Saeima pieņem regulējumu kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā

© pixabay.com

Saeima šodien pieņēma grozījumus Kriptoaktīvu pakalpojumu likumā, kā arī saistītus grozījumus vēl septiņos likumos, kuru mērķis ir noteikt regulējumu kriptoaktīvu tirgus darbībai, lai veicinātu šīs jomas attīstību Latvijā.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, likums nepieciešams, lai, pārņemot Eiropas Savienības prasības, noteiktu tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā. Jaunais likums attieksies uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, tādējādi veicinot šīs jomas attīstību Latvijā.

Latvijas Banka noteikta kā kompetento uzraudzības iestādi kriptoaktīvu jomā. Likums noteiks bankas tiesības un pienākumus, tostarp pilnvaras noteikt likuma subjektu darbību regulējošas prasības, pakalpojuma sniedzēju darbības pārskatu un citas sniedzamās informācijas saturu un iesniegšanas kārtību.

Tāpat Latvijas Bankai paredzētas izmeklēšanas pilnvaras, un par pārkāpumiem kriptoaktīvu jomā tā varēs piemērot administratīvos pasākumus un noteikt sankcijas. Latvijas Banka arī varēs noteikt kritērijus, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izmanto, lai nodrošinātu, ka klientiem konsultācijas vai informāciju par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedz fiziskas personas, kurām ir nepieciešamās zināšanas un kompetence šajā jomā.

Jaunais likums noteiks kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus, tostarp reģistrēties Latvijas Bankā un saņemt atļauju emitēt, publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai kriptoaktīvus vai sniegt kriptoaktīvu pakalpojumu. Par atļaujas izsniegšanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būs jāveic maksājums Latvijas Bankai, un tas būs atkarīgs no šīs jomas uzraudzībai nepieciešamo resursu, sniegto pakalpojumu apjoma un plānotajiem ienākumiem no šī pakalpojuma sniegšanas.

Finanšu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka patlaban Latvijā ir ap 10 kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, un tie ir reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā. Šiem pakalpojumu sniedzējiem no nākamā gada jūlija būs jāpārreģistrējas Latvijas Bankā.

Latvijā

 Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Svarīgākais