Nākamais solis Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā

Mēs esam gudra sabiedrība, kas māk sadarboties un līdzdarboties. Par to pēdējā laikā pārliecinos bieži, redzot cilvēku atsaucību, izpratni un atbildīgo izturēšanos Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā. Tiesa, sākotnēji bija laiks un iespēja mācīties no citām valstīm, pirms vēl vīruss nonāca Latvijā. Šobrīd esam salīdzinoši stabilā situācijā, tomēr mums nav pamata pārmērīgam optimismam, un šis šķietamais miers būtu jāuztver kā vēl viens laika kredīts, kas jāizmanto, lai sagatavotos nākamajam slimības izplatības etapam - šoreiz jau ar moderno tehnoloģiju palīdzību.

Ārkārtas situācija Latvijā sākās 12.martā, taču Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) strādā ar Covid-19 jautājumiem jau kopš 13.janvāra. Visu šo laiku esam bijuši diezgan privileģētā stāvoklī, salīdzinot ar citām valstīm, jo mums ir bijis dots laiks. Jau kopš koronavīrusa uzliesmojuma sākuma SPKC ir bijusi iespēja pētīt citu valstu pieredzi: kas notika Ķīnā, kā reaģēja Eiropas valstis, kādi bija zinātnieku atklājumi par kontroles un piesardzības pasākumu efektivitāti. Mēs visu šo laiku mācījāmies, informējām sabiedrību, un sabiedrība mācījās kopā ar mums. Ja vēl pirms četriem mēnešiem daudziem bija grūti izrunāt vārdu "epidemioloģija", tad tagad tas ir sarunvalodā bieži lietots vārds. Par koronavīrusu un Covid-19 Latvijas iedzīvotāji zina un saprot daudz. Kad Covid- 19 pienāca tuvāk, Latvija arī starp Baltijas valstīm nebija pirmā, kur tas tika konstatēts. Pirmais gadījums tika apstiprināts Igaunijā, taču šis cilvēks bija ceļojis caur Rīgu, kas mums atkal deva iespēju mācīties un praktiski izmēģināt, ko nozīmē Covid-19 pozitīva pacienta kontaktpersonu meklēšana. Nedēļu vēlāk, kad pirmais gadījums tika konstatēts arī Latvijā, mums, epidemiologiem, nebija jautājumu, kas un kā jādara - mēs to zinājām.

Rezultātā, skatoties uz statistikas līknēm, redzam, ka esam valsts ar zemu saslimstību Eiropas mērogā, ar salīdzinoši zemu mirstību, un Latvijas intensīvās terapijas nodaļas šobrīd nav pārslogotas, no kā tik ļoti baidījāmies pandēmijas sākumposmā. Veselības aprūpes sistēma tiek galā ar situāciju, un sabiedrība pietiekami atbildīgi ievēro fiziskās distancēšanās pasākumus. Paldies visiem, kuri ir bijuši gudri un sadarbojušies. Pirmkārt, Covid-19 slimniekiem, kuri sniedz nepieciešamo informāciju par cilvēkiem, kurus ir satikuši un kontaktējušies. Tas ļāvis savlaicīgi brīdināt vairāk nekā 3000 cilvēku, ka jāpaliek mājās, ka pie pirmajiem infekcijas simptomiem jāveic laboratorijas izmeklējumi un jābūt īpaši piesardzīgiem. Un paldies arī kontaktpersonām, kuras, ne vienmēr izprotot savu risku, tomēr ir klausījušas mūsu padomam un ievērojušas noteikumus. Tas tikai vēlreiz apstiprina, ka Latvijas sabiedrība ir gudra un atbildīga.

Tieši tāpēc, manuprāt, ir laiks spert soli tālāk un dot iespēju modernajām tehnoloģijām - Latvijas zinātnieku un IKT speciālistu radītajai lietotnei, kas ar cieņu pret lietotāju privātumu palīdzēs ierobežot Covid-19 izplatību mūsu valstī. Jau ziņots, ka vairāki Latvijas IKT nozares un zinātnes pārstāvji - LMT, MakIT, Autentica, TestDevLab, Zippy Vision, Latvijas Universitātes eksperti un TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš - ir apvienojušies iniciatīvā, lai brīvprātīgi un bez maksas radītu lietotni, kas varētu palīdzēt ierobežot vīrusa izplatību Latvijā un ātrāk atvieglot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus. Lietotnes risinājuma izvērtēšanā iesaistījušās arī vairākas valsts iestādes, Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja, SPKC, NATO StratCom, kā arī medicīnas nozares profesionāļi un epidemiologi. Plānoto lietotni ikviens iedzīvotājs Latvijā varēs brīvprātīgi un bez maksas lejupielādēt savā telefonā. Tā operatīvi varēs informēt visus, kuri arī izmanto šādu lietotni un ar kuriem slimnieks ir bijis tuvā kontaktā ilgāk par 15 minūtēm. Lietotne nenoteiks un nefiksēs personas atrašanās vietas un neizmantos GPS.

Šobrīd cilvēkiem ir maz fizisku kontaktu un mums ir diezgan viegli noskaidrot, kur Covid-19 pozitīvs cilvēks bijis, ar ko ticies. Tie pārsvarā ir pacientu ģimenes locekļi un kolēģi. Taču cilvēki grib pārvietoties, būt kustībā, un, mazinoties ierobežojumiem, kontaktu skaits atkal palielināsies. Tas uzliks papildu slogu visiem, cenšoties aktīvi identificēt pozitīvos gadījumus un domājot, kā sadarboties, lai turpinātu pārraut infekcijas izplatīšanās ķēdes. Gribu atgādināt, kā notiek kontaktpersonu meklēšana. Gandrīz visu informāciju par cilvēkiem, ar kuriem pacients ticies, mēs iegūstam no šī pacienta. Ik pa laikam masu medijos un sociālajos tīklos parādās paziņojumi, ka SPKC aicina atsaukties cilvēkus, kuri ir lidojuši vienā lidmašīnā vai braukuši vienā autobusā kopā ar Covid-19 pozitīvu pacientu, un cilvēki ir bijuši apbrīnojami atsaucīgi. Tas ir devis pārliecību, ka Latvijā varam iet soli uz priekšu un piedāvāt rīku, kā sabiedrībai vēl aktīvāk līdzdarboties Covid-19 apkarošanā.

Lietotnes instalēšana un lietošana ir spilgts sabiedrības līdzdarbības piemērs. Šajā iniciatīvā visvairāk atbalstāms un veicināms šķiet tas, ka lietotnes mērķis ir ne tikai palīdzēt SPKC darīt savu darbu, bet arī informēt un pasargāt katru indivīdu. Ja, sadarbojoties sabiedrībai, mēs panākam ievērojamus veselības uzlabojumus visiem - tā arī ir īstā sabiedrības veselība. Ļoti augstu vērtēju lietotnes izstrādātāju cieņu pret cilvēka privātumu un tiesībām pašiem pieņemt lēmumus. Taču pats galvenais ieguvums no šīs lietotnes mums atkal būs laiks: ar lietotnes palīdzību cilvēki ātrāk uzzinās, ka ir bijuši Covid-19 pozitīva pacienta kontaktpersonas, ka kāds ģimenes loceklis ir kontaktpersona, un mēs iegūsim laiku, lai sagatavotos nākamajam etapam. Ja šobrīd SPKC aicina ievērot viegli izpildāmus ieteikumus - distancēties un ievērot higiēnas noteikumus, tad nākamais būs izmantot lietotni, jo tas būs vēl viens vienkāršs veids, kā sabiedrībai līdzdarboties, lai mēs visi varētu atgriezties ikdienas dzīvē.

Elīna Dimiņa, SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja.