Kur ņemt naudu Latvijas veselības aprūpei?

Pienācis brīdis, kad tauta ir sapratusi – medicīnai valdība un ierēdņi naudu vienmēr devuši pārlieku maz, bet novārdzinātā veselības aprūpe ar nepietiekamiem resursiem ir vienīgais glābiņš pandēmijā.

Covid -19 pandēmija nav beigusies, bet attālināta. Ar lielāko varbūtību ar SARS-CoV-2 vīrusu nāksies inficēties 60-70% zemeslodes iedzīvotāju (arī Latvijas iedzīvotāju) lai iegūtu kolektīvo imunitāti. Realitātē tas nozīmē, ka tuvāko divu gadu laikā Latvijā ar Covid - 19 bezsimptomu, vieglā, vidējā vai pat ļoti smagā formā saslims 1.3 miljoni iedzīvotāju, bet 130 tūkstošiem slimība norisināsies vidēji smagi jeb smagi. Tas būs finansiāli dārgs izaicinājums. Vienkāršākie aprēķini liecina, ka viena smagi slima Covid - 19 pacienta ārstēšana izmaksā vidēji 3900 eiro (tas ir ļoti pieticīgs aprēķins, salīdzinot ar amerikāņu 10 reižu lielākām aplēsēm), bet kopumā tas Latvijai izmaksās apmēram pusmiljardu eiro.

Cerības uz vakcināciju šobrīd ir tikai cerības. Bet mums ir tiesības cerēt uz zinātnieku veiksmi. Paredzamā vienas vakcīnas cena, pat, ja to spēs pieražot ne tikai bagātajām valstīm, bet arī Latvijai, būs 250 - 500 eiro, kas Latvijai izmaksātu to pašu pusmiljardu eiro visu iedzīvotāju vakcinēšanai.

Kā redziet, es šeit apzināti nemēģinu pieskaitīt epidemioloģijas, infektoloģijas, profilkases izmaksas, kas arī saistās ar Covid - 19 un pēc dažādām aplēsēm Latvijā varētu būt 100 - 200 miljonu eiro lielas.

Uzzīmēšu optimistisko scenāriju - tikai pusmiljards eiro (no valsts 10 miljardu budžeta) varētu daudzmaz glābt vai būtiski pasargāt Latvijas iedzīvotājus no Covid - 19, tad jautājums - kur valsts šo pusmiljardu ņems. Šobrīd izskatās, ka tas notiek uz pārējo slimību pacientu rēķina. Veselības ministrija neļauj strādāt ambulatoriskajiem centriem atrunājoties ar rūpēm par mediķiem, bet patiesībā - taupo naudu.

Tātad valsts šobrīd cenšas šo pusmiljardu iegūt, samazinot visus medicīnas izdevumus vēža, sirds, plaušu, psihisko utt. slimību ārstēšanai. Šeit vēlos piebilst, ka trešā daļu no visa veselības budžeta tiek tērēta dažādiem pastāvīgi strādājošiem dienestiem, piemēram, operāciju zāle ir jāuztur sterila arī tad, kad nav operāciju, diennakti ir jāuztur dežūrpersonāls rajona dzemdību nodaļā, kurā vidēji dienā notiek tikai 2 dzemdības. NMPD darba apjoms citu slimību ārstēšanai šobrīd pieaug paralēli cīņai ar Covid - 19.

Otrs risinājums būtu - palielināt veselības budžetu par šo pusmiljardu eiro Tādā gadījumā Ministru kabinetam būs jāatbild uz jautājumu - kur šo naudu ņemt.

Izverstaku atbildi sniegšu nedaudz vēlāk, bet īsumā tā ir - palielinot valsts budžetu, palielinot nodokļus. Šobrīd visi vēlas vairāk no valsts saņemt, bet mazāk iemaksāt. Runāt par nodokļu paaugstināšanu ir ļoti nepopulāri, un mūsu populistiskā valdība par to klusē kā zivs.

Ja mēs Covid- 19 uzskatām par medicīnisku problēmu, apkoposim informāciju - kāpēc medicīnai vajadzēs vairāk naudas?

• Covid-19 pandēmija nav beigusies, bet attālināta;

• zāles kļūs dārgākas, jo vairāk izejvielas un gatavās zāļu formas nāksies iepirkt no Eiropas, nevis Indijas, Bangladešas, Pakistānas vai Ķīnas, kur ķīmisko vielu cenu nosaka zemākas darbinieku algas un attieksme pret dabu - ķīmiskos produktus un atlieku vielas nopludinot upēs un okeānā. Politiķi uzskata, ka zāles ir askofēns vai paracetomols, un līdz šim par veselības budžetu lēmuši atbilstoši šai izpratnei. Diemžēl mūsdienu onkoloģiskās, inovatīvās zāles ir ļoti dārgas, ļoti dārgi ir bioloģiskie preparāti, ļoti dārgas ir psihiatrijas, endokrinoloģijas zāles. Latvijā ir pats mazākais kompensējamo zāļu klāsts un apjoms Eiropā. Tas liedz mums iespēju ārstēt daudzas itin viegli ārstējamas onkoloģiskas, sirds un plaušu, kā arī infekciju slimības, jo pacienti bieži paši nevar atļauties iegādāties medikamentus. Šeit vēlos norādīt, ka Lietuva pandēmijas laikā aprīlī pretvēža medikamentu iegādei izsniedza papildus 25 miljonus;

• palielināsies hronisko ielaisto slimību skaits un slimību smagums. Pēdējos divus mēnešus Latvijas iedzīvotājus raksturo bailes no stacionēšanās, nevēlēšanās apgrūtināt medicīnas darbiniekus, kā arī viņi klausa valdības uzstādījumiem „sēdēt mājās”. Savukārt valdība, taupot līdezkļus un virzot tos Covid - 19 ārstēšanai, slēdz ambulatorās medicīnas iestādes un samazina pakalpojumu apjomu. Slimības netiek diagnosticētas un ārstētas, kaut vēzi, sirds ishēmisko slimību, astmu, reimatismu, diabētu vīruss nav atcēlis;

• medicīnas darbinieku (īpaši māsu) algas pieaug visā Eiropā un piedāvājums strādāt par labu apmaksu citās Eiropas valstīs jau šobrīd ir izaicinošs katram, kas cik necik labi runā svešvalodā. Tas nozīmē, ka darbaspēka noturēšanas veselības aprūpē nāksies meklēt finansiālus avotus;

• ilgstoši finansētai pēc pārpalikuma principa, medicīnas nozarei ir radušās lielas problēmas tehniskajā nodrošinājumā;

• nāksies no jauna izveidot dārgu, bet efektīgu valsts rezervju sistēmu. Nāksies radīt arī jaunu pieeju gatavībai pret infekcijām, nelaimes gadījumiem, terorismu etc. Par valsts rezervēm, atbilstoši mūsu pašreizējai pieredzei Covid - 19 laikā, nāksies uzskatīt NMPD un ģimenes ārstu dienestu, kurus nāksies nostiprināt gan ar kadriem, gan zālēm, gan aparatūru un instrumentāriju, gan aizsarglīdzekļiem, gan transportlīdzekļiem.

Finansējuma palielināšana veselības aprūpei būs izaicinājums Latvijas valdībai.

Finanšu ministrija būs veikusi lielus aizņēmumus, kas lielākoties būs iztērēti neefektīvi, tādēļ valsts parāds pieaugs, kredītreitings kritīsies, iespējas aizņemties „lētus kredītus” un lēti refinansēties samazināsies. Neviens aizņēmums nenozīmē uzdāvinātu naudu, visi aizņēmumi agri vai vēlu ir jāatdod, bet drīzāk - nepārtraukti jāpārkreditē. Tajā pašā laikā valstī daudz cilvēku zaudēs darbavietas, pieaugs bezdarbs, cilvēki meklēs iespējas ārstēt savas hroniskās kaites (ko nedarīja intensīva darba apstākļos), samazināsies budžeta ieņēmumi, un viss tas radīs milzu slogu sociālajam budžetam. IKP varētu šogad samazināties par 8%, bet, vērojot Covid - 19 gaitas pasaulē, 2021. gada prognozētā izaugsme nav ticama. Bez tam, vismaz šobrīd nav redzama valdības vēlme cīnīties ar ēnu ekonomiku.

Tas viss radīs lielu saspīlējumu valsts un tautas starpā, jo valdība nespēs pildīt iepriekšējos solījumus, bez tam šai valdībai nāksies meklēt atbildes uz jautājumu - kur ņemt naudu. Nodokļu celšanu liela sabiedrības daļa uzņems ar lielu nepatiku un noraidījumu, bet tas būs vienīgais risinājums.

Kur valdībai ņemt naudu ekonomiskas krīzes apstākļos?

Ekonomiski vienkāršākā atbilde skan - samazināt izdevumus, palielināt ienākumus, kas nozīmē taupīt valsts pārvaldē un celt nodokļus. Pie taupīšanas pasākumiem, kas lielākā vai mazākā mērā būs jāievieš ekonomiskās krīzes apstākļos, būs jāveic vairākas ļoti nepopulāras darbības:

• nāksies samazināt plašos atvieglojumus iedzīvotāju ienākuma, pievienotās vērtības un uzņēmumu ienākuma nodokļiem;

• nāksies atgriezties pie pensijas vecuma celšanas. Es ceru, ka pensijas vecuma tālāka celšana būs tāda pati kā tagad - pa ceturtdaļai gada viena gada laikā, bet pieļauju, ka nāksies celt straujāk. Būšu optimists un izteikšu cerību, ka pensiju mana paaudze ieraudzīs 70, nevis 80 gados;

• nāksies samazināt izdevumus valsts pārvaldei, aizsardzībai, kultūrai, izglītībai un pašvaldībām;

• nāksies pārskatīt mikronodokļu režīmus.

Nāksies celt nodokļus

Nodokļus valdībai nāksies celt. Nāksies uzreiz izmest miskastē tādu dokumentu kā šā gada maijā Finanšu ministra parakstīto Informatīvo ziņojumu „Par valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025. gadam virzību”. Šis dokuments balstās uz pilnīgu neizpratni mūsdienu pasaulē un tam nav vīzijas par to, kas notiks pasaulē pēc „Covid - 19”. Ieņēmumu palielināšana nozīmēs tikai un vienīgi - celt nodokļus un nodevas. Eiropas fondi mums nebūs vēlīgi un palīdzība sašaurināsies, jo dažas Dienvideiropas valstis no Covid - 19 pandēmijas cietīs vairāk nekā Latvija, īpaši attiecībā uz mirušo tūrisma industriju un tūrisma apkalpošanas jomu, kas tām rada trešdaļu IKP.

Vērojot dažādas, taču gauži līdzīgas Latvijas valdības pēdējo 15-20 gadu laikā, visvienkāršākais visiem politiķiem šķiet pielikt 1 procentpunktu pie sociālās apdrošināšanas iemaksām un/vai iedzīvotāju ienākumu nodokļa, jo cilvēki šo vienu procentu lāga nepamanot. Vēl nesen - ar ieganstu palielināt naudu veselības aprūpei Māra Kučinska valdība pielika procentpunktu pie sociālās apdrošināšanas iemaksas. Budžetam piemīt savienoto trauku princips - veselībai ar vienu roku iedeva, ar otru - atņēma.

Vislielākais neprāts būtu palielināt darbaspēka nodokļus.

Baltijas līmenī, darbaspēka nodokļi mums ir augstākie (par darbaspēka nodokli šā raksta kontekstā lūdzu uzskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksas). Darbaspēka nodokļa celšana nozīmētu no Latvijas izraidīt visus jaunākus un vidēja vecuma cilvēkus - nodokļu maksātājus, un valsti atstāt bez darbarokām un bez nodokļiem vispār. Ļoti sarežģīti izteikties šobrīd ir par solidaritātes nodokli, bet, šķiet, tas nestrādā.

Ar lielāko varbūtību pašreizējai valdībai pirms demisijas nāksies palielināt pievienotās vērtības nodokli

Iedzīvotāju ienākumu nodoklis Latvijā jau ir bijis lielāks - 22%. Ar lielāko varbūtību jau šai valdībai nāksies palielināt pievienotās vērtības nodokli par vienu procentpunktu. Vienlaikus var pilnīgi droši apgalvot, ka visus deputātu solījumus par PVN samazināšanu atsevišķām precēm un pakalpojumiem (zāles, viesnīcu pakalpojumi, gaļa, zivis utt.) varam izmest miskastē un aizmirst uz ilgiem gadiem.

Šķiet, ka pašreizējai valdībai tam spēka nepietiks, bet šīs Saeimas laikā būs jārada vēl viena PVN likme - palielināts PVN, ko piemērot luksusprecēm - dārgām automašīnām, motocikliem, dārglietām, bižutērijai, parfimērijai, kā arī alkoholam un tabakai (paralēli ceļot akcīzes nodokli). Palielinātai PVN likmei būtu par 10% jāpārsniedz PVN pamatlikme- tātad 31% vai 32%, ja PVN tiks palielināts. Jāsaprot, ka deputātiem, kas mēdz vizināties ar dārgām mašīnām un dārgiem motocikliem, deputātēm, kas lieto dārgu bižutēriju un parfimēriju, šis būs ļoti sarežģīts lēmums. Bet iespēja vai nespēja iegādāties luksuspreces neapdraud Latvijas maznodrošinātos iedzīvotājus.

Kā zināms, vismaz šīs Saeimas deputātiem nepieņemama ir arī nodokļa celšana alkoholam un tabakai, un tas ir vai nu tādēļ, ka šo preču tirgotāji deputātus un partijas sponsorē, bet varbūt - mūsu tautas kalpi vienkārši ir atkarīgi no alkohola vai nikotīna.

Mans personiskais viedoklis, ka paralēli jāceļ izložu un azartspēļu nodoklis.

Akcīzes nodokļa celšana ļauj uzlabot sabiedrības veselību un gūt ieņēmumus budžetā

Valdība un industrijas apmaksāti ekonomisti mums ilgstoši melo, stāstot, ka nav labi celt akcīzes nodokli tabakai un alkoholam, jo pastiprināšoties kontrabanda. Šobrīd Latvijā akcīzes nodoklis alkoholam un tabakai ir ievērojami zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā un nesalīdzināmi zemāks nekā Somijā, Zviedrijā un Polijā.

Ja mums ir iespēja iegūt naudu budžetā, nekaitējot iedzīvotāju labklājībai, tāda iespēja ir nekavējoši līdz Lietuvas un Igaunijas līmenim paaugstināt alkohola un tabakas akcīzes nodokli kā arī akcīzes nodokli elektroniskajās cigaretēs izmantojamajam šķidrumam, papildus - paaugstināt akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem un enerģijas dzērieniem. Ir pazīmes, ka Finanšu ministrs lobē pierobežas alkohola un tabakas tirdzniecību, kas gandrīz 100% pieder Igaunijas kapitālam. Ir pazīmes, ka Tieslietu ministrs lobē tabakas kontrabandu.

Valdībai (patiesībā jau vienpersoniski Jānim Reiram) nāksies pārstāt atklāti lobēt tabakas un alkohola tirgotājus (piemēram, akcīze tabakai tiek celta nevis katru gadu, bet katru otro gadu, tādēļ tieši divkārt lēnāk nekā Lietuvā vai Igaunijā).

Valstij jāpārņem nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu no pašvaldībām

Šobrīd kāda kūrortpilsēta sniedz 90% nodokļa atlaidi baņķierim par pili, jo formāli baņķiera sievai šī ēka ir vienīgais īpašums un dzīvesvieta. Nāksies pārskatīt kadastrālās vērtības, ko allaž traucējis pārskatīt nopietns attiecīgās dzīvesvietas ietekmīgāko ļaužu lobijs. Iespējams, ka nekustamā īpašuma nodokļa atlikšana un nodokļa atlaides būtu labs atbalsts Covid - 19 izraisītās krīzes apstākļos mazturīgiem iedzīvotājiem, vienīgā mājokļa īpašniekiem utt.

Zaļos vides nodokļus ieviesīsim ar Eiropas Savienības svētību

Pagājušo nedēļu Eiropas Savienības Ekonomikas komisārs Paulo Džentiloni (Paolo Gentiloni) ziņoja: „Vides nodokļi ir labvēlīgākie izaugsmei un var veicināt atbildīgāku rīcību un palīdzēt kompensēt izmaksas, kas saistītas ar vides izmaiņām. Mums ir jānodrošina aizsardzība pret uzņēmumiem, kas pārceļ ražošanu uz tām pasaules daļām, kurās emisijas standarti ir daudz vājāki”. Šajā paziņojumā var nolasīt, ka ES tiek skatīts visai pretrunīgs plāns, kas ļautu importu no piesārņotājiem ārpusbloka valstīm aplikt ar oglekļa pēdas nospieduma nodokli.

Tulkojumā tas nozīmētu Eiropas rūpnīcu globālo konkurentu saražotā oglekļa aplikšana ar nodokli, izmantojot tā dēvēto robežu oglekļa pielāgošanas mehānismu. Komisija vēlas nodrošināt, lai importēto preču ražotāji saskartos ar tādām pašām emisiju izmaksām kā Eiropas uzņēmumi (piemēram, Olainfarm un Grindex konkurentiem Indijā un Pakistānā ir ievērojami mazākas, lētākas vides un sanitārijas prasības nekā mūsu ražotājiem).

Tā gan varētu būt pastaiga uz plāna ledus, jo šis plāns riskē radīt jaunu starptautiskās tirdzniecības saspīlējuma avotu, jo citas valstis to varētu nosaukt par tarifu un atzīt par potenciāli nelikumīgu.

Realitātē tas nozīmēs, ka Latvija iekasēs nodokli par visām precēm no trešajām pasaules valstīm un to cena pieaugs.

Šķiet, ka līderis Eiropas savienībā vides nodokļu izlīdzināšanā un virzīšanā ir Francijas prezidents Emanuēls Makrons. Šobrīd Francija ļoti aktīvi virza fosilā kurināmā aplikšanu ar jaunu, visas Eiropas nodokli. Nekur nav teikts, ka šāds Eiropas nodoklis tiks uzlikts ne tikai oglēm, slāneklim, bet arī dabasgāzei. Tas noteikti atsauksies uz elektroenerģijas tarifiem arī Latvijā. Eiropas Komisija ir sākusi pārskatīt maksājumus par degvielu un elektroenerģiju.

Šķiet, ka līdzīgi citām valstīm, Latvijā uz robežas nāksies svešvalstu autotransportam uzlikt ceļu nodevu, līdzīgi kā tas ir Austrijā, Čehijā, Itālijā.

Ar lielu interesi gaidāmi Makrona priekšlikumi par nodokļiem pesticīdiem un minerālmēsliem, kā arī paaugstināti nodokļi par mežu ciršanu. Latvijā pesticīdu un mežcirtēju lobijs ir tik stiprs, ka bez Eiropas atbalsta uzlikt šādus nodokļus būs sarežģīti.

Populistiskajai valdībai priekšā stāv milzu izaicinājumi

Šī valdība ir ievēlēta, pateicoties solījumiem samazināt nodokļus, palielināt pensijas, palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu. Budžets jau tajā laikā, kad tika sastādīts, tika vērtēts kā pārlieku optimistisks. Šībrīža palīdzības miljoni dažādām lielām un mazām kompānijām nereti izskatās kā populistikas vai politiskā jumta nodrošināšanas šedevri. Un tomēr - brīdis, kad būs jāpieņem droši, spēcīgi, bet nepopulāri lēmumi, tuvojas. Ja mēs vēlamies, lai tauta ne tikai pārdzīvo Covid - 19, bet arī nenomirst no vēža, sirds slimībām, nesajūk prātā vai neaizbrauc prom no Latvijas, nāksies veselības aprūpei atrast papildus pusmiljardu. Un to var atrast gudri palielinot nodokļus, gudri taupot un gudri samazinot izdevumus citās valsts atbildības jomās.