Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Viedokļi

Pūdētas siļķes un reklāmas

© F64 Photo Agency

«Latvija ir pelnījusi tikpat labu pārvaldību, kāda ir Rīgā,» Saskaņas reklāmas rullītī saka Sergejs Staniševs, Eiropas sociālistu partijas prezidents. Līdzīgas ģeķības klāsta vairāki citi «sociālisti» un viņu mutācijas. Reklāma gan ir paveca, tā tapusi pērnā gada maijā, un tās mērķis – piesaistīt pēc iespējas vairāk «sociālistiski» domājošus pilsoņus 13. Saeimas vēlēšanās.

Bet kurš mums var liegt priecāties par šiem murgiem arī šodien - divas dienas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām? Jo kurš gan iedrošināsies apstrīdēt Staniševa apgalvojumu par «labo pārvaldību»? Kur nu vēl labāka pārvaldība būtu konstatējama - pašvaldības uzņēmumi nolaisti uz grunti, fiktīvi nodarbinātu personu skaits sniedzas mākoņos, bet domes biedrīši izliekas, ka nekas nav noticis.

Taču skaistākais šajā jezgā ir tas, ka Latvijas Televīzija pērn atteicās raidīt šo reklāmu. Skat, kā - izrādās, ka sabiedriskais medijs var pateikt «nē» murgainām reklāmām. Taču šogad, klausoties Latvijas Radio, ausis nosvīda, sačokurojās un centās paslēpties, lai nebūtu jāklausās slima tārpa muldēšana. Saskaņas reklāma aicināja balsot «par savējiem», nevis par tiem, kuri dala cilvēkus «latviešos un nelatviešos». Interesanti, kuri tad dala? Vai šāds apgalvojums nav kārtējo pagalīšu piemetiens nacionālā naida ugunskuriņam? Viens otrs iesaka par to ziņot Valsts drošības dienestam. Bet kālab gan? Tas - kā jau ierasts - atbildēs, ka tā tikai priekšvēlēšanu reklāma un vārda brīvība. Bet, nez, kas notiktu, ja, piemēram, Nacionālā apvienība savā reklāmā iekļautu tekstu «balsosim par tiem, kuri nedala cilvēkus krievos un nekrievos».

Reitingu tabulas rāda, ka patlaban pirmajās vietās turas Saskaņa, Attīstībai/Par!, Jaunā Vienotība un Nacionālā apvienība. Nešaubīgi, ka lielākā daļa Saskaņas atbalstītāju neklausās Latvijas Radio un viņus neietekmē sabiedriskā medija centība «sociāldemokrātiskās» partijas reklamēšanā. Tāpat kā neietekmē apkaunojošie skandāli un pašvaldības uzņēmumu izzagšana. Par «smuko Nilu» balsos tik un tā, kaut vai visus logus no domes ēkas izzodziet. Neesmu klausījusies visus radio, taču - kā smejies - reklāmas naudiņa, kas patiesībā nākusi no tiem pašiem izzagtajiem uzņēmumiem, daudziem šķiet garšīga. Pat tad, ja tā ir smirdīga. Ja nepatīk, aizspied degunu. Tas ir tāpat kā ar pūdēto siļķi: smird kā piecas neizsmeltas atejas, bet garšo maigi un pikanti.

Par citu partiju un partijapvienību reklāmām faktiski nav vērts runāt: tās ir garlaicīgas. Vieniem gribas «apturēt Ušakovu», otriem «strādāt Latvijas labā», trešajiem - «panākt, lai visā Eiropā atzīst geju laulības». Aleksejs Loskutovs (JV) uzskata, ka «kandidāti jāvērtē pēc darba, nevis reklāmas efektivitātes». Bet pēc kāda darba vērtēt tos, kuri ne sekundi nav bijuši politikā vai valsts pārvaldē, vai - tieši otrādi - tos, kuri paspējuši izcelties ar visdažādākajām afērām vai neizdarībām? Vai arī tos, kuriem darbs EP ir tikai pamatīgs un stabils ienākumu avots, bet, runājot par darbiem Latvijas labā, atliek vienīgi paraustīt plecus?

Reklāmas efektivitāti nedrīkst vērtēt par zemu: pateicoties masīvajai, uzbāzīgajai reklāmas kampaņai pagājušajās EP vēlēšanās, Eiropas likumdevējā iekļuva Iveta Grigule (ZZS), kuras vienīgais «devums» Latvijai bija visai interesants: 2016. gadā Grigule kopā ar diviem citiem EP deputātiem no Latvijas - Mamikinu un Ždanoku - balsoja pret EP rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju propagandu. Par citiem nopelniem gan nekas nav dzirdēts. 2017. gadā Grigule izstājās no Latvijas Zemnieku savienības, savu soli pamatojot ar cerību, ka «izstāšanās no partijas uzlabos LZS un, iespējams, arī valdības reitingus». Šis ir klasisks gadījums, kad, pateicoties reklāmai, parlamentā iekļūst cilvēki, kuriem tur nav jābūt. Rezultāts: no astoņiem Latvijas deputātiem divi ir prokremliski, viens - vispār nekāds. Tad par kādu ietekmi mēs varam runāt?

Un tomēr - par spīti visam - uz vēlēšanām ir jāiet. Lai mazāka iespēja paliek ždanokām, mamikiniem un grigulēm. 2009. gadā EP vēlēšanās piedalījās 53,69% vēlētāju. Iepriekšējās EP vēlēšanās Latvijā piedalījās 30,24% vēlētāju. Tas ir ļoti maz. Ejiet un balsojiet par tiem, kurus labi pazīstat un kuri jums šķiet simpātiski. Kuriem jūs ticat. Kuri jums ko labu izdarījuši. Prasiet no viņiem atbildību un Latvijas izpratni. Bet neklausieties reklāmās, kas nav pat pūdētas siļķes vērtas.


http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2019/05/23/pudetas-silkes-un-reklamas