VID darbinieku aizsardzība pret Covid-19

Mani satrauc valdības institūciju attieksme pret Covid-19 epidēmiju. Mana mamma strādā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un viņai šīs veselības krīzes laikā nav iespējams strādāt attālināti, jo VID vadība nevēlās izveidot drošu tīkla sistēmu, kas ļauj strādāt no mājām, izmaksu dēļ.

Šī attieksme, manuprāt parāda, ka VID vadībai nerūp darbinieku labklājība un drošība. Reformu dēļ, liela daļa no VID filiālēm pēdējos gados tika slēgtas vai samazinātas. Kā rezultātā darbiniekiem reģionos ārpus Rīgas uz darbu ir jādodās uz citu pilsētu.

Protams, darba devējs šos izdevumus nesedz, un lai darbinieki varētu nokļūt darbā, nezaudējot lielu daļu no ienākumiem, viņiem nākās braukt kopā, kas nozīmē, ka katru darba dienu mašīnā ir 3-5 cilvēki no dažādām ģimenēm/saimniecībām, kas ir pret Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumiem.

Šiem cilvēkiem katru dienu nākās riskēt ar savu un ģimenes drošību. Latvijā Covid-19 testēšana nav pietiekami plašā un randomizētā līmenī, lai noteiktu cik izplatīta šī slimība ir patiesībā.

Mana mamma un liela daļa VID darbinieku ir tieši tie cilvēki, kas ir tā sauktajās riska grupās. Es lūdzu jūsu palīdzību, lai panāktu pārmaiņas un samazinātu infekcijas riskus.

Lūdzu paturēt manu vārdu un datus anonīmus, lai pasargātu manu ģimeni.

Es pats studēju medicīnas zinātnes Londonā, tāpēc saprotu, cik nopietna ir šī situācija un, cik bīstami ir nerīkoties laicīgi. Es pirms pāris nedēļām atbraucu uz Latviju, lai varētu būt kopā ar ģimeni un palīdzēt ģimenei, kaimiņiem un draugiem. Es bieži vien esmu šokā, redzot, ka Rīgā ir atvērtas frizētavas un kosmētikas saloni, kur distanci ievērot nav iespējams. Kā arī drēbju un kosmētikas, un citi veikali.

Ierodoties Latvijā es pavadīju divas nedēļas izolācijā, un vēljoprojām cenšos palikt mājās, cik vien iespējams. Šo nedēļu laikā kopš 16. marta cilvēku skaits ar Covid-19 infekciju ir pieaudzis desmit reizes. Ņemot vērā, ka tiek pārbaudīti tikai cilvēki ar simptomiem, nav iespējams zināt, cik daudzi cilvēki ir inficēti un dati, kas parādās ziņās ir ar vairāku dienu vai pat 2-3 nedēļu aizkavējumu.

Svarīgākais