Mums ir tiesības atpūsties. Mums ir tiesības uz dažādiem hobijiem. Mums ir tiesības citiem par to neatskaitīties. Bet vai mums ir tiesības ar savu atpūtu traucēt citus?
Maestro Raimonds Pauls RīgaTV 24 raidījumā "Uz līnijas" Latvijas Motoklubu asociācijas prezidentam Aivaram Freimanim jautāja, vai nevar kaut kā risināt jautājumu par skaļajiem motociklistiem, kuriem vēlās vakara stundās patīk vizināties Rīgas centrā. Maestro uzsvēra, ka viņam nav nekas pret motociklistiem, tomēr esot kāds bariņš, kas Z.Annas Meierovica bulvārī ap pulksten 01.00 naktī uzvedoties skaļi.
Šī problēma, manuprāt, ir diezgan izplatīta. Īpaši vasarā. Ne jau tikai par motociklistiem ir runa. Nē. Dienas ir garākas, vakari siltāki, bet mēs skaļāki. Jaunieši ļaujas vakara izklaidēm, nereti nakts vidū saceļot pamatīgu troksni. Pēc darba cilvēki cenšas "pagarināt" savu dienu, ļaujoties hobijiem, kuri nereti var būt arī ļoti skaļi.
Nevajag jau nemaz nakti un motociklus. Dienas laikā pludmalē tev blakus kāds atpūšas ar skaļām skandām, kas piedārdina arī tavu atpūtas brīdi. Dodoties peldēt, pēkšņi līdzeno virsmu satracina kāds ūdensmotociklu vai motorlaivu entuziasts. Bet arī viņiem ir tiesības atpūsties, vai ne?
Par šīm "tiesībām" man reiz dziļi apziņā iespiedās kāda teiktie vārdi - manas tiesības beidzas tur, kur es ietekmēju kādu citu. Respektīvi, ja es atpūšos, bet mana atpūta traucē cita brīvbrīdim, varbūt ir jāmeklē alternatīva? Kaut kā taču ir jāsadzīvo?
Bet viens gan - pilsētās pēc pulksten 23.00 trokšņošanai vairs nav vietas. Ne uz soliņiem pie mājām, ne uz ielas, ne parkā. Un galu galā, ir taču speciālas vietas, kur trokšņošanai līdz pat rīta gaismai neviens netraucēs. Dodamies tur.
