atkal virzīsies pretī 60-70 tūkstošu dolāru līmenim un pat sasniegs jaunas virsotnes, taču ir jārēķinās, ka svārstību amplitūda var būt visai plaša un zaudējumus radoša.

Ekonomika

Gandrīz katra diena ir elektrības cenu pliķis Latvijai un visai Baltijai: pagājusī darba nedēļa, piemēram, beidzās ar 25. oktobra ektrības NordPool biržas cenu 148,82 eiro par megavatstundu pie mums, kamēr Stokholmā - 19,71 un biržas mītnes zemes Norvēģijas un tāpat Zviedrijas ziemeļos 2,95 eiro par megavatstundu, kas pavisam skandalozi, ja lūkojas no Latvijas. Savukārt no konkurētspējas viedokļa labi, ka poļiem jāmaksā ar Latvijas cenām kaut cik salīdzināmie 123,21 eiro. Tā tas gadu desmitiem gājis un tā tas turpinās arī pēc tam, kad Latvijā tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Tāpēc jautājumi ministram Kasparam Melnim, kad un kā Latvija plāno nonākt līdz tādām elektrības cenām, kas padara ražošanu un dzīvi Latvijā ļoti dārgu.