Viedoklis

Es Egilu Levitu pazīstu jau visai sen. Uzskatu, ka viņš manu domāšanu ir darījis krietni kvalitatīvāku un organizētāku. Esošajā Latvijas situācijā (uzsveru – esošajā situācijā) es viņam novēlu Latvijas Valsts prezidenta amatu ar visām tām problēmām un grūtumiem, ko viņam nāksies šajā amatā sastapt. «Valsts prezidents ir tā amatpersona, tā institūcija valstī, kas skatās uz valsti kopumā un mēģina ar savu autoritāti (un tikai autoritāti, jo varas instrumentu viņam nav) piekoriģēt vienu vai otru attīstību, kura nav savienojama viņa izpratnē ar valsts kopējo labumu.» (E. Levits.)

Ukrainā prezidenta vēlēšanas noslēdzās bez pārsteigumiem. Arī otrajā kārtā pārliecinoši uzvarēja Volodimirs Zelenskis. Līdz ar to visaptverošās prezidenta vēlēšanās nodrošināta demokrātiska varas pāreja, kas liecina par Ukrainas virzību pa eiropeisku attīstības ceļu.

Noraidot pārmetumus par prieškvēlēšanu solījumu nepildīšanu, Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) valdes loceklis Krišjānis Feldmans Rīga TV24 raidījumā Kārtības rullis bilda, ka opozīcija «piesienas programmai», un kā «strauji padarītos» darbus uzskatīja jauno ministru no amatiem atbrīvotos cilvēkus. Ar šo bezkompromisu politisko tīrīšanu partijai veicas daudz labāk nekā ar programmas pildīšanu, līdzīgi arī citiem varas jaunieguvējiem. Jāsteidz sadalīt laupījums, pārņemt ietekmi, kas zina, cik ilgi šī dīvainā koalīcija darbosies!

Laikā, kad nemainīgais tik izteikti piekāpjas mainīgajam (skat – pat Eiropas kopdzīves un arī – atsevišķas Latvijas sabiedrības kopdzīves uztverē), vietā pajautāt – vai mēs maz vairs jūtam tuvību, piemēram, starp vārdiem «ciest» un «svinēt Lieldienas».

Divpadsmitajā aprīlī Eiropas Komisijas mājā klausījos biedrības Latvijas formula 2050 kopā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā rīkoto zinātnieku, uzņēmēju un politiķu diskusiju Investīciju vadlīnijas Eiropā un Latvijā.

KPV LV rindas pēc tās spilgtās, bezkaunīgi atraktīvās priekšvēlēšanu kampaņas, ar kuras palīdzību tika pievilināti partijas atbalstītāji vēlēšanās, kļuvušas acīmredzami šķidrākas. Bīstami šķidras.

Lai gan uz rīdziniekiem tā dēvētā administratīvi teritoriālā reforma (ATR) tikpat kā neattiecas, tieši viņi ir galvenie tās virzītāji. Katram ir sava motivācija un intereses. Mani personiski visvairāk uztrauc, ka jau vairākas desmitgades notiek mūsu valsts iztukšošanās, ko gudrā vārdā dēvē par depopulāciju. Tāpēc no ATR gribētu lielāku skaidrību, kā šī reforma ietekmēs Latvijas novadu apdzīvotību.

Mūslaikos cepties par to, kam kārtējo reizi ir piešķirti valsts augstākie apbalvojumi, ir vismaz bezgaumīgi. Nu, piešķīra atkal piķis viņu zina kam, ko tur dzisināt plaušas, nav vērts, tāpat visiem pie elkoņa – gan tiem, kuri lēma piešķirt, gan tiem, kuri dalīja spannīšus ar spožajiem bleķiem. Bet katrs nākamais gadījums pielavās kā negaidīts spēriens pa dibenu, un tad tev atliek vai nu sāpīgi sažmiegt sejaspantus, vai nu izlikties, ka tev dibena nav. Tomēr vairumā gadījumu visas ķermeņa daļas ir vietā.

Braucot mājās no Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresa Jelgavas pilī, domāju, kādu virsrakstu likt komentāram par tur redzēto. Prātā nāca dažādi varianti, līdz beidzot izkristalizējās it kā īstais. Tas, kurš visprecīzāk raksturoja kongresā valdošo atmosfēru un tā rezultātu – Zemnieki nolemj neko nemainīt.

Cerības uz apvienoto pašvaldību ekonomiskās varēšanas pieaugumu pēc kārtējās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ir baltiem, kožu saēstiem diegiem šūtas.

Svētā Pētera baznīcu pēc Otrā pasaules kara no pilnīgām drupām atjaunoja nevis kāda atsevišķa konfesija vai partija, bet tauta. Laikam tāpēc es arvien nesaprotu, kādēļ periodiski par galveno top šīs baznīcas kā mantas, nevis tās dievišķā un kultūras satura iespējamas pilnības problēma.

Desmit gadu laikā, kopš Rīgas apgabaltiesā tiek iztiesāta tā saucamā Lemberga prāva, aizstāvība četras reizes ir lūgusi atļauju filmēt tiesas zālē notiekošo, un visas četras reizes pēc prokuroru uzstājīgiem protestiem tiesa filmēšanu ir aizliegusi. Šāda prakse nav tipiska, jo citos līdzīgos gadījumos filmēšana tiek ļauta. Piemēram, politiskajā lietā, kur Ogres mērs Egils Helmanis aizstāvas pret apsūdzībām par izspiešanu, filmēšana ir atļauta.

Kad mēs klausāmies politikas veidotāju vīzijas par Latvijas ekonomisko attīstību, tad dzirdam solījumus, ka ilgtermiņa Latvijas izaugsme apsteigs ES vidējos rādītājus un tas tiks panākts, ieviešot inovācijas, viedās tehnoloģijas un attīstot augstas pievienotās vērtības produktus. Inovācijas nodrošinās strauju ekonomikas izrāvienu!

Mani satrauca Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas direktores Gundegas Rancānes (sk. NRA portāls) rakstītais, ka skolās bieži vērojama oficiālajam uzskatam pretēja aina – «skolās, kur jau šobrīd ir 30 un vairāk skolēnu klasē, aizvien pieaug tādu izglītojamo skaits, kuri nespēj apgūt mācību saturu.

Tieši pusnaktī uz piektdienu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājaslapā parādījās paziņojums par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atstādināšanu no amata. Sociālajos tīklos sākās diennakts stundai neparasta rosība. Ušakovs atlaists! Pilnīgi nepazīstami cilvēki virtuāli saskandināja iedomātas šampanieša glāzes, atzīmējot šo jaunumu, lai gan tas nebija nekāds pārsteigums nedz viņiem, nedz pašam Ušakovam.

30. martā laikraksts Washington Post publicēja Facebook dibinātāja Marka Cukerberga (Zakerberga) atklāto vēstuli sabiedrībai, kurā tika izteiktas idejas, kā reformēt internetu un sociālos tīklus.

Pagalam jau nu gan nejēdzīgi, ka bērzu sulas jau straumēm tek spaiņos, bet šā gada budžets ir pieņemts tikai šonedēļ. Pēc vairāk nekā desmit stundu garām debatēm Saeima trešdien pieņēma 14 budžetu pavadošo likumu grozījumus un budžeta likumu.

Vēstulē redzu skaistu, kārtīgu rokrakstu, tāpēc uzreiz saprotu, ka tās autors ir seno laiku cilvēks: mūsdienu ļaudis ir atradinājušies rakstīt ar roku, tagad dominē bezpersoniskais datorsalikums. Vēstule adresēta EP deputātei Inesei Vaiderei.

Rīgas domei pašlaik pārmet gan padarīto, gan nepadarīto. Taču sasniegumi tūrisma nozares attīstībā ir objektīvi neapšaubāmi un tas ir pašvaldības komandas sasniegums. Vēlos pastāstīt par pašlaik svarīgāko, kas notiek galvaspilsētā tūrisma jomā.

Trīspadsmitajā februārī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsīlijs Pilsoniskās atbildības vērtība un cena. Konsīlija mērķis, kā teikts LZA publicētajā slēdzienā (sk.http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=4875&Itemid=72), bija izvērtēt pilsoniskās atbildības nozīmi valsts un sabiedrības attīstībā. Arī man šī tēma šķiet ļoti svarīga un aktuāla. Tāpēc es ceru, ka mediji, ieskaitot Neatkarīgo, par to iztaujās pašus, valstī visai pazīstamos konsīlija dalībniekus. Pats es te neko daudz nekomentēšu, bet man, kā vienmēr, ir vēl kas ko piebilst.