Latvija daudzos būtiskos ārpolitikas jautājumos, tai skaitā Latvijas attiecībās ar Krieviju, Eiropas Savienības līmenī demonstrē piekāpīgumu. Mēs ārpolitiski neesam spējuši uzņemties vadošo lomu Latvijai svarīgu un sarežģītu jautājumu risināšanā, tā riskējot aizmirst par Latvijas nacionālajām interesēm, ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs, paužot Nacionālās apvienības viedokli, norādīja 12. Saeimas deputāts Rihards Kols.
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē noslēgsies pēc sešiem mēnešiem, savukārt Latvijai jāstrādā pie savu nacionālo interešu īstenošanas neatkarīgi no šiem pienākumiem. Kamēr Eiropas Savienības pozīcija pret Krieviju šobrīd līdz galam nav skaidra, Latvijas pozīcijai jābūt kritiskai un reālai, ņemot vērā Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā.
Tikmēr Latvija turpina laipot par dažādiem jautājumiem, tostarp, vai Latvijas prezidentam būtu, vai nebūtu jādodas uz Krieviju 9. maijā. Latvija nepiedodamu iemeslu dēļ neizrāda iniciatīvu brīdī, kad tiek plānota Krievijas propagandas apkarošana Eiropas Savienības līmenī. Mēs skaidri nepasakām, ka Krievijai noteiktās sankcijas nedrīkst atcelt. Šajā ziņā mēs ieturam dubultstandartus, piemēram, kad ieviesto sankciju ēnā Latvijas ārlietu dienests Krievijā un Centrālāzijas reģionā pakalpojumu nodrošināšanai turpina sadarboties ar Krievijas uzņēmumu. Kārtējo reizi Latvijas politikas veidotāji mēģina celt ilūziju tiltus sadarbībai ar Krieviju.
Gadu kopš Ukrainas un Krievijas krīzes nekas nav mainījies. Konflikts ir tikai padziļinājies. Austrumukrainas gadījums pierāda, ka hibrīdkarš ir attīstījies ar jauniem apdraudējuma elementiem, tāpēc ir pēdējais brīdis, lai nacionālajā, Eiropas Savienības un arī NATO līmenī tiktu izstrādāts plāns hibrīdkara savlaicīgai identificēšanai, tā radītā apdraudējuma un risku novēršanai.
Latvijas uzdevums kā Eiropas Savienības Padomē prezidējošajai valstij, šogad vadot Eiropas Savienības darba grupas terorisma apkarošanas jomā, ir panākt, ka Ukrainas teroristiskie grupējumi tiek atzīti par teroristikām organizācijām. Mums ir jābeidz izlikties - Austrumukrainā darbojas teroristi, nevis separātisti. NATO un EDSO savos ziņojumos akcentē teroristu saikni ar Krieviju. Krievija šobrīd pilnīgi legāli humanitārās palīdzības aizsegā teroristiem piegādā militāro aprīkojumu, atbalstot viņu darbību. Ukrainā vairāki miermīlīgie iedzīvotāji ir zaudējuši dzīvības no teroristu raidītajām raķetēm.
Starp to, kas tikko notika Francijā un notikumiem Ukrainā, ir liekama vienādības zīme! Abās valstīs notiekošais ir apdraudējums starptautiskajai drošībai. Nacionālā apvienība uzskata, ka ir akūti trūkusi politiskā griba atzīt, ka Ukrainā valda Krievijas atbalstīts, labi organizēts terorisms, pret kuru nekavējoties ir jāuzsāk cīņa, kā tas tiek darīts ISIL gadījumā. Tikai atzīstot šos grupējumus par teroristiskām organizācijām, mēs varēsim gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī vērsties pret tām valstīm un indivīdiem, kas atbalsta teroristiskos grupējumus.
Nacionālā apvienība uzsver, ka gan Latvijas, gan arī starptautiskās sabiedrības izvairīšanās saukt lietas īstajos vārdos attiecināma arī uz notikumiem Krimā. Starptautiskā sabiedrība asi nosoda Krimas anektēšanu. Krievija anektēšanu noliedz, lai gan būtu jāizvērtē, vai patiesībā nav notikusi Krimas okupācija.
Latvijas Prezidentūras laikā tiks uzsākta Eiropas Savienības drošības stratēģijas pārskatīšana. Vienlaikus Latvija ir uzsākusi darbu pie Nacionālās drošības koncepcijas izstrādes. Nacionālā apvienība uzskata, ka šis ir īstais brīdis, lai mēs to izstrādātu steidzamības kārtā, skatot kontekstā ar visas Eiropas Savienības drošības stratēģiju. Nacionālās drošības koncepcijā jānosaka Latvijas drošības prioritātes, uz kuru pamata varam virzīt nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības drošības stratēģijai.
Nacionālā apvienība kritizē Ārlietu ministrijas nepievienošanos tām Eiropas Savienības valstīm, kas parakstīja aicinājumu uzsākt mērķtiecīgu cīņu ar Krievijas izvērsto propagandu. Lai arī ārlietu ministrs to izskaidro ar prezidentūras atbildību un neitralitātes principu, kas Latvijai nosacīti ir jāievēro, valsts šos nosacījumus zināja pirms kļuva par Eiropas Savienības Padomē prezidējošo valsti. Uzskatām, ka, ja Latvija būtu bijusi tālredzīga, tieši prezidējošās valsts statuss mums ļautu jautājumu par Krievijas izvērsto propagandu virzīt un aizstāvēt daudz kvalitatīvāk Eiropas Savienības dienaskārtībā. Latvija šobrīd klusē, lai arī informatīvais karš ik dienas uzņem apgriezienus, radot tiešu apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.
Ārlietu ministrijas ziņojumā tiek norādīts, ka, ņemot vērā Krievijas rīcību Ukrainā, šogad būs aktīvi jāstrādā pie jaunu pieeju meklēšanas attiecībās ar Krieviju, kuras galvenais mērķis ir panākt Krievijas atgriešanos pie starptautisko tiesību ievērošanas un savu starptautisko saistību izpildes. Nacionālā apvienība uzskata, ka tas nav iespējams, kamēr Krima atradīsies Krievijas sastāvā un Krievija nespēs atteikties no savām imperiālistiskajām ambīcijām.
Nacionālā apvienība uzsver, ka Latvijas ārpolitika sākas šeit – Latvijā, nevis aiz tās robežām kaut kur Austrumos vai Rietumos!