virtuve

Noteikti tie, kuri virtuvē aizraujas ar interesantiem eksperimentiem un dažādu sastāvdaļu izmantošanu maltītei, būs kaut reizi aizdomājušies – vai ir prātīgi pievienot alkoholu, gatavojot ēdienu.

Kāpēc gan nepagatavot kaut ko pavisam vienkāršu, bet gardu? Vistas gaļa, dārzeņi un itāļu pasta ar sulīgi zaļo baziliku ir kā radīti tam, lai ātri un bez liekas piepūles taptu veselīga, pavasarīgi koša un sātīga maltīte!

Dip mērces no tradicionālajām mērcēm atšķiras ar to, ka ar tām nepārlej ēdienu, bet produktus uz mirkli iemērc tajās. Interesanti un garšīgi! Pēc konsistences tā ir tāda pati kā biezs krējums, kurā var iemērkt dārzeņu gabaliņus, augļus, gaļu, čipsus, krekerus, cīsiņus vai jūras produktus.

Jau desmit gadus Rucavas novada Aizstrautos čakla saimniece Olga Dūrēja cep lauku maizi, speķa raušus un sklandraušus. Tikpat ilgi dzied tradīciju klubā. Olga uzskata, ka Rucavas novads ir īpašs. «Pati vieta jau ir īpaša. Pie jūras, pie Svētupes un Svētezera (tā kādreiz saukts Papes ezers). Pie ezera ir divi lieli akmeņi, nevar saprast, vai tie bijuši upurakmeņi. Tur ir vesels krāvums,» Olga stāsta, vilinot iepazīt tradīcijām bagāto Lejaskurzemes novadu.

Nātres uzskata par olbaltumvielām bagātākajiem lapu dārzeņiem, lai gan daļa lasītāju noteikti vīpsnās – kā ēdienreizē var pasniegt ēdienu no nātrēm?! Bet patiesībā tās ir ļoti veselīgas. Nātres satur neaizstājamās aminoskābes, pēc savas uzturvērtības līdzinās pupām.

Cukuru mēdz saukt par balto indi. Tas dod papildu kalorijas, tāpēc pieaug liekā svara risks, kas padara reālākus sirds un asinsvadu slimību, locītavu problēmu un diabēta draudus.

Viesnīcas Hotel Segevold restorāna Garšas frekvence šefpavārs Ronalds Striguns uz darbu dodas ar prieku, jo tas vienlaikus ir arī aizraujošs hobijs. «Varu virtuvē darboties līdz vēlam vakaram, būšu apmierināts un nejutīšos saguris,» atzīst Ronalds.

Nemitīgās diskusijas par to, ko labāk ēst – sviestu vai margarīnu, liek painteresēties, no kā un kādā veidā tiek gatavots margarīns, kādas ir tā priekšrocības un trūkumi.

Jūras ķemmītēm – lielākajiem un vērtīgākajiem moluskiem – var piedēvēt unikāla produkta īpašības, jo tajās praktiski nav tauku un ir ļoti daudz olbaltumvielu. Tās attīra no čaulām un operatīvi apstrādā, kad tiek nozvejotas, jo ātri bojājas.

Iesaka restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš un restorāna Vincents pavārs Aleksandrs Nasikailovs

Kādam garšo laša krēmzupa ar spinātiem un garnelēm, kas pagatavota restorānā, cits turpretī ir pārliecināts, ka īstā zivju zupa jāvāra upmalā uz ugunskura, nokvēpušā katlā, no svaigi ķerta loma. Taču netrūkst arī citu variantu, un katram kāds ir pa prātam.

Karstās vasaras dienās, kad slāpst daudz biežāk nekā citkārt, atspirdzinājums ir tieši tas, kas vajadzīgs!

Daudzgadīgais nakteņu dzimtas augs fizālis parasti ir dzelteni zaļā vai dzelteni oranžā krāsā, līdzīgs tomātam, garša mēdz būt no maigas līdz rūgtenai. Lieto gan kulinārijā, gan medicīnā.

Toru un Kliederu ģimenē, kas dzīvo Saulkrastos, gurķu marinēšana ir saimnieka Ivara hobijs, bet dzīvesbiedre Sigita, viņas mamma Sarma, bērni Santa un Kristiāna piedalās tikai degustēšanas procesā. «Ar konservēšanu nedaudz esmu aizrāvies jau sen, kopš mācījos tehnikumā Smiltenē,» stāsta Ivars.

Brīvdienu rītiem noteikti piestāv laiska bezrūpība, nesteidzīga kopā būšana ar savējiem, kas īpašs un neikdienišķs, ko baudīt vēlās brokastīs vai agrās pusdienās.

Sparģeļi pazīstami kā viens no tiem dārzeņiem, kas satur vismazāk kaloriju, taču daudz minerālvielu un vitamīnu. Maijā parasti sākas īstais sparģeļu ēšanas laiks. Eiropā tie pazīstami kā delikatese un arī Latvijā kļūst populāri.

Suši līdz pat šai dienai ir viens no pasaulē populārākajiem japāņu ēdieniem un jau labu laiku iekarojis arī mūsu virtuvi.

Pavasarī, kad tikko parādās pirmie zaļumi un diedzētas sēklas, tā vien kārojas to visu ātri iekļaut savā ēdienkartē.

Rīdzinieces Annas Birmanes iemīļots hobijs, ko viņa apguvusi pašmācības ceļā, ir gatavot dažādus konditorejas izstrādājumus. «Manā ģimenē nevienam nav ciešas saistības ar ēst gatavošanu, it īpaši ar kūku cepšanu,» stāsta Anna Birmane.

Lēcas pazīst kā pākšaugus, kuros olbaltumvielas lieliski asimilējas organismā. Pēc dzelzs daudzuma tās ir līderes starp visiem pākšaugiem. Lēcas ir bagātas ar B1 vitamīnu un neizstājamām aminoskābēm. Lēcas ir noderīgas, ja ir gremošanas traucējumi, tās normalizē cukura līmeni asinīs, neuzkrāj toksīnus.