Ziemassvētku zvaigzne jeb puansetija parasti mājās ienāk decembrī — skaista, koši sarkana un gatava svētkiem. Pēc pāris mēnešiem krāsainās lapas nobirst, augs paliek zaļš, un daudzi to vienkārši izmet.
Sīpols ir viens no tiem produktiem, kas mūsu virtuvē parādās gandrīz nemanot — zupās, mērcēs, salātos, sautējumos un ceptos ēdienos. Taču, stāvot pie veikala plaukta, var rasties pavisam praktisks jautājums: kuru labāk izvēlēties — balto vai sarkano?
Abi ir veselīgi, bet to sastāvs nav pilnīgi vienāds, raksta “Martha Stewart”.
Ir balkona augi, kas maijā izskatās kā tikko no žurnāla vāka, bet jūlijā jau atgādina skumjus, novītušus salātus. Un ir īstie vasaras varoņi — ilgi ziedoši augi, kas mēnešiem ilgi piešķir balkonam krāsas, piedod nelielas laistīšanas kļūdas un pat vismazāko āra stūrīti pārvērš par mājīgu vasaras oāzi.
Pēdējās zemenes apēstas, dobe vairs neizskatās tik lepna kā pirms dažām nedēļām, un rodas kārdinājums visu vienkārši atstāt līdz nākamajam pavasarim. Tomēr tieši pēc ražas novākšanas zemeņu dobei vajag nelielu uzmanību – šis ir laiks, kad augi atjaunojas un veido nākamās sezonas ražas aizmetņus, tāpēc dažas vienkāršas darbības pēc ogu laika var būt ļoti svarīgas nākamā gada ražai.
Kā pareizi laistīt augus, lai tie vieglāk pārciestu vasaras karstumu. Kad iestājas karstums un temperatūra sasniedz augstāko punktu, dārzam nepieciešama īpaša uzmanība. Šajā laikā labāk atlikt augu apgriešanu un pievērsties svarīgākajam uzdevumam — pareizai laistīšanai.
Bez sēklām – ērti, garšīgi un iecienīti. Taču daudziem rodas jautājums: ja auglim nav sēklu, kā tas vispār var izaugt? Nereti tiek pieņemts, ka bezsēklu arbūzi un vīnogas ir ģenētiski modificēti, taču patiesībā to audzēšanas noslēpums ir pavisam cits.
Neatkarīgi no tā, vai esat nolēmis ēst vairāk lapu dārzeņu vai vienkārši priecājaties par pirmajām sezonas zemenēm zemnieku tirgū, svaigu produktu iegādes laikā ir viegli aizrauties.
Vasaras otrajā pusē un rudenī zem ābelēm nereti sakrājas desmitiem kritušu augļu. Daudzi dārzu saimnieki domā, ka tie ar laiku sapūs un kļūs par dabisku mēslojumu, tāpēc nesteidzas tos savākt. Tomēr augļkopības speciālisti norāda – vairumā gadījumu tas nav labākais risinājums. Dārzkopības eksperti no “Royal Horticultural Society” skaidro, ka kritušie āboli var kļūt par slimību un kaitēkļu avotu, kas nākamajā sezonā atkal apdraudēs koku.
Tukšu vīna pudeles korķi lielākā daļa cilvēku vienkārši izmet, taču dārzkopības entuziasti tos nereti saglabā. Ja korķis ir izgatavots no dabīgā korķozola mizas, tas var noderēt arī puķupodos, raksta “Royal Horticultural Society”.
Atver ledusskapi, paņem gurķi un… tas vairs nav kraukšķīgs. Daudzi šādā brīdī to uzreiz izmet, taču patiesībā nedaudz mīksts gurķis vēl nebūt nav sabojājies – bieži vien tas vienkārši ir zaudējis daļu mitruma, raksta “Epicurious”.
Vasarā var būt grūti izvairīties no odu kodumiem, taču zinātnieki apgalvo, ka svarīga nav tikai ķermeņa smarža vai asinsgrupa. Pat cilvēka apģērba krāsa var ietekmēt to, cik "pievilcīgs" viņš ir šiem kukaiņiem, vēsta "Prozoro".
Lavanda ir viens no iecienītākajiem dārza augiem – tā ne tikai skaisti zied un smaržo, bet arī piesaista bites un tauriņus. Tomēr daudzi dārzkopji pieļauj vienu un to pašu kļūdu – lavandu apgriež tad, kad tam atliek laiks, nevis tad, kad tas augam ir vispiemērotākais. Kā rīkoties pareizi? Māca “Gardeners' World”.
"Ja pīlādzim šogad daudz ogu, gaidāma barga ziema." Šis ticējums Latvijā ir pazīstams jau paaudzēm, un katru vasaras nogali tas atkal parādās sociālajos tīklos un sarunās.
Tomēr zinātnieki norāda – lai arī pīlādžu zari, kas burtiski lūst no ogu smaguma, izskatās iespaidīgi, tas nav uzticams veids, kā prognozēt gaidāmo ziemu, raksta “ornisfennica.journal.fi”.
Parasti temperatūra siltumnīcā ir par 5 grādiem augstāka nekā ārā. Taču dažreiz kļūst pārāk karsti, burtiski nosmacējot augus. Noskaidrosim, kad ir absolūti nepieciešams ventilēt siltumnīcu.
Daudzi dārznieki lietus ūdeni uzskata par īstu dārza bagātību, un ne velti – tas ir mīkstāks nekā krāna ūdens, nesatur hloru un lielākajai daļai augu ļoti patīk. Taču ne visi zina, ka arī lietus ūdens kvalitāte gada laikā mainās, un pieredzējuši dārzkopji tam pievērš uzmanību, raksta “Gardener's World”.
Ar gliemežiem dārzā ik vasaru cīnās tūkstošiem cilvēku – tiek izmantotas lamatas, granulas, vara lentes un dažādi tautas paņēmieni, tomēr no rīta lapās atkal redzami jauni caurumi. Dārzkopības speciālisti norāda, ka dažkārt lielākā problēma nav gliemežu daudzums, bet gan kāds ieradums, kas tiem rada ideālus dzīves apstākļus, raksta “Gardening Know How”.
Koši zilās rudzpuķes rotā Latvijas pļavas un labības laukus, taču tās nav tikai skaists vasaras zieds – tautas medicīnā rudzpuķu ziedlapiņas gadsimtiem ilgi izmantotas ārstnieciskām tējām, kompresēm un pat skaistumkopšanā, raksta “Royal Horticultural Society”.
Cinnijas ir vienas no pateicīgākajām vasaras puķēm – tās zied ilgi, priecē ar košām krāsām un to sēklas katru gadu nav obligāti jāpērk no jauna. Ja dārzā jau aug skaistas cinnijas, no tām pavisam vienkārši var ievākt sēklas nākamajai sezonai, raksta “Royal Horticultural Society”.
