Viedoklis

Tas nav populāri. Tas ir neērti. Tas šķiet ļoti neierasti. Slavēt Latvijas valdību nebūt nav viegli, taču varbūt šoreiz ir pienākusi tā reize kad, tomēr varam noņemt (nu, labi - nedaudz piepacelt) cepuri viņu priekšā?

16.03 CNN publicēja pētījumu par dažādu ASV štatu gatavību “atkal atvērties” (reopening), jeb vienkāršāk izsakoties, atcelt Covid izplatības ierobežošanai noteiktos aizliegumus. 

Ziemas pelēkums ir atkāpies un dienas arī pie mums palikušas saulainākas, garākas un siltākas. Lai arī garos ārvalstu ceļojumos doties mēs nevaram, ievērojot piesardzību un sociālās distancēšanās noteikumus, varam iepazīt dzimteni un doties pretī Latvijas pavasarim.

Valdības pārstāvju ledus sirds īslaicīgajā pavasara saulītē nedaudz atmaigusi, raugoties uz pāris vai dažkārt pārdesmit eiro niecīgajiem dīkstāves pabalstiem un trešdaļu pabalstu prasītāju, kuriem tas vispār atteikts.

Ja Krišjāņa Kariņa valdības līdzšinējā rīcība Covid-19 pandēmijas ierobežošanā no medicīniski epidemioloģiskā aspekta ir bijusi pat ļoti sekmīga, tad to pašu nevar teikt par pandēmijas ekonomisko, sociālo un psiholoģisko seku amortizēšanu. Ļoti daudzi, kuri patiešām nonākuši dziļās grūtībās, krīt izmisumā, jo valdības solīto atbalstu nesaņem vai saņem nepieklājīgi mazu. Lai arī pēdējās dienās pabalsta saņēmēju loks ir paplašināts, tas lietas būtību īpaši nemaina.

Cilvēka dabā ir mēģināt racionāli izskaidrot grūti saprotamas sakritības un meklēt vainīgo ārēju cēloņu nelaimēs, no kura varētu pieprasīt atbildību par ārkārtēju notikumu sekām. Pašlaik ļoti daudzas konspirācijas teorijas ir veltītas Covid-19 epidēmijai.

Manuprāt, ārkārtas situācija Latvijā sāka iestāties jau tad, kad Latvijas demogrāfiskā aina dažādu iemeslu dēļ kļuva kritiska un iedzīvotāju skaits valstī saruka bezmaz par miljonu. Ne jau Covid-19 sērga pie tā vainīga.

Elektorāta atmiņa esot īsa kā zelta zivtiņai, taču, iespējams, tuvākajos gados šī tēze nebūs īsti spēkā. Šis dramatiskais laiks liks cilvēkiem ilgi atcerēties, kā deputāti un amatpersonas izturējās – vai viņi rīkojās visu sabiedrības grupu interesēs vai kā egoistiski neģēļi un marodieri.

Kāds sakars Covid-19 ārkārtas stāvoklim ar Satversmes 81. pantu, kas pirms 13 gadiem tika svītrots no pamatlikuma? Nekāds, izņemot to, ka krīzes aizsegā valdība varētu uzurpēt varu un arī vasaru padarīt par murgu. Iniciatīva par panta atjaunošanu nedaudz koriģētā veidā nāk no Valsts prezidenta Egila Levita, to gatavs atbalstīt arī premjers Krišjānis Kariņš. Koalīcija to vēl nav akceptējusi un aicinās prezidentu ideju izklāstīt Saeimas deputātiem.

Valkas mērs Vents Armands Krauklis sociālajā tīklā Twitter ierakstījis: «Vakar vērtējām komersantu lūgumus samazināt īri, diemžēl bija jāatsaka gandrīz visiem iesniedzējiem, jo MK noteikumi paredz, ka jāatbilst VISIEM kritērijiem (nedrīkst būt nodokļu, nomas maksas parāds, apgrozījumam jākrītas vismaz par 30%).»

«Izņēmuma kārtā jūs es varētu notestēt... ar lielu varbūtību apdraudot jūsu veselību. Bet ja jums ir akurāt tāda vajadzība, tad pieļauju, ka man tas zināmu prieku sagādātu,» atbildot uz Saeimas deputāta, pie frakcijām nepiederošā Alda Gobzema jautājumu par Covid-19 vīrusa testu nepietiekamo skaitu, indīgi paskaidroja mūsu jaunizceptā testēšanas triecienniece Ilze Viņķele (Attīstībai/Par!).

Kopš brīža, kad koronavīrusa Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā ieviesta ārkārtējā situācija, ikvienam sabiedrības loceklim jāievēro stingras prasības vīrusa izplatības tālākai ierobežošanai. Tiesa, deputāta Artusa Kaimiņa iespējamie pārkāpumi un Liepājas mēra Jāņa Vilnīša rīcība liecina, ka, iespējams, kāds līdz galam neapzinās situācijas nopietnību.

Bijusī lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce ir vienmēr visu darījusi pareizi, tajā skaitā pareizi nolēmusi kļūt par bijušo lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju.

Skolēni, kad noskatās attālināto mācību stundas televīzijas kanālos Re TV un Sporta centrs, uz zilā ekrāna redz beigu titrus, kur lasāmi idejas autoru, producenta, mūzikas autora un citu projekta darbinieku vārdi. Tos redz arī bērnu vecāki, kas šajā karantīnas un pašizolācijas laikā spiesti daudz piedalīties savu atvašu izglītības procesā.

Iepriekšējos rakstos par valdības iecerēto Administratīvi teritoriālo reformu es iepazīstināju ar faktiem par pašvaldībām ES dalībvalstīs un salīdzināju, kā Latvijā ir mainījušās pašvaldības pēc iepriekšējās reformas 2009. g. Fakti liecina par to, ka pašvaldības lielums nav noteicošais, lai tā būtu spējīga attīstīties, bagāta pašvaldība un tajā dzīvotu iedzīvotāji, kā to ir iecerējuši reformas autori. Viņi uzskata, ka tikai lielas pašvaldības ar pilsētu centrā ir labākais pašvaldību modelis. Ka tikai tās var piesaistīt investīcijas, radīt komercdarbībai labvēlīgu vidi un paplašināt darbavietas. Vai šāds pieņēmums ir balstīts uz faktiem? Saskaņā ar Lursoft 2017. gada datiem es analizēju situāciju par uzņēmējdarbības situāciju Latvijas pašvaldībās. Mūsu Mālpils novads ir ļoti augstās vietās visos rādītājos, kas raksturo uzņēmējdarbību novados (8. vieta – uzņēmumu darbinieki – procentos uz iedzīvotāju skaitu novadā); 16. vieta – uzņēmumu kopīgais apgrozījums uz 1000 iedzīvotājiem; 32. vieta – Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN) uz 1000 iedzīvotajiem; 33. vieta – uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem.; 43. vieta – kopīgā peļņa uz 1000 iedzīvotājiem).

Laikā, kad māja kļuvusi par galveno patvērumu, sanācis pārvērtēt arī savas ikdienas gaitas un pieradumus. Mainoties ikdienas skrējienam un vairāk pievēršot uzmanību lietām, kas parasti šķita tik ikdienišķas, no jauna mācos saprast, vai līdz šim mani paradumi nav tomēr aplami. Un izrādās, ka ir gan!

Visai nesen Latviju aplidoja viedoklis, ka 5G interneta pārklājums un tā torņi var nelabvēlīgi ietekmēt mūsu veselību. Ideja nav norimusi un 5G satraucis arī iedzīvotājus citviet pasaulē. Izrādās tagad šī teorija "gājusi roku rokā" ar jaunā koronavīrusa Covid-19 izpaltību.

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju, ir aizliegti visi publiskie pasākumi, savukārt reklāmas un sludinājumi par publiskiem pasākumiem vai līdzīgām norisēm bija ievērojama informācijas nozares ienākumu daļa. Vairākiem Latvijas izdevumiem ienākumi aprīlī ir par 30 līdz 50 procentiem mazāki nekā pirms gada. Ierobežojumus vairāk nekā 200 pasta nodaļu darbībai ir noteicis Latvijas pasts, un tas jau tagad ļoti negatīvi ietekmē drukātās preses abonēšanu utt.

Sabiedrībās iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par solidāru atalgojuma samazināšanu publiskajā sektorā strādājošajiem ārkārtējās situācijas laikā. Principā šajā jautājumā dominē divi viedokļi. Pirmais - algas jāsamazina, solidarizējoties ar citiem (ja visiem, tad visiem). Otrais - nav jāsamazina, jo savu algu neatkarīgi no apstākļiem katrs sev nopelna pats. Kā tad būtu labāk?

Cienījamais, lasītāj! Iepriekš, kad rakstīju par administratīvi teritoriālo reformu (ATR) Jums bija iespēja iepazīties ar skaitliskiem faktiem par pašvaldībām. Es domāju, ka daudziem šī informācija ļāva uzzināt un saprast, kādas ir pašvaldības Eiropas Savienības dalībvalstīs un Latvijā. Es speciāli salīdzināju Latvijas pašvaldības pēc stāvokļa uz 2009. gadu, kad tika veikta iepriekšējā reforma. Jo tikai salīdzinot ir iespēja izprast cēloņus un rast labākos risinājumus situācijas mainīšanai, ja tas ir nepieciešams.