Eiropa nevar būt vienota, kamēr tās vēsturiskā atmiņa ir sašķelta, tāpēc jāveicina visaptverošs skatījums uz Eiropas 20. gadsimta vēsturi nolūkā nepieļaut totalitāru režīmu atdzimšanu. Ārlietu komisija skatīšanai nākamajā Saeimas ārkārtas sēdē virza paziņojumu “Par Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē”.
Ārlietu komisijas pieņemtajā paziņojumā īpaša nozīmē pievērsta vienotas vēsturiskās atmiņas veidošanas nepieciešamība un stingri nosodīti jebkādi mēģinājumi pārrakstīt Eiropas traģisko 20.gs. vēsturi, lai to izmantotu šodienas politiskajiem nolūkiem.
“Krievijā šī gada 9. maijā bija iecerēts organizēt īpaši grandiozas un plašas svinības, lai atzīmētu 75. gadadienu kopš Padomju Savienības “uzvaras” un Eiropas “atbrīvošanas” Otrā pasaules kara nogalē. Otrais pasaules karš bija postošākais konflikts Eiropas vēsturē - kopš tā beigām ir pagājuši jau 75 gadi, tomēr tā atstātais mantojums joprojām ieņem svarīgu lomu Eiropas kolektīvajā atmiņā un identitātē - dažādā valstu pieredze pēckara Eiropā rezultējās dažādās atmiņu kultūrās. Latvija kopā ar pārējo Eiropu piemin Otrā pasaules kara beigas 8. maijā, un šo datumu zīmīgu padara nacistiskās Vācijas kapitulācija. Bet, atšķirībā no Rietumeiropas valstīm, šis pagrieziena punkts nenoveda pie Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un virknes citu valstu atbrīvošanas. Brīdī, kad pieminam Otrā pasaules kara upurus - visus, kuri cīnījās par brīvību un mieru -, ir jāapzinās, ka Otrā pasaules kara beigas daļai Eiropas valstu, tai skaitā Baltijas valstīm, neatnesa brīvību,” norāda Nacionālās apvienības Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.
Rihards Kols akcentē, ka Eiropa palika sadalīta teju 50 gadus: “Šī ir mūsu kopējā vēsture, kuru nevar noliegt, mazināt tās nozīmi vai saukt par “vēstures pārrakstīšanu”, kā norādes uz faktiem labpatīk ciniski interpretēt Kremļa “pareizās vēstures” kanālos.”
Ārlietu komisija paziņojumā uzsver, ka piemin kara upurus no visām karojošajām pusēm, ko zaudēja visas puses šajā kopīgajā Eiropas traģēdijā, nosoda visus kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, kā arī pauž cieņu un godina tos, kas cīnījās pret tirāniju un piemin tos, kuri kļuva par tās upuriem.
Paziņojuma ievadā minēts, ka Otro pasaules karu izraisīja nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības 1939. gada 23. augusta Neuzbrukšanas līgums, dēvēts arī par Molotova-Ribentropa paktu, un tā slepenie protokoli, ar kuriem divi totalitārie režīmi sadalīja Eiropu savās ietekmes sfērās iezīmēja 22 mēnešus garu nacistiskās Vācijas un PSRS sadarbības periodu un 12 Eiropas valstu nacionālo neatkarību, divām atņemot ievērojamas teritorijas līdz pat šai dienai. Vienlaikus, Krievija kā PSRS tiesību un saistību pārņēmēja joprojām atsakās atzīt Padomju Savienības agresiju pret Baltijas valstīm, attaisno to okupāciju un prettiesisko aneksiju, par ko paziņojumā pausta nožēla.
Komisija arī pauž bažas par Krievijas centieniem revidēt Otrā pasaules kara vēsturi savās interesēs, noraidot jebkādus mēģinājumus kritiski izvērtēt Padomju Savienības vēsturisko lomu un izvēršot agresīvu dezinformācijas kampaņu, kas ievērojami apgrūtina vienotu starptautiskās sabiedrības skatījumu uz Otrā pasaules kara norisēm un rezultātiem.
Ar paziņojumu komisija akcentē, ka jāveicina visaptverošs skatījums uz Eiropas vēsturi, nolūkā nepieļaut totalitāru režīmu atdzimšanu. Uzsverot kopējas nepieciešamību vienotas Eiropas būvēšanā, paziņojumā pausts, ka nacistiskā režīma noziegumi tika izmeklēti Nirnbergas tribunālā un citos tiesas procesos, bet līdz pat šai dienai nav pienācīgi izmeklēti un starptautiskā mērogā izvērtēti totalitārā komunistiskā režīma noziegumi pret cilvēci.
Vienlaikus deputāti aicina cienīt katra Eiropas iedzīvotāja un katras ģimenes kara gadu pieredzi, konsekventi un līdzsvaroti nosodot nacistisko un komunistisko režīmu, kā arī visus to pastrādātos noziegumus.
“Vienīgi paturot atmiņā totalitārisma netaisnības un pieminot Otrā pasaules kara upurus, iespējama atbrīvošanās no pagātnes mantojuma, tādējādi stiprinot demokrātiju, mieru un stabilitāti gan Eiropā, gan visā pasaulē,” sacīts Ārlietu komisijas paziņojumā.
Iecerēts, ka Ārlietu komisijas apstiprinātais paziņojums jau ceturtdien, 7. maijā tiks skatīts Saeimā
