Vai Rīga drīz paliks bez slavenībām?

© Lauris Aizupietis/F64

Kā Latvijas slavenības pavadījušas pandēmijas un izolācijas laiku? Galvā pāršķirtot pēdējo mēnešu dzeltenās preses lappuses, pirmais, kas ienāk prātā, - pārcēlušās uz laukiem. Rodas jautājums, vai Rīgā arī kāds paliks?

Pandēmijas laikā dzeltenajai presei ne viena vien Latvijas slavenība atklāja, ka skaļo pilsētas dzīvi nomainījusi pret lauku idilli un jūtas lieliski.

Viens no pēdējiem piemēriem ir modes mākslinieks Dāvids, kas pārcēlies uz laiku īpašumu Iecavas pusē. Dāvids skaļo Rīgas dzīvi nomainījis pret laukiem - 300 kvadrātmetru plašu siltumnīcu Iecavas tuvumā. Viņš stāstīja, ka savas lauku mājas jau bija, atlika visu sakārtot un sākt renovācijas darbus.

Tāpat nesen vēstījām par žurnālisti un blogeri Unu Ulmi, kas jau vairākus mēnešus dzīvo laukos un presē un soctīklos aktīvi dalās ar iespaidiem no "jaunās dzīves". Kā izteicās Una, "pilsētas saviesīgo dzīvi un ikdienas skrējienu nomainījis lauku miers, bet par galveno izklaidi kļuvis Cēsu second hand veikalu apmeklējums".

Tā var turpināt, runājot vēl par daudzām slavenībām, kas varbūt ne gluži pārcēlušās uz laukiem pavisam, bet sākušas pavadīt vairāk laika pie dabas nekā iepriekš, soctīklos atrādot savus izaudzētos redīsus, tomātus un burkānus.

Rodas jautājums, vai tiešām tās "sejas", kuras, agrāk ieraugot Rīgas ielās, pie sevis klusi priecājāmies (O, redz kā viņš izskatās dzīvē!) vairs neredzēsim? Kāds ir iemesls tam, ka "bagātie un salvenie" arvien biežāk māj ardievas Rīgai?

Es teiktu, ka nav vienas pareizās atbildes - iemesls katram ir savs. Viens devies uz laukiem pandēmijas ditktēto finansiālo apstākļu dēļ, kāds cits sapratis, ka viņam apnikusi Rīgas dzīve un ir vēlme pēc miera, vēl kāds varbūt beidzot īstenojis savu lielo sapni izaudzēt kāpostu lauku.

Visi mēs (jā, arī slavenības) esam tikai cilvēki un ik pa laikam alkstam pēc pārmaiņām dzīvē, tāpēc grozāmies un bīdāmies, mainot savu dzīvi un mēģinot to izbaudīt, tā teikt, no visām pusēm. Varbūt arī tāpēc krasi mainām vidi.

Ne viens vien saka, ka pēc šīs piedzīvotās pandēmijas cilvēku dzīve nekad vairs nebūs tāda kā agrāk. Jā, piekrītu, varbūt arī nebūs. Varbūt arī nevajag? Iespējams, to slaveno aktieri vai dziedātāju satiekot kādā mazpilsētas kafejnīcā, pārsteigums un sajūsma būs vēl lielāka.