Zelta vērts padoms, kā cīnīties ar kailgliemežu jauno paaudzi
Ilze Mājeniece, biedrības "Pret Spānijas kailgliemezi"dibinātāja, dalījusies vērtīgā informācijā cīņai ar invazīvo dzīvnieku mazuļiem - kailgliemežu oliņām.
Tā kā no Spānijas kailgliemežiem cieš teju visi Latvijas dārzi, katrs padoms ir zelta vērts, lai, ja ne pilnībā iznīcinātu, tad vismaz maksimāli samazināto šos nepatīkamos viesus no dārziem un parkiem.
Ilze iesaka cīnīties tieši ar gliemežu olām, jo tas tieši tās ir nākamais invāzijas avots.
Septembris ir izšķirošs brīdis cīņā ar Spānijas kailgliemežu nākamo paaudzi. Savas olas tie dēj mitrās slēptuvēs - jebkur, kur ir dēlis vai akmens, spraugas vai bedrītes augsnē, peļu un kurmju alās, zem zemu augošiem stādiem, zem ūdens mucām, zem krūmiem, zem dārza inventāra vai 10 cm dziļumā zemē.
Olas izskatā pēc pienbaltām lodītēm aptuveni 4 mm diametrā. "Uztaisiet sava dārza apsekošanu, izcilājot visus bluķus, mucas utt. Atklātās olas jāiznīcina, aplejot ar verdošu ūdeni. Vēl tās var novietot kādā burkā vai citā slēgtā traukā, saulē, kur tās izžūs. Dārza apsekošanu jāatkārto ik pēc dažām dienām - gliemeži atgriežas un olas dēj savās iecienītajās vietās," raksta Ilze.
Pirms iegādājaties savam dārzam kādu jaunu stādu, der apzināties, ka tieši šis ir viens no biežākajiem kailgliemežu ievazašanās veidiem.
Ko Ilze iesaka darīt pirms stāda iegādāšanās?
- Veikalā rūpīgi pārbaudiet lapas un stublājus - meklēt gan apgrauztas lapas, gan gliemežu gļotas.
- Gliemežiem patīk mitrums, bet tiem nepatīk noslīkt, tāpēc, ja gliemezis slēpjas augsnē, vērtīgi ir augu sākumā apliet un novērot, vai no tā nelien ārā gliemezis.
- Gliemežu olas var atrasties pie auga saknēm. Pārstādīšanai vispirms ievieto augu divas nedēļas karantīnā labi pārredzamā vietā. Tikai pēc tam pārstādi dārzā.
- Ja atrodi olas, iznīcini tās ar verdošu ūdeni vai atstājot slēgtā traukā saulē.
Ilze arī izšķir mītus no patiesības:
- Plašsaziņas līdzekļos bieži izskanējis aicinājums nesašķelt un nesamīt gliemežus, jo tie varot atstāt dzīvotspējīgas olas, taču patiesība ir cita: ja gliemezi saspiež uz ietves, bruģa vai nopļautā zālē saulē, olu attīstībai iztrūkst nepieciešamo apstākļu, jo, nonākot saulē, tās izkalst.
Pat, ja saules nav, beigto gliemezi ar visām olām apēdīs eži, skrejvaboles, vardes, sugasbrāļi un citi dabiski ienaidnieki pirms tās paspēs attīstīties.
Nereti apkarošanā tiek pielietota sāls, kas atņem gliemežiem šķidrumu, tomēr šajā metodē esot arī mīnusi:
- Sasālītos gliemežus grūtāk utilizēt, jo sāls liedz beigtos gliemežus aprakt. Un trauks ar sasālītiem gliemežiem vairāk smako. "Iesaku gliemežus nesālīt."
- Pēc likvidācijas gliemeži var kalpot kā lielisks organiskais mēslojums, tos aprokot, bet, ja tiem pievienots sāls, tas kļūst kaitīgs augsnei un augiem.
Ņemiet vērā noderīgos ieteikumus!
