“Inflācija mazliet lielāka, bet runa ir par procenta desmitdaļām,” reizes desmit atkārtoja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, demonstrējot savu lojalitāti Latvijas valdībai un Eiropas Centrālās bankas vadībai.
Jebkurš interesents var pieslēgties 30. septembrī notikušā pasākuma ierakstam Latvijas Bankas mājaslapā un pats pārskaitīt, cik reižu M. Kazāks apliecina, ka patēriņa cenu, kā arī inflācijas rādītāja aprēķināšanā neiekļauto cenu pieaugums ir, pirmkārt, pavisam neliels, otrkārt, saistīts ar ekonomika uzplaukumu pasaulē un jo īpaši eiro zonā, un, treškārt, saistīts ar jebko, bet tikai ne ar eiro drukāšanu.
Aģentūras LETA veidotajā pasākuma pārstāstā “Latvijas Bankas ekonomikas vērtējuma un jaunākās prognozes prezentācijā Kazāks atzīmēja, ka, neskatoties uz faktu, ka ar Covid-19 pandēmiju saistītie riski arvien ir pastāvoši, Latvijas ekonomika atrodas jauna un kāpjoša cikla sākumā, kas nozīmēs strauju izaugsmi. Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka pašlaik novērojama valstu ekonomiku atveseļošanās, kas nozīmē - cilvēki palielinās savus tēriņus, un tā ir iespēja atpelnīt savus ieguldījumus. “Latvija nevar atļauties neinvestēt. Tas attiecas uz visiem - uz privātpersonām, jo īpaši uz uzņēmumiem. Uzņēmējiem jābūt tālredzīgākiem, jo šis ir jauns cikls, jauns kāpums. Covid-19 ir aizejošs risks,” sacīja Kazāks. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka investīcijām ir jābūt apdomīgām, un, piemēram, būvniecības nozarē, kurā ir pārkaršanas riski, investīcijas drīzāk būtu jāveic nevis “dzelžos”, bet gan zināšanās.”
M. Kazāka teiktajam nevar nepiekrist tādā nozīmē, ka “cilvēki palielinās savus tēriņus”, jo kur tad citur viņi liksies. Lūk, dažas pašu pēdējo dienu publikācijas:
- Tupeņu cenas ir dubultā un nekas neliecina, ka tās varētu samazināties
Šāds cenu pieaugums attiecas uz visu valsti, nepieļaujot atrunas, ka tās taču esot tikai specifiskas rīdzinieku problēmas, ja atkritumu apglabāšanas tarifi no 1. janvāra dubultosies, ja siltumenerģijas tarifs no 1. septembra pieauga par 26,6% un no 1. novembra pieaugs par 16% bez nekādām garantijām, ka 1. janvārī, februārī, martā vai aprīlī tas nepieaugs vēl ap 10, 20 vai 50 procentiem.
M. Kazāks sakās neizprotam uzņēmēju piesardzību, neiesaistoties šādā naudas grābšanā. Neesot nekāda pamata bažīties, ka, no vienas puses, potenciālie klienti - gan privātpersonas, gan citi uzņēmumi - varētu nesamaksāt šādas cenas un, no otras puses, cenu celšanās palielinās ne vien uzņēmumu ienākumus, bet arī izdevumus tādā apmērā, ka uzņēmumi nespēs šos izdevumus nosegt.
Bažu kliedēšanai Latvijas Banka norādīja uz vietējās izcelsmes noguldījumu atlikumu pieaugumu. Šā gada jūnija jeb pirmā pusgada beigās privātpersonu noguldījumu atlikums pārsniedza 11 miljardu eiro robežlīniju. Kovidgada laikā no 2020. gada jūnija līdz šā gada gada jūnijam tas pieaudzis no 10,1 līdz 11,1 miljardam eiro. Uzņēmumiem brīvās naudas pieaugums pieticīgās, tikai 300 miljoni eiro no 6,8 līdz 7,1 miljardam eiro. Atliek vien ķerties pie šādas naudas iztērēšanas, ieguldīšanas vai apgūšanas, ar ko Latvija dos cienījamu ieguldījumu kopējā eiro zonas, Eiropas (Savienības) un visas pasaules izaugsmē.
Mutiski M. Kazāks tik tiešām uzsvēra cenu pieaugumu procenta desmitdaļu ātrumā, bet pasākuma nosaukumam atbilstošajā makroekonomikas rādītāju izziņošanā šie pieaugumi tika sasummēti procentos, kam gan nav nekāda sakara ar reālo pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu cenu celšanos par desmitiem procentu. Šo gadu Latvija pabeigšot ar 12 mēnešu inflāciju 2,8% apmērā, nākamajā gadā cenas augšot par 4% un aiznākamajā cenu pieaugums palēlēnināšoties līdz 2,7%. Jebkurā gadījumā cenas augs straujāk, nekā solīja ECB, 2015. gadā atklājot eiro drukāšanu, kas līdz šim palielinājusi eiro daudzumu par apmēram četriem triljoniem (ne miljardiem).
Drukāšana tika sākta ar formulējumu, ka mērķa inflācijai jābūt tuvu 2%, bet zem 2% gadā. Tagad solījums vienkāršots līdz cenu pieaugumam par 2% gadā vidēji daudzu gadu periodā.
Proti, vienā gadā inflācija var būt kaut 20%, kaut 120%, kas eiro drukāšanu neietekmēšot, kamēr vien ECB padome uzskatīs, ka nākamajā vai aiznākamajā gadā inflācija samazināsies līdz 2%.
Ja pēc trijiem gadiem izrādīsies, ka inflācija tomēr nav samazinājusies, tad naudas drukāšanu varēšot turpināt ar pamatojumu, ka vēl pēc trijiem gadiem tā tomēr samazināsies utt.
M. Kazāks brīdināja, ka Latvijas inflācija kaut 20%, kaut 120% gadā tiks ņemta vērā tikai tādā apmērā, kādā inflācija Latvijā ietekmē vidējo inflāciju eiro zonā. Citiem vārdiem sakot, tiks ņemta vērā ar nullei tuvu koeficientu. Inflācijas ietekmēšana Latvijā iespējama tādos veidos, kādi pieejami Latvijas valdībai nevis ar monetāro politiku, bet ar fiskālo politiku. Tātad ar nodokļu celšanu un algu pieauguma bremzēšanu publiskajā sektorā. M. Kazāks par to runāja, bet ļoti, ļoti piesardzīgi un uzmanīgi. Pārāk labi zināms, kas notika ar viņa priekšgājēju Ilmāru Rimšēviču, kurš dažkārt atļāvās aicināt Latvijas valdības uz taupību, ko neattiecināja ne uz savu, ne uz pārējo bankas vadītāju algām. Tagad attiecības starp Centrālo banku un valdību sakārtotas. M. Kazāks būs pēdējais, kurš pārmetīs par 40% algu pielikumu ministriem, Ministru prezidentam, Valsts prezidentam utt. Tāds pārmetums tikpat maz ticams, kā M. Kazāka prognoze, ka nākamgad iespējamais cenu pieaugums caurmērā arī būs šie 40%, nevis 4%.
