Pastaigājoties gar jūru, nejauši dzirdēju kāda pāra sarunu, kurā puisis atzinās, ka šogad tieši griboties vairāk apskatīt Latviju un nekur citur nebraukt. Es gan nezinu, vai tas teikts, jo tāpat šobrīd nekur aizbraukt nevar, vai arī tiešām šodien notiekošais ir licis mainīt domas par ārzemēm.
Dzīvojam laikā, kad "pasaule ir vaļā" un ar gadiem mēs dodamies arvien tālāk un uz ilgāku laiku - ceļojam, mācāmies, strādājam vai sākam jaunu dzīvi. Bet kā būs pēc tam, kad pandēmija mums būs iemācījusi dzīvot noslēgtāk? Vai šī kāre ceļot tikai pieaugs, vai tieši pretēji - nekur "nebūs tik labi kā mājās"?
Pirms ierobežojumiem, daudziem gribēšana ceļot bija tik liela, ka viņi par spīti brīdinājumiem nolēma tomēr doties uz noskatīto galamērķi. Daudzi "iestrēga", piemēram, dziedātājai Marijai Naumovai nācās ilgāk uzkavēties Indijā. Joprojām Bali ir modele Diana Kobasova, bet aktrise Lelde Dreimane uzkavējās Taizemē. Arī "Čučumuižas" veidotāji netiek prom no Anglijas. Tik ļoti kosmopolītiksi bijām kļuvuši - ārvalstu vilinājumam ļāvāmies arī tad, kad brīdināja, ka varbūt vērts pārdomāt. Un tie, kuri studēja vai strādāja citur arī centās atgriezties.
Arī maniem draugiem tikai "caur adatas aci" izdevās atgriezties mājās, lai dotos pašizolācijā. Vai viņi pēc "kovida" neceļos? Protams, ka ceļos. Arī es nevaru jau tagad sagaidīt nākamo ceļojumu, kaut vienmēr esmu zinājusi, ka ilgi prom no Latvijas nevarētu būt (esmu to pārbaudījusi apmaiņas programmā). Turklāt vienmēr esmu atbalstījusi vēlmi studēt ārzemēs - dodies, mācies, uzzini, kā var labāk un tad atgriezies un praktizē to mājās.
Bet vai pēc pandēmijas kāds mūs vispār gribēs redzēt? Pēc tam, kad koronavīruss sāka šķērsot robežas ar ceļotājiem, valstu iedzīvotājos radās neiecietīga attieksme, sak, nav ko te ievazāt to draņķi. Pat bez pandēmijas pēdējos gados pasaulē ir audzis nacionālistisks noskaņojums. Mazāk attīstīto valstu pārstāvji rāvās uz "gaišāku nākotni", bet mēdza arī nereti radīt traci, problēmas, prasīt savu, necienīt valsti, kurā atrodas un pat pastrādāt noziegumus.
Kā tad būs? Vai pēc noslēgšanās perioda mūsu neiecietība pret ārvalstniekiem augs? Vai mūsu vēlme ceļot mazināsies un vairāk pievērsīsimies māju izzināšanai? Vai pasaule noslēgsies un katrs dzīvos tur, kur dzimis?
