Viedoklis

Elektorāta atmiņa esot īsa kā zelta zivtiņai, taču, iespējams, tuvākajos gados šī tēze nebūs īsti spēkā. Šis dramatiskais laiks liks cilvēkiem ilgi atcerēties, kā deputāti un amatpersonas izturējās – vai viņi rīkojās visu sabiedrības grupu interesēs vai kā egoistiski neģēļi un marodieri.

Kāds sakars Covid-19 ārkārtas stāvoklim ar Satversmes 81. pantu, kas pirms 13 gadiem tika svītrots no pamatlikuma? Nekāds, izņemot to, ka krīzes aizsegā valdība varētu uzurpēt varu un arī vasaru padarīt par murgu. Iniciatīva par panta atjaunošanu nedaudz koriģētā veidā nāk no Valsts prezidenta Egila Levita, to gatavs atbalstīt arī premjers Krišjānis Kariņš. Koalīcija to vēl nav akceptējusi un aicinās prezidentu ideju izklāstīt Saeimas deputātiem.

Valkas mērs Vents Armands Krauklis sociālajā tīklā Twitter ierakstījis: «Vakar vērtējām komersantu lūgumus samazināt īri, diemžēl bija jāatsaka gandrīz visiem iesniedzējiem, jo MK noteikumi paredz, ka jāatbilst VISIEM kritērijiem (nedrīkst būt nodokļu, nomas maksas parāds, apgrozījumam jākrītas vismaz par 30%).»

«Izņēmuma kārtā jūs es varētu notestēt... ar lielu varbūtību apdraudot jūsu veselību. Bet ja jums ir akurāt tāda vajadzība, tad pieļauju, ka man tas zināmu prieku sagādātu,» atbildot uz Saeimas deputāta, pie frakcijām nepiederošā Alda Gobzema jautājumu par Covid-19 vīrusa testu nepietiekamo skaitu, indīgi paskaidroja mūsu jaunizceptā testēšanas triecienniece Ilze Viņķele (Attīstībai/Par!).

Kopš brīža, kad koronavīrusa Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā ieviesta ārkārtējā situācija, ikvienam sabiedrības loceklim jāievēro stingras prasības vīrusa izplatības tālākai ierobežošanai. Tiesa, deputāta Artusa Kaimiņa iespējamie pārkāpumi un Liepājas mēra Jāņa Vilnīša rīcība liecina, ka, iespējams, kāds līdz galam neapzinās situācijas nopietnību.

Bijusī lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce ir vienmēr visu darījusi pareizi, tajā skaitā pareizi nolēmusi kļūt par bijušo lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju.

Skolēni, kad noskatās attālināto mācību stundas televīzijas kanālos Re TV un Sporta centrs, uz zilā ekrāna redz beigu titrus, kur lasāmi idejas autoru, producenta, mūzikas autora un citu projekta darbinieku vārdi. Tos redz arī bērnu vecāki, kas šajā karantīnas un pašizolācijas laikā spiesti daudz piedalīties savu atvašu izglītības procesā.

Iepriekšējos rakstos par valdības iecerēto Administratīvi teritoriālo reformu es iepazīstināju ar faktiem par pašvaldībām ES dalībvalstīs un salīdzināju, kā Latvijā ir mainījušās pašvaldības pēc iepriekšējās reformas 2009. g. Fakti liecina par to, ka pašvaldības lielums nav noteicošais, lai tā būtu spējīga attīstīties, bagāta pašvaldība un tajā dzīvotu iedzīvotāji, kā to ir iecerējuši reformas autori. Viņi uzskata, ka tikai lielas pašvaldības ar pilsētu centrā ir labākais pašvaldību modelis. Ka tikai tās var piesaistīt investīcijas, radīt komercdarbībai labvēlīgu vidi un paplašināt darbavietas. Vai šāds pieņēmums ir balstīts uz faktiem? Saskaņā ar Lursoft 2017. gada datiem es analizēju situāciju par uzņēmējdarbības situāciju Latvijas pašvaldībās. Mūsu Mālpils novads ir ļoti augstās vietās visos rādītājos, kas raksturo uzņēmējdarbību novados (8. vieta – uzņēmumu darbinieki – procentos uz iedzīvotāju skaitu novadā); 16. vieta – uzņēmumu kopīgais apgrozījums uz 1000 iedzīvotājiem; 32. vieta – Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN) uz 1000 iedzīvotajiem; 33. vieta – uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem.; 43. vieta – kopīgā peļņa uz 1000 iedzīvotājiem).

Laikā, kad māja kļuvusi par galveno patvērumu, sanācis pārvērtēt arī savas ikdienas gaitas un pieradumus. Mainoties ikdienas skrējienam un vairāk pievēršot uzmanību lietām, kas parasti šķita tik ikdienišķas, no jauna mācos saprast, vai līdz šim mani paradumi nav tomēr aplami. Un izrādās, ka ir gan!

Visai nesen Latviju aplidoja viedoklis, ka 5G interneta pārklājums un tā torņi var nelabvēlīgi ietekmēt mūsu veselību. Ideja nav norimusi un 5G satraucis arī iedzīvotājus citviet pasaulē. Izrādās tagad šī teorija "gājusi roku rokā" ar jaunā koronavīrusa Covid-19 izpaltību.

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju, ir aizliegti visi publiskie pasākumi, savukārt reklāmas un sludinājumi par publiskiem pasākumiem vai līdzīgām norisēm bija ievērojama informācijas nozares ienākumu daļa. Vairākiem Latvijas izdevumiem ienākumi aprīlī ir par 30 līdz 50 procentiem mazāki nekā pirms gada. Ierobežojumus vairāk nekā 200 pasta nodaļu darbībai ir noteicis Latvijas pasts, un tas jau tagad ļoti negatīvi ietekmē drukātās preses abonēšanu utt.

Sabiedrībās iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par solidāru atalgojuma samazināšanu publiskajā sektorā strādājošajiem ārkārtējās situācijas laikā. Principā šajā jautājumā dominē divi viedokļi. Pirmais - algas jāsamazina, solidarizējoties ar citiem (ja visiem, tad visiem). Otrais - nav jāsamazina, jo savu algu neatkarīgi no apstākļiem katrs sev nopelna pats. Kā tad būtu labāk?

Cienījamais, lasītāj! Iepriekš, kad rakstīju par administratīvi teritoriālo reformu (ATR) Jums bija iespēja iepazīties ar skaitliskiem faktiem par pašvaldībām. Es domāju, ka daudziem šī informācija ļāva uzzināt un saprast, kādas ir pašvaldības Eiropas Savienības dalībvalstīs un Latvijā. Es speciāli salīdzināju Latvijas pašvaldības pēc stāvokļa uz 2009. gadu, kad tika veikta iepriekšējā reforma. Jo tikai salīdzinot ir iespēja izprast cēloņus un rast labākos risinājumus situācijas mainīšanai, ja tas ir nepieciešams.

«Jaunie konservatīvie panāk to, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī strādājošie pensionāri.» Šāda virsraksta ziņa, protams, ar partijas līdera Jāņa Bordāna foto, rotā gan JKP mājaslapu, gan tiek izplatīta sociālajos tīklos.

Jaunā slimība Covid-19 ir izrādījusies daudz lipīgāka un nāvējošāka, nekā varēja šķist vēl pirms pāris mēnešiem. Izskatās, ka sērgas plosīšanās nebeigsies drīz un arī ekonomiskā krīze būs smaga. Cietusi ir aviācija, tūrisms, viesmīlība, sabiedriskā ēdināšana, bet nav jau tikpat kā nevienas nozares un dzīves jomas, uz kuru vīruss neatstātu negatīvu iespaidu. Reklāmu apjoms visu veidu medijos ir krasi samazinājies. Arī mediji cieš milzīgus zaudējumus un grūtības savā darbā.

Šodien, 10.aprīlī dzimis Liepājas mērs Ēvalds Rimbenieks(1888-1943). Zināms arī kā tautā mīlēts sabiedriskais darbinieks, pedagogs un baptistu mācītājs. 1922.gadā Ēvalds Rimbenieks pārņēma Liepājas pilsētas vadību un 12 tās vadības gados prata sakārtot pēckara sagrauto tautsaimniecību, piedzīvojot ekonomisku izrāvienu, par ko vēlāk izpelnījās finanšu ministra amatu Kārļa Ulmaņa valdībā.

Mani satrauc valdības institūciju attieksme pret Covid-19 epidēmiju. Mana mamma strādā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un viņai šīs veselības krīzes laikā nav iespējams strādāt attālināti, jo VID vadība nevēlās izveidot drošu tīkla sistēmu, kas ļauj strādāt no mājām, izmaksu dēļ.

Jaunā koronavīrusa pandēmija ieviesusi virkni izmaiņu mūsu dzīvē - mums ir noteikti dažādi ierobežojumi, esam iemācījušies strādāt no mājām, bet pārtiku pirkt internetā. Tūlīt būs klāt gada pavasarīgākie svētki un mūs atkal sagaida kas jauns - iemācīties svētkus svinēt mājās.

Reizi nedēļā rakstu komentārus Neatkarīgajā kopš 2004. gada. Pirmoreiz šajā laikā rakstu pirmslieldienu komentāru ārkārtas situācijā, kas, nu jau pavisam droši, ir pagarināta līdz 12. maijam. Ir piedzīvots daudz. Sākot no brīžiem, kad šķita, ka labklājības valsts jau teju būs uzcelta un vismaz daļa Latvijas iedzīvotāju tūlīt sasniegs vecās Rietumeiropas līmeni. Beidzot ar to, ka burbulis plīsa un treknie gadi pārvērtās liesajos, un nācās ārkārtīgi saspringt, lai izmisuma pilnajos pirmslieldienu brīžos uzrakstītu kaut ko netracinošu un cilvēkus mierinošu. Skaidrs jau, ar pasakām par pestītāja skumjajiem piedzīvojumiem pie krusta un tam sekojošo augšāmcelšanos tam bija maz kopīga.

Pastaigājoties gar jūru, nejauši dzirdēju kāda pāra sarunu, kurā puisis atzinās, ka šogad tieši griboties vairāk apskatīt Latviju un nekur citur nebraukt. Es gan nezinu, vai tas teikts, jo tāpat šobrīd nekur aizbraukt nevar, vai arī tiešām šodien notiekošais ir licis mainīt domas par ārzemēm.