Viedoklis

Atbildot uz Ilzes Spriņģes rakstu par "Сприньге: где же голос нового русского поколения? Я его не слышу" un citu autoru rakstiem un komentāriem par 9. maija pasākumiem un krievu kopienu. Gribu publicēt sekojošo atklāto vēstuli saviem vienaudžiem latviešiem:

Pienācis brīdis, kad tauta ir sapratusi – medicīnai valdība un ierēdņi naudu vienmēr devuši pārlieku maz, bet novārdzinātā veselības aprūpe ar nepietiekamiem resursiem ir vienīgais glābiņš pandēmijā.

Mēs esam gudra sabiedrība, kas māk sadarboties un līdzdarboties. Par to pēdējā laikā pārliecinos bieži, redzot cilvēku atsaucību, izpratni un atbildīgo izturēšanos Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā. Tiesa, sākotnēji bija laiks un iespēja mācīties no citām valstīm, pirms vēl vīruss nonāca Latvijā. Šobrīd esam salīdzinoši stabilā situācijā, tomēr mums nav pamata pārmērīgam optimismam, un šis šķietamais miers būtu jāuztver kā vēl viens laika kredīts, kas jāizmanto, lai sagatavotos nākamajam slimības izplatības etapam - šoreiz jau ar moderno tehnoloģiju palīdzību.

Pandēmijai sākoties, Latvijas iedzīvotāji no savas valdības saņēma labu un pareizu signālu: mūs ir skārusi kopīga nelaime, bet mums ir pietiekami resursi, lai palīdzētu ikvienam to pārvarēt. Ir nauda, būs pabalsti un atvieglojumi.  

„Izskatās, ka ne visus fašistus esam pie sienas pielikuši,” „sejugrāmatā” gaužas kāda Anna Titova.

Jaunā koronavīrusa pandēmija ieviesusi izmaiņas arī preču cenās. Nesenā atmiņā ir griķu un rīsu cenu kāpums, arī dezinfekcijas līdzekļi un aizsarglīdzekļi sejai un rokām (maskas un cimdi) tiek tirgoti gluži vai zelta vērtībā. Šonedēļ valdība pieņēma jaunus noteikumus, ka sabiedriskajā transportā būs jāvalkā mutes un deguna aizsegi. Ko tas nozīmē - vai jau tā dārgās sejas aizsargmaskas kļūs vēl dārgākas?

Latvijā būs ilgi jāsadzīvo ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, otrdien žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Vairumam šī ziņa nebija iepriecinoša. Tajā pašā laikā ir cilvēki, kuri šo krīzi uztver kā jaunu iespēju laiku. Varbūt kā sākumu jaunam zelta drudzim. Līdzīgi kā kādreiz pirms gadiem trīsdesmit. Tikai tagad šie cilvēki jau citi.

Eiropa nevar būt vienota, kamēr tās vēsturiskā atmiņa ir sašķelta, tāpēc jāveicina visaptverošs skatījums uz Eiropas 20. gadsimta vēsturi nolūkā nepieļaut totalitāru režīmu atdzimšanu. Ārlietu komisija skatīšanai nākamajā Saeimas ārkārtas sēdē virza paziņojumu “Par Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē”.

Lieldienas, 4.maijs un tagad arī Mātes diena ir svētki, kuros šogad jaunais koronavīruss (precīzāk sakot, tā dēļ noteiktie ierobežojumi) ievieš savas korekcijas. Te gan runa tik lielā mērā nav par pulcēšanos lielā radu vai draugu lokā uz kārtīgām svinībām, bet, piemēram, par ierobežojumiem attiecībā uz došanos uz veikaliem, lai stundām ilgi staigātu un meklētu mammai dāvanu. Lai gan daudzi veikali ir slēgti, bet tajos, kas atvērti, mums iesaka ilgi neuzturēties, mammas šogad bez dāvanām nepaliks.

Maija sākumā portāls tautaruna.lv vēstīja, ka dažus garāmgājējus sasmīdinājis kāds paziņojums tirdzniecības vietas skatlogā. Tajā īsi un lakoniski teiks: "Šā pretīgā vīrusa dēļ darba laiks līdz 16.00. Cerams ne ilgi, jo mājās bērni un darbs ir vienīgā vieta, kur no tiem var noslēpties." Protams, var jau pasmaidīt un domāt, cik gan asprātīga ir šāda atzīšanās, tomēr, manuprāt, šoreiz gan nav vietas smaidam un ironijai.

Pēdējo mēnešu notikumi un pirmās Satversmes sapulces pirmās sēdes sasaukšanas simtgade, 30 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas rosināja man paust viedokli par notiekošo valstī un to kurp šķietami ved mūsu demokrātijas ceļš.

Koronavīrusa Covid-19 pandēmija ieviesusi savas korekcijas, un līdzīgi kā Lieldienas arī Latvijas Neatkarības atjaunošanas 30.gadadienas svētki būs katram jāpavada savās mājās. Protams, esam pieraduši pie politiķu uzrunām, tradicionālās ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa un svētku koncertiem, tomēr šogad valsts svētku programmā jārēķinās ar izmaiņām.

Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu neziņā sarāvās daudzi. Īpaši drūmas prognozes saistībā ar šīs situācijas nestajiem ierobežojumiem un aizliegumiem izteica uzņēmēji, un ne no vienas nozares vien.

Rīga TV24 raidījumā Kārtības rullis (27.04.2020.) bija kāda zīmīga epizode, kura no metodoloģiskā aspekta lieliski nodemonstrēja, kā vislabāk atvairīt pārmetumus, ja uz faktiem balstītu argumentu nav.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā Neatkarīgā Rīta Avīze ir kļuvusi par neapstrīdamu viedokļa veidošanas līderi Latvijas sabiedrībā. No 2020. gada maija Neatkarīgā Rīta Avīze pārstās iznākt papīra formātā un pārtop par jaunas kvalitātes medija formu – digitālu avīzi.

Parakstu skaits portālā manabalss.lv iniciatīvai šogad atcelt centralizētos eksāmenus (CE) 9. un 12. klasēm strauji tuvojas 10 000, bet šis slieksnis dod tikai iespēju iniciatīvai nonākt skatīšanai Saeimā, kur par to jau tāpat spriež. Tāpat tas neataino viennozīmīgu attieksmi pret eksāmenu kārtošanu vīrusa krīzes ēnā – cik dažādi ir skolēnu, vecāku, skolu vadītāju, politiķu viedokļi, tikpat dažādas ir Eiropas un arī citu valstu nostājas.

Tūkstošiem cilvēku pašlaik ir palikuši bez darba un ienākumiem pandēmijas ierobežojumu un ekonomiskās krīzes dēļ. Cilvēkiem nav uzkrājumu, kas rada neizturamu stresu. Taču valsts varas attieksme šo izmisumu vēl tikai vairo – dažs dīkstāves pabalsta lūdzējs ir saņēmis 4,60 eiro vai 20 eiro. Labi vismaz, ka šī ņirgāšanās ir beigta un noteikta pabalstu «grīda» 180 eiro apmērā. Tas nav daudz, bet vismaz kaut kas.

Statistikas dati liecina, ka Eiropā Covid-19 pandēmija iet mazumā. Ja nenotiks kāds nepatīkams pārsteigums, tad no medicīniskā viedokļa mums būs izdevies šo krīzi pārlaist ar salīdzinoši mazu upuru skaitu. Kā krīze ietekmēs mūsu valsts ekonomiku, politisko un sociālpsiholoģisko klimatu, tas jau ir cits jautājums. Tāpat kā tas, kāds būs morālais noskaņojums valstī, kad sāksies nopietns darbs krīzes seku novēršanai.

«Faktiski tas ir algas pielikums. Ja neatteiksieties no tā, es nemaz nešaubos, ka salīdzinoši pārskatāmā nākotnē Latvijas sabiedrība atteiksies no jums, dārgā koalīcija,» par varnešu reprezentācijas izdevumu tēmu Saeimas sēdē teica deputāts Aldis Gobzems. Atteiksies? Nu, nezinu. Vēlētājiem atmiņa tik īsa kā zīdaiņa krekliņš. Par īsumu liecina arī neskaitāmie grābekļkāti, kas, gandarīti par atsišanos pret vēlētāju pierēm, gaida kārtējās Saeimas vēlēšanas, sak, gan jau nāks tie paši vēlētāji un, saklausījušies saulvežu pātarus, ievēlēs tos pašus makaronu karinātājus.

Tas nav populāri. Tas ir neērti. Tas šķiet ļoti neierasti. Slavēt Latvijas valdību nebūt nav viegli, taču varbūt šoreiz ir pienākusi tā reize kad, tomēr varam noņemt (nu, labi - nedaudz piepacelt) cepuri viņu priekšā?