Tikai pirms četriem mēnešiem nodibinātajai Dānijas Moderātu partijai pēc šodienas parlamenta vēlēšanām var pavērties iespēja noteikt valsts politisko kursu nākamajiem četriem gadiem. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka tieši tās mandāti varētu būt izšķirošie, nosakot, vai valdību veidos kreisie, vai labējie spēki. Moderātu līderis, bijušais premjers Larss Leke Rasmusens, uztur intrigu, neatklājot ar kuru bloku viņa partija grasās sadarboties, bet kuluāros baumo, ka arī viņš pats uzskatāms par vienu no pretendentiem uz valdības vadītāja amatu.
Kārtējās parlamenta vēlēšanas Dānijā bija ieplānotas nākamā gada jūnijā, taču sociāldemokrātu premjerei Metei Frederiksenai, nācās pieņemt lēmumu par demisiju un ārkārtas vēlēšanām, jo viena no galēji kreisajām partijām, kas balstīja viņas mazākuma valdību, uzstāja uz uzticības balsojumu, ko valdība varētu neizturēt. Pašlaik ļoti grūti pateikt, vai viņai izdosies noturēties pie varas. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka kreiso partiju bloks varētu iegūt 47 līdz 49 procentu balsu, par labējiem noskaņoti balsot 41 līdz 43 procentu vēlētāju, bet 10% varētu saņemt Rasmusena partija.
Šīs gan ir tikai ļoti aptuvenas aplēses, jo vēl šīs nedēļas sākumā 24% dāņu atzina, ka savu izvēli vēl nav izdarījuši. Būtiski tas, ka vairākums no viņiem gatavojas doties balsot, un vēlētāju aktivitāte Dānijā tradicionāli ir augsta - piemēram, 2019. gadā pie vēlēšanu urnām devās 84,6% balsstiesīgo valsts iedzīvotāju. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka dāņu vairākums nav visu mūžu uzticīgi vienai un tai pašai partijai, bieži mainot savas politiskās izvēles. Vēl viens aspekts, kas sarežģī rezultātu prognozēšanu ir tas, ka iekļūšanai Dānijas parlamentā partijām jāpārvar ļoti zems vēlēšanu slieksnis (2%), un reālas izredzes to paveikt ir 13 no 14 sarakstiem, kas pieteikti vēlēšanām.
Gluži tāpat kā citās Eiropas valstīs arī Dānijā priekšvēlēšanu kampaņas laikā visvairāk apspriesta strauji augošā inflācija un dzīves dārdzības pieaugums. Atšķirībā no Covid-19 pandēmijas laikiem sociāldemokrātu valdība šoreiz vairs nav gatava atvēlēt lielus valsts budžeta līdzekļus dažādu pabalstu piešķiršanai, tos nesola arī labējo partiju - konservatīvo un liberāļu - līderi. Kampaņā teju vai izpalicis jautājums par nelegālo migrāciju, jo gandrīz visi valsts politiskie spēki vienprātīgi uzskata, ka tā ir maksimāli jāierobežo, un jau Frederiksenas valdība pieņēma vienus no Eiropas Savienībā stingrākajiem likumiem, kas būtiski apgrūtina ieceļotāju izredzes legāli uzturēties Dānijā. Rasmusena partija kampaņā uzsvaru likusi uz nepieciešamību reformēt veselības aizsardzības sistēmu, un interesanti, ka šo iniciatīvu ātri pārtvēruši un ar dažādām modifikācijām par savu centušies uzdot gan kreisie, gan labējie.
Sociāldemokrātu valdībai gan joprojām tiek pieminēts tā dēvētais ūdeļu skandāls. 2020. gada novembrī tā pieņēma lēmumu izkaut vairāk nekā 15 miljonus valstī audzēto ūdeļu, jo pastāvēja bažas, ka ar šo kažokzvēru starpniecību var izplatīties cilvēkiem bīstami Covid-19 izraisošā vīrusa paveidi. Pēc vairākiem mēnešiem tiesa gan atzina, ka valdība pārkāpusi savas pilnvaras, taču bija jau par vēlu - ūdeļu iznīcināšana tobrīd jau notika pilnā sparā.
