arrow_downwardRihards Kols / Viedokļi

Pirms Viļņā aizvadītā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) līderu samita liela uzmanība bija pievērsta jautājumam par Zviedrijas un Ukrainas iespējamo pievienošanos organizācijai. Tieši pirms samita sākuma kļuva zināms, ka Zviedrijas ceļā uz NATO lielākie šķēršļi, šķiet, ir noņemti. Jautājums par Ukrainas dalību aliansē tomēr paliek atklāts, lai gan samita laikā tā tika apsolīta, turklāt ar atvieglotiem iestāšanās nosacījumiem.

2021. gada 8. martā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja publicēja noslēguma secinājumus par Latvijas kārtējo ziņojumu par 1966. gada Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām izpildi laika posmā no 2008. gada līdz 2017. gadam.

Eiropa nevar būt vienota, kamēr tās vēsturiskā atmiņa ir sašķelta, tāpēc jāveicina visaptverošs skatījums uz Eiropas 20. gadsimta vēsturi nolūkā nepieļaut totalitāru režīmu atdzimšanu. Ārlietu komisija skatīšanai nākamajā Saeimas ārkārtas sēdē virza paziņojumu “Par Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē”.

Šķiet, ne man vienīgajam pēdējo mēnešu laikā sekojot līdzi ASV priekšvēlēšanu procesiem, ir nācies prātot, vai gadījumā ASV nav noticis kāds masu vājprāta uzliesmojums. Ja sākotnēji Donalda Trampa vēlme kandidēt ASV prezidenta vēlēšanās šķita kā amizants farss, tad šobrīd viņa oficiālā kandidatūra uz prezidenta amatu nebūt vairs nav uzjautrinoša. Trampa paustais viedoklis fundamentālos jautājumos iezīmē apdraudējumu vispārējai drošībai un stabilitātei – ne tikai amerikāņiem, ne tikai mums, bet visai pasaulei. Un viņa pašreizējās izredzes nokļūt Baltajā namā ir gana augstas, lai mēs nedrīkstētu turpināt mēmā apstulbumā vērot kā vienīgās pasaules supervaras vadītāja amatu ieņem potenciāli destruktīvs, iracionāls, rasistisks, klaji agresīvs un vēl pie tam ne īpaši veiksmīgs biznesmenis.

Vakar, 8. jūlijā, biju to 45 Saeimas deputātu vidū, kas parakstīja, šķiet, politiskajā dienaskārtībā salīdzinoši bieži sastopamu un sevis parlamentā pārstāvētajai pozīcijai atbilstošu lēmumprojektu – iniciatīvu, lai sasauktu Saeimas ārkārtas sēdi saistībā ar jautājumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Lēmumprojekts izvirzīts, balstoties uz valdības nule pieņemto lēmumu brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus no Ziemeļāfrikas un uzdodot Ministru kabinetam līdz šā gada 13. jūlijam sagatavot un iesniegt Saeimai detalizētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Šodien medijos izskanējusi informācija, ka, par sava paraksta pievienošanu šim lēmumprojektam, es varu tikt atbrīvots no sava amata kā Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs.

Latvija daudzos būtiskos ārpolitikas jautājumos, tai skaitā Latvijas attiecībās ar Krieviju, Eiropas Savienības līmenī demonstrē piekāpīgumu. Mēs ārpolitiski neesam spējuši uzņemties vadošo lomu Latvijai svarīgu un sarežģītu jautājumu risināšanā, tā riskējot aizmirst par Latvijas nacionālajām interesēm, ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs, paužot Nacionālās apvienības viedokli, norādīja 12. Saeimas deputāts Rihards Kols.