Cienījamais, lasītāj! Iepriekš, kad rakstīju par administratīvi teritoriālo reformu (ATR) Jums bija iespēja iepazīties ar skaitliskiem faktiem par pašvaldībām. Es domāju, ka daudziem šī informācija ļāva uzzināt un saprast, kādas ir pašvaldības Eiropas Savienības dalībvalstīs un Latvijā. Es speciāli salīdzināju Latvijas pašvaldības pēc stāvokļa uz 2009. gadu, kad tika veikta iepriekšējā reforma. Jo tikai salīdzinot ir iespēja izprast cēloņus un rast labākos risinājumus situācijas mainīšanai, ja tas ir nepieciešams.
Diemžēl reformas autori to nav darījuši, jo tad nebūtu tāda ATR piedāvājuma, kāds tas tagad ir Saeimā. Jo tik liela neapmierinātība no iedzīvotāju puses sen nav bijusi. Situācijas maiņai tiek likti lietā pat traktori. Tas tikai nozīmē to, ka nav bijušas šīs analīzes, reformēto pašvaldību iedzīvotāju aptaujas, iedzīvotāju informēšana par sagaidāmiem plusiem un mīnusiem, diskusijas par labākā reformas modeļa izvēli, uzklausot arī pašus iedzīvotājus. Tāpēc arī tagad ir Eiropas Padomes Vietējo un Reģionālo pašvaldību kongresa ekspertu ieteikums Saeimai atlikt ATR un izpildīt visas prasības, kas paredzētas Eiropas Pašvaldību hartā par administratīvo teritoriju robežu maiņām. Šeit vietā ir teiciens, ka Eiropa mūs nesapratīs, ja reformas tiek veiktas pret iedzīvotāju gribu. Jo gandrīz visās vecās Eiropas valstīs tika ievērots princips, ka robežu maiņa notiek tikai ar reformējamo pašvaldību iedzīvotāju piekrišanu, kas ir izteikta referendumos. Rodas jautājums, kāpēc Valdošā koalīcija tā rīkojas. Viedokļi ir dažādi. Viens no tiem ir, ka notiek politiska izrēķināšanās ar ZZS, jo tiem pašreiz ir visvairāk pašvaldību deputātu mandātu un lielākā ietekme reģionos. Varbūt ka tā, varbūt ir arī citi iemesli. Saeimas priekšvēlēšanu laikā tikai partija “Attīstībai Par” diezgan skaidri pateica, ka pašvaldību skaits ir jāsamazina vairākas reizes. Citas partijas neko konkrētu par pašvaldību sistēmas reformu vēlētājus neinformēja. Līdz ar to partiju uzskats, ka tām jau ir vēlētāju mandāts reformu veikšanai, ir apšaubāms. Ja partijas tiešām cienītu savus vēlētājus, tad nevis atrunātos, ka nav likuma par vietējiem referendumiem, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par ATR un robežu maiņu, bet tikpat steidzīgi (kā gadījumā ar grozījumiem likumā “Par ostām”) pieņemtu likumu, un atbilstoši Satversmei, ka vara pieder tautai, noskaidrotu referendumos iedzīvotāju viedokli par tik svarīgu jautājumu. Man bija iespēja divās sanāksmēs, kurās katrā bija ap simts dalībnieku, pajautāt ļaudīm, vai viņi ir devuši mandātu veikt ATR. Vienā sanāksmē nebija neviena, otrā tikai daži, kuri pacēla rokas, ka viņi piekrīt ATR. Līdz ar to ir secināms, ka mūsu politiķiem vēl tāls ceļš ejams, lai nonāktu pie patiesas demokrātijas un viņi censtos noskaidrot un cienītu savu vēlētāju viedokli. Mans viedoklis ir, ka partijas ir izvēlējušās iet vieglāko ceļu, lai iegūtu varu un lemšanu par finanšu līdzekļiem un mantu, samazināt pašvaldību skaitu. Acīmredzot, ka partijām trūkst cilvēku un resursu, lai varētu kandidēt vēlēšanās visos 119 pašreizējos novados. Viss pārējais, ko mēs dzirdam par ATR labumiem, ir tikai lirika, lai cilvēki noticētu, ka lielās pašvaldībās ar pilsētu centrā, sāksies tā labā dzīve.
***
Aleksandrs Lielmežs, Mālpils pašvaldības deputāts, pašvaldības vadītājs (1987.-2001), (2005.-2017.), Latvijas pašvaldību savienības dibinātājs, LPS priekšsēža vietnieks (1994.-2001.) un (2006.-2009.), ES Reģionu komitejas dalībnieks (2006.-2020.). Par darbu pašvaldībās apbalvots ar Atzinības krustu.
