Viedoklis

Lieldienas, 4.maijs un tagad arī Mātes diena ir svētki, kuros šogad jaunais koronavīruss (precīzāk sakot, tā dēļ noteiktie ierobežojumi) ievieš savas korekcijas. Te gan runa tik lielā mērā nav par pulcēšanos lielā radu vai draugu lokā uz kārtīgām svinībām, bet, piemēram, par ierobežojumiem attiecībā uz došanos uz veikaliem, lai stundām ilgi staigātu un meklētu mammai dāvanu. Lai gan daudzi veikali ir slēgti, bet tajos, kas atvērti, mums iesaka ilgi neuzturēties, mammas šogad bez dāvanām nepaliks.

Maija sākumā portāls tautaruna.lv vēstīja, ka dažus garāmgājējus sasmīdinājis kāds paziņojums tirdzniecības vietas skatlogā. Tajā īsi un lakoniski teiks: "Šā pretīgā vīrusa dēļ darba laiks līdz 16.00. Cerams ne ilgi, jo mājās bērni un darbs ir vienīgā vieta, kur no tiem var noslēpties." Protams, var jau pasmaidīt un domāt, cik gan asprātīga ir šāda atzīšanās, tomēr, manuprāt, šoreiz gan nav vietas smaidam un ironijai.

Pēdējo mēnešu notikumi un pirmās Satversmes sapulces pirmās sēdes sasaukšanas simtgade, 30 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas rosināja man paust viedokli par notiekošo valstī un to kurp šķietami ved mūsu demokrātijas ceļš.

Koronavīrusa Covid-19 pandēmija ieviesusi savas korekcijas, un līdzīgi kā Lieldienas arī Latvijas Neatkarības atjaunošanas 30.gadadienas svētki būs katram jāpavada savās mājās. Protams, esam pieraduši pie politiķu uzrunām, tradicionālās ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa un svētku koncertiem, tomēr šogad valsts svētku programmā jārēķinās ar izmaiņām.

Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu neziņā sarāvās daudzi. Īpaši drūmas prognozes saistībā ar šīs situācijas nestajiem ierobežojumiem un aizliegumiem izteica uzņēmēji, un ne no vienas nozares vien.

Rīga TV24 raidījumā Kārtības rullis (27.04.2020.) bija kāda zīmīga epizode, kura no metodoloģiskā aspekta lieliski nodemonstrēja, kā vislabāk atvairīt pārmetumus, ja uz faktiem balstītu argumentu nav.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā Neatkarīgā Rīta Avīze ir kļuvusi par neapstrīdamu viedokļa veidošanas līderi Latvijas sabiedrībā. No 2020. gada maija Neatkarīgā Rīta Avīze pārstās iznākt papīra formātā un pārtop par jaunas kvalitātes medija formu – digitālu avīzi.

Parakstu skaits portālā manabalss.lv iniciatīvai šogad atcelt centralizētos eksāmenus (CE) 9. un 12. klasēm strauji tuvojas 10 000, bet šis slieksnis dod tikai iespēju iniciatīvai nonākt skatīšanai Saeimā, kur par to jau tāpat spriež. Tāpat tas neataino viennozīmīgu attieksmi pret eksāmenu kārtošanu vīrusa krīzes ēnā – cik dažādi ir skolēnu, vecāku, skolu vadītāju, politiķu viedokļi, tikpat dažādas ir Eiropas un arī citu valstu nostājas.

Tūkstošiem cilvēku pašlaik ir palikuši bez darba un ienākumiem pandēmijas ierobežojumu un ekonomiskās krīzes dēļ. Cilvēkiem nav uzkrājumu, kas rada neizturamu stresu. Taču valsts varas attieksme šo izmisumu vēl tikai vairo – dažs dīkstāves pabalsta lūdzējs ir saņēmis 4,60 eiro vai 20 eiro. Labi vismaz, ka šī ņirgāšanās ir beigta un noteikta pabalstu «grīda» 180 eiro apmērā. Tas nav daudz, bet vismaz kaut kas.

Statistikas dati liecina, ka Eiropā Covid-19 pandēmija iet mazumā. Ja nenotiks kāds nepatīkams pārsteigums, tad no medicīniskā viedokļa mums būs izdevies šo krīzi pārlaist ar salīdzinoši mazu upuru skaitu. Kā krīze ietekmēs mūsu valsts ekonomiku, politisko un sociālpsiholoģisko klimatu, tas jau ir cits jautājums. Tāpat kā tas, kāds būs morālais noskaņojums valstī, kad sāksies nopietns darbs krīzes seku novēršanai.

«Faktiski tas ir algas pielikums. Ja neatteiksieties no tā, es nemaz nešaubos, ka salīdzinoši pārskatāmā nākotnē Latvijas sabiedrība atteiksies no jums, dārgā koalīcija,» par varnešu reprezentācijas izdevumu tēmu Saeimas sēdē teica deputāts Aldis Gobzems. Atteiksies? Nu, nezinu. Vēlētājiem atmiņa tik īsa kā zīdaiņa krekliņš. Par īsumu liecina arī neskaitāmie grābekļkāti, kas, gandarīti par atsišanos pret vēlētāju pierēm, gaida kārtējās Saeimas vēlēšanas, sak, gan jau nāks tie paši vēlētāji un, saklausījušies saulvežu pātarus, ievēlēs tos pašus makaronu karinātājus.

Tas nav populāri. Tas ir neērti. Tas šķiet ļoti neierasti. Slavēt Latvijas valdību nebūt nav viegli, taču varbūt šoreiz ir pienākusi tā reize kad, tomēr varam noņemt (nu, labi - nedaudz piepacelt) cepuri viņu priekšā?

16.03 CNN publicēja pētījumu par dažādu ASV štatu gatavību “atkal atvērties” (reopening), jeb vienkāršāk izsakoties, atcelt Covid izplatības ierobežošanai noteiktos aizliegumus. 

Ziemas pelēkums ir atkāpies un dienas arī pie mums palikušas saulainākas, garākas un siltākas. Lai arī garos ārvalstu ceļojumos doties mēs nevaram, ievērojot piesardzību un sociālās distancēšanās noteikumus, varam iepazīt dzimteni un doties pretī Latvijas pavasarim.

Valdības pārstāvju ledus sirds īslaicīgajā pavasara saulītē nedaudz atmaigusi, raugoties uz pāris vai dažkārt pārdesmit eiro niecīgajiem dīkstāves pabalstiem un trešdaļu pabalstu prasītāju, kuriem tas vispār atteikts.

Ja Krišjāņa Kariņa valdības līdzšinējā rīcība Covid-19 pandēmijas ierobežošanā no medicīniski epidemioloģiskā aspekta ir bijusi pat ļoti sekmīga, tad to pašu nevar teikt par pandēmijas ekonomisko, sociālo un psiholoģisko seku amortizēšanu. Ļoti daudzi, kuri patiešām nonākuši dziļās grūtībās, krīt izmisumā, jo valdības solīto atbalstu nesaņem vai saņem nepieklājīgi mazu. Lai arī pēdējās dienās pabalsta saņēmēju loks ir paplašināts, tas lietas būtību īpaši nemaina.

Cilvēka dabā ir mēģināt racionāli izskaidrot grūti saprotamas sakritības un meklēt vainīgo ārēju cēloņu nelaimēs, no kura varētu pieprasīt atbildību par ārkārtēju notikumu sekām. Pašlaik ļoti daudzas konspirācijas teorijas ir veltītas Covid-19 epidēmijai.

Manuprāt, ārkārtas situācija Latvijā sāka iestāties jau tad, kad Latvijas demogrāfiskā aina dažādu iemeslu dēļ kļuva kritiska un iedzīvotāju skaits valstī saruka bezmaz par miljonu. Ne jau Covid-19 sērga pie tā vainīga.

Elektorāta atmiņa esot īsa kā zelta zivtiņai, taču, iespējams, tuvākajos gados šī tēze nebūs īsti spēkā. Šis dramatiskais laiks liks cilvēkiem ilgi atcerēties, kā deputāti un amatpersonas izturējās – vai viņi rīkojās visu sabiedrības grupu interesēs vai kā egoistiski neģēļi un marodieri.

Kāds sakars Covid-19 ārkārtas stāvoklim ar Satversmes 81. pantu, kas pirms 13 gadiem tika svītrots no pamatlikuma? Nekāds, izņemot to, ka krīzes aizsegā valdība varētu uzurpēt varu un arī vasaru padarīt par murgu. Iniciatīva par panta atjaunošanu nedaudz koriģētā veidā nāk no Valsts prezidenta Egila Levita, to gatavs atbalstīt arī premjers Krišjānis Kariņš. Koalīcija to vēl nav akceptējusi un aicinās prezidentu ideju izklāstīt Saeimas deputātiem.