Iepriekšējos rakstos par valdības iecerēto Administratīvi teritoriālo reformu es iepazīstināju ar faktiem par pašvaldībām ES dalībvalstīs un salīdzināju, kā Latvijā ir mainījušās pašvaldības pēc iepriekšējās reformas 2009. g. Fakti liecina par to, ka pašvaldības lielums nav noteicošais, lai tā būtu spējīga attīstīties, bagāta pašvaldība un tajā dzīvotu iedzīvotāji, kā to ir iecerējuši reformas autori. Viņi uzskata, ka tikai lielas pašvaldības ar pilsētu centrā ir labākais pašvaldību modelis. Ka tikai tās var piesaistīt investīcijas, radīt komercdarbībai labvēlīgu vidi un paplašināt darbavietas. Vai šāds pieņēmums ir balstīts uz faktiem? Saskaņā ar Lursoft 2017. gada datiem es analizēju situāciju par uzņēmējdarbības situāciju Latvijas pašvaldībās. Mūsu Mālpils novads ir ļoti augstās vietās visos rādītājos, kas raksturo uzņēmējdarbību novados (8. vieta – uzņēmumu darbinieki – procentos uz iedzīvotāju skaitu novadā); 16. vieta – uzņēmumu kopīgais apgrozījums uz 1000 iedzīvotājiem; 32. vieta – Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN) uz 1000 iedzīvotajiem; 33. vieta – uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem.; 43. vieta – kopīgā peļņa uz 1000 iedzīvotājiem).
VARAM izplatītajos publiskajos paziņojumos par to, ka “nelielajās” pašvaldībās nenotiek uzņēmējdarbība, nav patiesa. Arī Latvijas Mobilais Telefons un Latvijas Universitāte pētījumā par to, kā pārvietojas iedzīvotāji no plkst. 7:00 līdz 9:00 un no plkst. 17:00 līdz 19:00 starp novadiem, pamatoti to saistot ar pārvietošanos uz darba vietu, ir secinājuši, ka Latvijā ir izdalāmi 75 attīstības centri kā Latvijas tautsaimniecības attīstības vietas. Starp šiem centriem ir arī Mālpils novads, Krimuldas novads, Inčukalna novads, Siguldas novads. Savdabīgi, ka starp šiem centriem nav vairāki VARAM definētie reģionālie attīstības centri, ap kuriem veido “vietējās” pašvaldības (Krāslava, Alūksne, Ludza, Valka).
Rodas jautājums, kāpēc šie jau izveidojušies attīstības centri ir jāapvieno? Vai varbūt tāpēc, ka daži politiķi, kā Raivis Dzintars (E. Veidemanes intervija septembra NRA), Juris Pūce (uzstāšanās iedzīvotāju sanāksmē Krimuldas novadā) uzskata, ka jaunajā novadā nevar būt četri peldbaseini, ka tā ir naudas izšķērdēšana un divi būtu jāslēdz? Man uzreiz rodas jautājumi. Kas, pēc politiķu prāta, ir izšķērdējis naudu un kuri peldbaseini jāslēdz? Atgādināšu peldbaseinu izveides vēsturi. Krimuldas novadā (Raganā) peldbaseinu uzcēla 1986. g., Inčukalnā 2003. g., Mālpilī, pie vidusskolas vispār nebija sporta bāzes (sporta zāle ar peldbaseinu pie Mālpils vidusskolas bija paredzēta jau 1977. gada projektā), 2009. gadā, Siguldā 2017. gadā. Tad kurš ir izšķērdējis naudu? Varbūt politiķi domā, ka tikai pilsētās drīkst būt šāda infrastruktūra? Lai tie lauku iedzīvotāji brauc uz pilsētu, tērē savu laiku un naudu! Bet nodokļus taču maksājam vienādus! Ļoti “boļševistiska” domāšana šādiem politiķiem. Tā vietā, lai priecātos par to, ka pašvaldības ir radījušas iespējas saviem bērniem un iedzīvotājiem visu gadu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, viņi izplata viedokli, ka tā ir izšķērdība. Absurds! Par skolām jau tas pats. Ļoti cer, ka pēc reformas skolas aiztaisīs ciet un skolēni braukās apkārt vai ģimenes pārcelsies uz pilsētām.
Atgādinu, ka Eiropas Savienības pamatprincipi, kuri attiecas uz pašvaldībām, ir sekjoši:
1.Lēmumu pieņemšanai jānotiek pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem un viņu interesēs.
2.Jānodrošina daudzlīmeņu pārvaldība, lai funkciju izpilde būtu pēc iespējas efektīvāka.
3.Administratīvo robežu grozīšana tikai ar iedzīvotāju piekrišanu.
Šos principus piedāvātā ATR gatavojas ignorēt
Aleksandrs Lielmežs, Mālpils pašvaldības deputāts, pašvaldības vadītājs (1987.-2001), (2005.-2017.), Latvijas pašvaldību savienības dibinātājs, LPS priekšsēža vietnieks (1994.-2001.) un (2006.-2009.), ES Reģionu komitejas dalībnieks (2006.-2020.). Par darbu pašvaldībās apbalvots ar Atzinības krustu.
