Latvieši var lepoties ar savu prasmi pazīt, ievākt savvaļā vai izaudzēt dārzā augus, no kuriem var gatavot gardas tējas. Šajās zālītēs ir dabas spēks, daudzas lieto pret visādām kaitēm, bet ne jau tas šoreiz ir galvenais.
Vienkārši sēdīsimies pie galda, liesim krūzītēs smaržīgu, siltu dzērienu, celsim galdā pankūkas, neliegsim sev arī medu, ievārījumu vai cukuru un, protams, iedegsim kādu tējas svecīti – tad mums būs viss, kas nepieciešams, lai padarītu priecīgāku kārtējo drūmo rudens vakaru.
Par augu ārstnieciskajām īpašībām ir daudz diskutēts: vai mūsdienu cilvēka saķīmiķotajam organismam vairs var palīdzēt vienkārša zāļu tēja, vai augu iedarbība nav pārslavēta, vai tā maz ir pierādīta, varbūt labāk pievērsties aizjūras augiem... Reizēm tiešām šķiet, ka nav tālu brīdis, kad par ingveru vai zaļo tēju katrs zinās vairāk nekā par mūsu pašu mētriņām. Daudzi lietpratēji tomēr uzsver, ka vislabāk katram cilvēkam palīdz tie augi, kuri sastopami viņa dzimtajā zemē. Bet kāpēc gan jādomā tikai par ārstēšanos?
Nopietnās grāmatās aprakstīts, kā gatavot no augiem novārījumus, uzlējumus, izvilkumus un citas lietas, lai izmantotu tos ārstniecībā. Lai šīs receptes dabūtu gatavas, nereti vajadzīga liela koncentrācija, ilga vārīšana, nostādināšana, un rezultāts ir gaužām negaršīgs – ko citu var gaidīt no zālēm. Daļa ārstniecības augu ir arī indīgi, tāpēc tiem labāk klāt neķerties. Jaukt vai nejaukt vairākas drogas kopā – arī par to domas dalās. Austrumu gudrības apguvuši cilvēki teic, ka jāzina, kādi augi ir saderīgi, lai tie viens otru papildinātu, nevis darbotos kā pretinieki. Tikmēr dažs cits entuziasts lepojas, ka vienā maisījumā savācis vairākus desmitus augu un tā esot vislabāk.
Gatavojot tējiņas vienkārši ikdienas patēriņam, mēs tomēr gribam, lai tās būtu garšīgas, un izmantojam pazīstamus, sirdij mīļus augus. Zinātāji iesaka klausīties savā organismā, kurš pateiks priekšā – šodien es gribu tieši kumelītes vai piparmētras. Gadās arī, ka ilgāku laiku no vietas ļoti garšo kāda viena tēja, bet tad pēkšņi tā vairs nešķiet tik laba, tas ir signāls, ka pienācis laiks tējiņu mainīt.
***
VĪGRIEZES. Īstā vakara tēja, kas labi garšo un nedaudz palīdz nomierināties pirms iemigšanas.
MEŽROZĪTES. Vislabāk garšo, ja vāktas pēc salnām. Ieteicams apliet iepriekšējā dienā termosā, pieliekot mazliet cukura.
KUMELĪTES. Viena no vissenāk zināmajām augu tējām, maiga un smaržīga.
VIRŠI. Kā atvasara tavā krūzītē – medaina smarža un nedaudz rūgtena garša.
PIPARMĒTRAS. Viena no gardākajām un populārākajām augu tējām. Labi remdē slāpes, var dzert arī aukstu.
LIEPZIEDI. Pieliksim mazliet medus un sasildīsimies!
ISLANDES ĶĒRPIS. Kā radīts visiem, kam dzīve šķiet par saldu un gribas ko rūgtāku. Pazīstams pretklepus līdzeklis.
ŽĀVĒTI ĀBOLI UN MIZIŅAS. Patiešām burvīga tēja. Kad krūze tukša, ābolu šķēlītes var gardu muti apēst.
SARKANAIS ĀBOLIŅŠ. Tēja atsauks atmiņā vasaru un "div"pļaviņas", kā arī mazliet palīdzēs aizgaiņāt saaukstēšanos.
ASINSZĀLES. Tās reizēm tiek sauktas par dabīgu antidepresantu. Tējai ir skaista krāsa.
CITRONMELISA. Līdzīga piparmētrai, tikai mazliet maigāka, ar atšķirīgu garšas niansi.