Linkaits spēlē vienā maiņā ar Meroni

© F64 Photo Agency

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) drasē pa savu nozari kara zirgā un cērt galvas pa labi un kreisi – darbu jau zaudējuši virkne dažādu ministrijas pakļautības uzņēmumu amatpersonu. Tur nekāda brīnuma nav, jo agrāk ministriju ir vadījušas citas partijas, bet JKP ir raksturīga īpaši smaga paranoja – visur tai rēgojas kaut kādi tumšie briesmoņi un viņu ielikteņi. Šajā «garo nažu naktī» dažs varbūt ir tiešām pelnījis būt represēts, bet cieš arī ar politiku nesaistīti ierindnieki. Šīs aktivitātes ministrs un viņa partija enerģiski «spino» plašsaziņas līdzekļos – televīzijā, tīmekļa sociālajās vietnēs. Tagad visiem būtu jānotic, ka Linkaits strādā tautas un valsts labā – lai nebūtu korupcijas, lai būtu labāka pārvaldība, lai uzlabotos uzņēmējdarbības vide, valsts konkurētspēja un visādi tā. Taču diemžēl ar katru nākamo soli ministra gaitās aizvien skaidrāk top redzama spalvaina āža kāja.

Piemēram, izsakot neuzticību Latvijas dzelzceļa (LDz) valdes locekļiem, Linkaits to pirmkārt un galvenokārt motivēja ar konkurences kropļošanu. Ministra rīcībā arī esot nonākusi informācija par iespējami koruptīviem darījumiem, ko viņš nodevis izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Tāpat esot konstatēti vairāki finansiāli apjomīgi saimnieciskie darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro vērtībā, kas liekot domāt, ka valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Tātad dzirdam pilnīgi nekonkrētus un nekādi nepierādītus apgalvojumus par kaut kādiem «iespējami koruptīviem darījumiem». Vai tad ir kāds noslēpums par mārketinga līgumiem? Zināms taču, ka LDz ir ļoti liels kultūras un sporta sponsors.

Par kādiem konkurences pārkāpumiem ir runa? Kas var konkurēt ar LDz? Vai tad kāds grib būvēt savus sliežu ceļus šķērsām un paralēli jau esošajiem, bet LDz neļauj?

Protams, ka ir runa par kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, kur lielākais spēlētājs ir SIA LDz Cargo, kas ir LDz koncerna uzņēmums. SIA LDz Cargo ir lielākais tranzīta un transporta nozares uzņēmums Latvijā un lielākais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijā, kas veic kravu, tajā skaitā bīstamo un negabarīta, pārvadājumus iekšzemes un starptautiskā satiksmē, kā arī sniedz citus ar dzelzceļa pārvadājumiem saistītus pakalpojumus. SIA LDz Cargo pārvalda kravas vagonu parku, kurā ir vairāk nekā 6800 vagonu.

Ar LDz Cargo konkurē divi privātie uzņēmumi - a/s Baltijas ekspresis un a/s Baltijas Tranzīta serviss.

A/s Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs ir Māris Bremze, valdes locekļi ir Alvis un Jānis Hāzes, kā arī Līva Landmane, bet padomi veido Šveices advokāts Rudolfs Meroni, viņa draudzene Lidija Hitričenko un Aivars Gobiņš, kas ir šveicieša uzticamības persona. Gobiņš ir tas pats Gobiņš, ar kuru saistītam uzņēmumam valdība neļāva nopirkt Radio SWH, uzskatot, ka šāds darījums var apdraudēt valsts drošību.

Par konkurences kropļošanu ir vaimanājis tikai un vienīgi Baltijas ekspresis. Ja kādam uzņēmumam ir pretenzijas par konkurences kropļošanu, tur mūsu valstī ir konkrēta, likumīga kārtība, kā sūdzēties, kur sūdzēties un tiesiski pierādīt savu taisnību. 2012. gadā Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu izbeigt lietu, kurā tika pārbaudīts, vai Latvijas tirgū dominējošais dzelzceļa kravu pārvadātājs SIA LDz Cargo, nosakot tarifus dažādu veidu pārvadājumiem, neizmanto ļaunprātīgi savu tirgus varu.

Analizējot SIA LDz Cargo tarifu izmaksu struktūru un pamatotību tranzīta pārvadājumiem un importa un eksporta pārvadājumiem, KP nekonstatēja ļaunprātības izpausmes - tarifi tirgos, kuros pastāv konkurence, būtiski neatšķiras no tarifiem tirgos, kuros konkurence ir ierobežota.

Viss tika izdiskutēts un noskaidrots. Taču tagad satiksmes ministrs Linkaits un viņa partija JKP cenšas izmantot savu 13. Saeimas vēlēšanās iegūto politisko ietekmi, lai pakalpotu Šveices advokātam Meroni un nodrošinātu viņam revanšu. Iepriekš par to bija tikai aizdomas, minējumi kuluāru sarunās, bet tagad, kā tautā saka, «fakti ir uz sejas». Vēl nebūtu tik ļoti slikti, ja ministrs iestātos par taisnību priekš ārzemnieka, ja viņš būtu apskādēts, taču te tūdaļ notiks tirgus pārdale, dodot vienam uzņēmumam labumus un priekšrocības, kas tam likumīgi nepienākas. Lai Meroni var izvērsties, tiek «notīrīts laukums» - noņemta LDz vadība.

Šis vēl nav vienīgais Meroni interesējošais bastions, kura ieņemšanai nepieciešama satiksmes ministra iztapšana. Tāpat varam sagaidīt JKP aktivitātes pie dzelzceļa elektrifikācijas projekta iznīcināšanas, par ko priecāsies Latvijai konkurējošā Lietuva un Meroni, kam elektrifikācija nebūtu izdevīga. Līdz kādai pakāpei JKP ir gatava kavēt pati savas valsts infrastruktūras modernizāciju? Ja Meroni paģērēs, ka vajag atpakaļ tvaika lokomotīves vai satiksmi ar zirgu pajūgiem, vai Linkaits pakalpos?

Tāpat JKP mērķos ir Latvijas ostu pārvalžu pārvēršana par valsts kapitālsabiedrībām, vispirms izstumjot no ostām pašvaldības, lai Meroni vēlāk varētu šo to no ostām sev pieprihvatizēt.

Vai JKP vispār ir Latvijas partija? Varbūt tā ir Šveices partija? Svētdien Latvijas hokeja izlase cīnījās pret Šveici līdz pēdējai sekundei. Visi mūsējie «kapāja» kā lauvas. Dažam mūsu hokejistam ir draudzīgas attiecības ar šveiciešiem, jo spēlēts kopā kādos ārzemju klubos, taču uz laukuma bija visīstākā un niknākā cīņa par savu valsti, par savu karogu un himnu. Tikmēr valdībā hokejs izskatās tā, ka viena daļa spēlētāju met ripas savos vārtos. Un publikai par to jāpriecājas? Bagātās Šveices pārbagātam bagātniekam vēl ir par maz, un mūsu ministri viņam lien uz vēdera.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais