Viedoklis

Cienījamais, lasītāj! Iepriekš, kad rakstīju par administratīvi teritoriālo reformu (ATR) Jums bija iespēja iepazīties ar skaitliskiem faktiem par pašvaldībām. Es domāju, ka daudziem šī informācija ļāva uzzināt un saprast, kādas ir pašvaldības Eiropas Savienības dalībvalstīs un Latvijā. Es speciāli salīdzināju Latvijas pašvaldības pēc stāvokļa uz 2009. gadu, kad tika veikta iepriekšējā reforma. Jo tikai salīdzinot ir iespēja izprast cēloņus un rast labākos risinājumus situācijas mainīšanai, ja tas ir nepieciešams.

«Jaunie konservatīvie panāk to, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī strādājošie pensionāri.» Šāda virsraksta ziņa, protams, ar partijas līdera Jāņa Bordāna foto, rotā gan JKP mājaslapu, gan tiek izplatīta sociālajos tīklos.

Jaunā slimība Covid-19 ir izrādījusies daudz lipīgāka un nāvējošāka, nekā varēja šķist vēl pirms pāris mēnešiem. Izskatās, ka sērgas plosīšanās nebeigsies drīz un arī ekonomiskā krīze būs smaga. Cietusi ir aviācija, tūrisms, viesmīlība, sabiedriskā ēdināšana, bet nav jau tikpat kā nevienas nozares un dzīves jomas, uz kuru vīruss neatstātu negatīvu iespaidu. Reklāmu apjoms visu veidu medijos ir krasi samazinājies. Arī mediji cieš milzīgus zaudējumus un grūtības savā darbā.

Šodien, 10.aprīlī dzimis Liepājas mērs Ēvalds Rimbenieks(1888-1943). Zināms arī kā tautā mīlēts sabiedriskais darbinieks, pedagogs un baptistu mācītājs. 1922.gadā Ēvalds Rimbenieks pārņēma Liepājas pilsētas vadību un 12 tās vadības gados prata sakārtot pēckara sagrauto tautsaimniecību, piedzīvojot ekonomisku izrāvienu, par ko vēlāk izpelnījās finanšu ministra amatu Kārļa Ulmaņa valdībā.

Mani satrauc valdības institūciju attieksme pret Covid-19 epidēmiju. Mana mamma strādā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un viņai šīs veselības krīzes laikā nav iespējams strādāt attālināti, jo VID vadība nevēlās izveidot drošu tīkla sistēmu, kas ļauj strādāt no mājām, izmaksu dēļ.

Jaunā koronavīrusa pandēmija ieviesusi virkni izmaiņu mūsu dzīvē - mums ir noteikti dažādi ierobežojumi, esam iemācījušies strādāt no mājām, bet pārtiku pirkt internetā. Tūlīt būs klāt gada pavasarīgākie svētki un mūs atkal sagaida kas jauns - iemācīties svētkus svinēt mājās.

Reizi nedēļā rakstu komentārus Neatkarīgajā kopš 2004. gada. Pirmoreiz šajā laikā rakstu pirmslieldienu komentāru ārkārtas situācijā, kas, nu jau pavisam droši, ir pagarināta līdz 12. maijam. Ir piedzīvots daudz. Sākot no brīžiem, kad šķita, ka labklājības valsts jau teju būs uzcelta un vismaz daļa Latvijas iedzīvotāju tūlīt sasniegs vecās Rietumeiropas līmeni. Beidzot ar to, ka burbulis plīsa un treknie gadi pārvērtās liesajos, un nācās ārkārtīgi saspringt, lai izmisuma pilnajos pirmslieldienu brīžos uzrakstītu kaut ko netracinošu un cilvēkus mierinošu. Skaidrs jau, ar pasakām par pestītāja skumjajiem piedzīvojumiem pie krusta un tam sekojošo augšāmcelšanos tam bija maz kopīga.

Pastaigājoties gar jūru, nejauši dzirdēju kāda pāra sarunu, kurā puisis atzinās, ka šogad tieši griboties vairāk apskatīt Latviju un nekur citur nebraukt. Es gan nezinu, vai tas teikts, jo tāpat šobrīd nekur aizbraukt nevar, vai arī tiešām šodien notiekošais ir licis mainīt domas par ārzemēm.

Galvenā šīs koronavīrusa krīzes īpatnība, ko atzīmē sociālo procesu vērotāji, ir tā, ka šoreiz nav neviena, kuru par visu vainot. Nevar vainot ne krievus, ne amerikāņus, ne Sorosu, ne Lembergu, ne bankas, ne bezatbildīgos pilsoņus, kuri vieglprātīgi sagrābušies kredītus, un pat ne savtīgos politiķus, kuri par sevi vien domā.

Dienā, kad oficiālā statistika ziņoja vien par sešiem jauniem vīrusa inficēšanās gadījumiem, valdība lēma ārkārtas stāvokli pagarināt par četrām nedēļām, līdz 12. maijam. Vai šo laiku vairāk pavadīsim, dalot aizņemto lāčādu, rakstot un pārrakstot nosacījumus pabalstu piešķiršanai un kontrolei vai plānojot izeju no krīzes jeb tā saucamās exit stratēģijas? Gan ierobežojumu laika un veida mazināšanai, gan dīkstāves laika mērķtiecīgai izmantošanai, gan nākotnes ekonomikas izaugsmes plānošanai, citastarp analizējot un atzīstot iepriekšējās krīzes kļūdas, gan veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanai, izglītības un tālākizglītības izmaiņu modelēšanai utt.

Vispirms aicinu lasītājus mēģināt atrisināt vienu morālu dilemmu. Militārs hospitālis kara laikā. Tajā ir viens ķirurgs un tiek ievesti desmit smagi ievainoti pacienti. Ikvienam no smagi ievainotajiem operācija ir jāizdara triju stundu laikā, citādi pacients ies bojā. Ķirurgs ir tikai viens, un viņš var veikt vienu operāciju stundā. Līdz ar to ķirurgs var izglābt tikai trīs ievainotos. Morālās dilemmas jautājums ir, kā izlemt, kurus trīs no desmit ievainotajiem izglābt, bet kuriem septiņiem ļaut aiziet bojā. Kā rīkotos normāli cilvēki, ja viņiem būtu jāveic šāda izvēle?

Kāda mana kaimiņiene, staidzinot suni, apjautājās par manas ģimenes veselību, sak, vai neesam kroņgripas lēmēti. Viņa, aptuveni septiņdesmit gadus veca krieviete, centās runāt latviski. Atbildēju, ka neslimojam, jo esam piesardzīgi, ievērojam norādes un liegumus. Kaimiņiene priecīgi pamāja, teikdama, ka «jūsu avīzēs daudz par to rakstīts». Izbrīnījos: jūs lasāt mūsu avīzes? Jā, viņa atbildēja, es mēģinu un televizorā skatos ziņas latviešu valodā, mazbērni mani pierunāja.

Globālā pandēmija ir ienesusi izmaiņas gandrīz vai visās sabiedrības dzīves sfērās un uzvedības paradumos, to vidū arī mūsu ikdienas mobilitātes veidos. Protams, arī Latvijas Automoto biedrība (LAMB) tāpat kā mediķi, mediji, sabiedriskās organizācijas, valdība un kopumā visi apzinīgie sabiedrības pārstāvji aicina rūpīgi ievērot visus uzvedības nosacījumus ārkārtas situācijā un palikt mājās, ja tas ir iespējams, tādejādi mazinot COVID-19 izplatīšanās riskus. Lai arī mūsu dzīve ir it kā uz pauzes vai kādā gaidīšanas režīmā, tomēr tā nedrīkst pilnībā apstāties, valstij, sabiedrībai un tautsaimniecībai kaut palēnināti, tomēr ir jāattīstās. Daudziem no mums ir jāpilda darba pienākumi, ko nevar izdarīt no mājām, tātad ir jāpārvietojas, vai arī jāveic kādi citi ikdienā nepieciešami braucieni.

Pagājušajā nedēļā notika ļoti zīmīgs notikums. No 3. aprīļa Latvija daļēji nodalījās no ES brīvās preču apmaiņas sistēmas. 2. aprīļa oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicēts veselības ministres Ilzes Viņķeles rīkojums – no 3. aprīļa aizliedzot no Latvijas eksportēt tās zāles, «kuras vietējā tirgū nepieciešamas ārkārtējā situācijā».

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks interneta sociālajā čivinātavā ierakstījis: «Sky veikalu ķēdē lieliska iespēja noziedot mūsu mediķiem. Maksājot rēķinu ar karti, vienkārši pieskaitiet kādu eiro. Atbalstīsim tos, kuri par mums rūpējas!» Kāds interneta asprātis Edijs Majors ir atbildējis uz Pabrika ierosmi ar parodiju: «Šodien SKY veikalos laba cena mīdijām. Rindu arī nav. Pērkot 3 Moetus, tiek ziedota viena bahila mediķim. Bet lietota, no Skandināvijas. Tās vislabāk atbilst mūsu purvainajai videi.» Ar Moetiem domāts franču šampanietis Moët & Chandon, kas maksā 35 eiro par pudeli.

Aleksandrs Lielmežs, Mālpils pašvaldības deputāts, pašvaldības vadītājs (1987.-2001), (2005.-2017.), Latvijas pašvaldību savienības dibinātājs, LPS priekšsēža vietnieks (1994.-2001.) un (2006.-2009.), ES Reģionu komitejas dalībnieks (2006.-2020.). Par darbu pašvaldībās apbalvots ar Atzinības krustu.

Tas nav nekas jauns - viena (vai daudzu) nelaime var būt citu zelta bedre. Un to varam novērot arī tagad – sabiedrības vēlmi sevi un citus pasargāt no jaunā koronavīrusa infekcijas Covid-19 citi izmanto, lai "uzvārītos" vai apkrāptu.

Pagājušā nedēļā beidzot tikām pie jaunā ekonomikas ministra. Veidojot valdību, Kariņš solīja, ka valsts pārvaldes darbā tikšot aicināti cilvēki, kuri ir sevi pierādījuši ar izciliem sasniegumiem. Pieļauju, ka viņš patiesi tā arī gribēja. Gribēja kā labāk, bet sanāca kā vienmēr.

Valdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.

Latvijas valdība šobrīd īsteno palīdzības programmu cilvēkiem, kurus skārusi Covid-19 izraisītā ekonomikas apstāšanās. Līdzīgi rīkojas arī citas valstis, kurās pandēmija paralizējusi sabiedrisko un ekonomisko dzīvi.