Valdības politika dzen cenas augšup
 
©F64 Photo Agency

Lai gan Neatkarīgā ilgstoši un neatlaidīgi norādīja (kaut vai mans raksts Tarifi pieaug, inflācija... tā nedaudz šā gada 13. aprīlī), ka, rēķinot inflāciju, šogad ir jāņem vērā tas, ka no 1. janvāra būtiski pieaug daudzi ar jauniem nodokļiem, minimālo algu un maksājuma kārtības maiņu saistītie tarifi, Centrālā statistikas pārvalde tarifu pieaugumu pamanīja tikai aprīlī. Atbilstoši CSP aprēķiniem, Latvijā šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas pieauga par 0,9%, savukārt kopējais cenu kāpums šā gada aprīlī salīdzinājumā ar 2018. gada aprīli – sasniedza 3,4%.

Relatīvu zemu inflāciju šā gada janvārī CSP spēja aprēķināt, tikai apgalvojot, ka ir notikusi gandrīz desmitprocentīga

(-8,1%) apģērbu cenu deflācija un ka par 2,2% ir samazinājušās mājsaimniecību izmaksas par transportu. Februārī Neatkarīgā izteica aicinājumu Saeimai mainīt likumu par statistiku: «Kas attiecas uz milzīgo apģērbu deflāciju, tad nebūtu slikti, ja jaunā Saeima steidzamības kārtībā mainītu Statistikas likumu. Pašlaik likums aizliedz CSP publiskot to veikalu adreses, kuros tiek tirgoti lētie mēteļi, uzvalki un peldkostīmi. Taču tieši tirgotāju interesēs būtu šādu informāciju publiskot, lai pircēji varētu doties tieši uz tiem veikaliem, kuros apģērbu cenas ir tik zemas! Tirgotāji nesūdzētos, tiem būtu prieks par papildu pircēju pieplūdumu. Kamēr mēs nezinām lēto apģērbu veikalu adreses, tikmēr uzvalku deflācija turpina uzturēt IKP pieaugumu!»

Savukārt, attiecībā uz tehniskās apskates tarifu kāpuma pieauguma neiekļaušanu inflācijas aprēķinos es publiski apsolīju: «Kad es vedīšu savu auto uz tehnisko apskati, ja man liks nodoklī maksāt vairāk nekā pērn, es apsūdzēšu CSP melos. Autotransporta nodokļa kalkulators man uzrāda izmaksu pieaugumu, kas procentos ir divciparu skaitlis.»

  1. maijā izplatītajā CSP paziņojumā beidzot tika pamanīts, ka Latvijā laikam tomēr nav vērojama milzīga apģērba deflācija, bet notiek tieši pretējais. CSP paziņojuma otrajā rindkopā tagad ir uzsvērts: «Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.»

No tā var saprast, ka CSP neinformēs mūs par lēto veikalu adresēm, jo apģērbu deflācijas vietā aprīlī CSP uzrāda ievērojamu apģērbu cenu pieaugumu. Tāpat es nevarēšu realizēt savus draudus apsūdzēt CSP melos, jo CSP ir pamanījusi, ka transporta jomā mājsaimniecībām tomēr ir cenu pieaugums, nevis deflācija. Toties CSP atrada jaunu deflācijas avotu. Tās ir “«ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi». Tagad deflācija tieši atpūtas un kultūras pakalpojumu nozarē nodrošina to, ka inflācija nav augstāka par 3,4% gadā. Mani novērojumi gan liecina, ka aktīvās atpūtas pasākumos, kuros es šogad jau esmu piedalījies, dalības maksa ir pieaugusi aptuveni par minimālās algas pieauguma procentu. Ja kāds ir vairāk sekojis kultūras pasākumu biļešu cenu izmaiņām gada laikā, tad Neatkarīgā aicina dalīties ar informāciju. Uz kuru mākslinieku koncertiem biļešu cenas šogad ir tik pamatīgi kritušās, ka spēja nodzīt uz leju Latvijas kopējo inflāciju ?

Taču aprīļa inflācija iezīmēja arī pilnīgi atšķirīgo skatījumu uz ekonomikas procesu cēloņiem Ekonomikas un Finanšu ministrijās. Ekonomikas ministrijas oficiālajā komentārā tiek teikts, ka «šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām». Tātad Ekonomikas ministrija secināja, ka šā gada inflācijas lielumu nosaka nodokļu, tarifu un atalgojuma pieaugums.

Savukārt Finanšu ministrijas oficiālajā paziņojumā tiek apgalvots, ka cenu pieaugumu šogad nosaka «pārtikas, degvielas, kā arī personīgās aprūpes preču un pakalpojumu cenu kāpums. Taču, tāpat kā iepriekšējos šā gada mēnešos, lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā arī šā gada aprīlī nodrošināja ar mājokļa uzturēšanu saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpums, it īpaši komunālajiem pakalpojumiem. Papildus tam vidējo cenu līmeni paaugstināja augstākas alkohola un tabakas cenas, kā arī restorānu un citu atpūtas pakalpojumu cenu sadārdzinājums».

Tas, ka valdības politika minimālās algas nemitīgā palielinājumā varētu ietekmēt Latvijas inflācijas pieaugumu, Finanšu ministrijas oficiālajā paziņojumā parādās tikai apslēptā formā, pēdējā rindkopā apskatot «citus patēriņa cenas paaugstinošos faktorus».

Līdz ar to vismaz Ekonomikas ministrija ir pamanījusi, ka inflāciju Latvijā augšup dzen valdības politika darba samaksas, nodokļu un tarifu jomā, tāpēc ir cerības, ka, tiklīdz to pamanīs arī Finanšu ministrija, kļūs iespējama koordinēta valdības rīcība sākt risināt svarīgākās Latvijas ekonomiskās problēmas.