Piecpadsmit gadi ar Eiropas Savienību

 
©F64 Photo Agency

Apaļas vai pusapaļas jubilejas ir ne tikai svinības, bet arī labs motīvs, lai izvērtētu pārmaiņas un to virzību. Latvijas simtgade izvērtās par plašu un visaptverošu pasākumu un notikumu virkni. Savukārt pusapaļā Latvijas dalības ES jubilejā izpalika lieli un masveidīgi forumi.

Laikam lielākais jubilejas pasākums bija Valsts prezidenta kancelejas rīkotā starptautiskā konference 15 no 100. Latvijas dalības Eiropas Savienībā 15 gadi, kura notika 7. maijā. Atklājot konferenci, Valsts prezidents Raimonds Vējonis izteica cerību par taisnīgāku ES: «Mēs Latvijā vēlamies taisnīgāku Eiropu un par to iestāsimies arī sarunās par nākamo ES budžetu. Tomēr, kā rāda nesen Eiropas Parlamentā prezentētais ziņojums par galvenajām tendencēm, kas ietekmēs ES līdz 2030. gadam, mums būs jāņem vērā citi, vēl lielāki procesi. Tie ir trīs - klimata pārmaiņas, demogrāfija un urbanizācija. Tie ietekmēs katru stratēģiju, priekšlikumu un lēmumu, kas tiks virzīti gan nacionālajā, gan ES līmenī.»

Latvijai piecpadsmit gadi ES sastāvā nozīmēja ļoti ievērojamas pārmaiņas. Ir pārmaiņas, kuras var uzskatīt par negatīvām - Latvija ir atteikusies no nacionālās valūtas, no tiesībām patstāvīgi lemt par daudziem jautājumiem u.c. Taču vienlaikus ir jāatgādina par milzīgiem pozitīvajiem ieguvumiem. Lielāko tiesu politiķi saskata un uzsver tikai ieguvumus no ES fondu finanšu plūsmas. Tieši par to konferencē runāja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš izcēla to, ka Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir labi izmantojusi iespējas, kuras sniedza dalība ES, «uzrādot vienu no straujākajiem reālās konverģences tempiem produktivitātes izaugsmē».

Tomēr pārmaiņas pēdējos 15 gados, nav tikai ES fondu ietekme uz vietējiem infrastruktūras projektiem. Nosaukšu tikai tīs pārmaiņas, kuras daudzi par 30 gadiem jaunāki ļaudis pieņem kā pašas par sevi saprotamas un nesaista ar ES - pārvietošanās brīvība, starptautiskā drošība un pārtikas standarti.

Milzīgā ES dalības pārmaiņa bija pārvietošanās brīvība, kas Latvijas pilsoņiem atvēra ne tikai Eiropu, bet visu pasauli. Iespēja jebkurā brīdī aizbraukt un nepiekrist bezatbildīgu darba devēju netaisnīgajiem noteikumiem bija spēks, kas piespieda Latvijas alkatīgo kapitālismu pārveidoties par sociāli atbildīgāku un daudz līdzsvarotāku nekā pirms dalības ES.

Neatsverama un grūti pārvērtējama ir ES nozīme starptautiskas nestabilitātes un krīžu laikā. Tieši dalība ES slāpēja Latvijas politiskās kliķes pieļautas nejēdzības, iegrūžot Latviju 2008.-2009. gada ekonomiskajā krīzē. Krīzes trakākajā brīdī Eiropas Komisija maksāja pabalstus katram desmitajam Latvijas darbspējīgajam iedzīvotājam, ievērojami samazinot ekonomiskās un sociālās katastrofas mērogus. Savukārt 2014. gada Ukrainas krīze parādīja, ka valstis, kas ir ārpus ES, var viegli pārvērsties par kara poligonu lielvaru savstarpējam cīniņam. No 2014. gada Latvijas iedzīvotāju attieksme pret ES no skeptiskas izmainījās par tik pozitīvu, ka tagad mēs esam gandrīz vai vislielākie ES atbalstītāji Eiropā.

Pat tāds sīkums kā pārtikas standarts ir milzīgs ieguvums no dalības ES. Pašlaik Krievijā ir ļoti populāri pētnieciskās žurnālistikas sižeti par pārtikas kvalitāti. Nesen vienā no Krievijas TV kanāliem redzēju sižetu par to, ka vietējais zīdaiņu uzturs tiek ražots no palmu eļļas un to drīkst nenorādīt uz ēdiena iepakojuma. Raidījumā tika aizsākta diskusija, ka varētu ar likumu noteikt prasības ražotājiem pilnībā atklāt pārtikas sastāvu. Krievija no PSRS pārņēma standartus, kuri neko tādu neparedz. Savukārt Latvijā kopš mūsu dalības ES ir spēkā ES standartizācijas prasības. Ikvienam ražotājam ir jāatsedz pārtikas sastāvs. Mēs vienā dienā pārņēmām ES standartus, bet zemēs ārpus ES, lai ieviestu civilizētus pārtikas standartus, joprojām ir jāpārvar rūpniecisko grupu pretdarbība. Pārtikas pārstrādes rūpnīcu īpašnieki nevēlas ieviest pat elementāras pārtikas standartu normas, ja tās palielina ražošanas izmaksas un samazina uzņēmumu grupu peļņu.

Valdim Dombrovskim var piekrist vienā punktā. Latvija ir izmatojusi iespējas, ko sniedza dalība ES. Nauda tika apgūta. Tas ir tiesa. Jautājums, uz kuru valdošā vara nevēlas atbildēt - cik labi ES dotās iespējas tika izmantotas, jo Latvijas ļaudis mūsu sasniegumus salīdzina nevis ar valstīm, kas ir ārpus ES, bet gan ar ES dalībvalstīm, kuru lielākā daļa ES dotās iespējas izmantoja daudz labāk par Latvijas valdībām.