Skolēni, kad noskatās attālināto mācību stundas televīzijas kanālos Re TV un Sporta centrs, uz zilā ekrāna redz beigu titrus, kur lasāmi idejas autoru, producenta, mūzikas autora un citu projekta darbinieku vārdi. Tos redz arī bērnu vecāki, kas šajā karantīnas un pašizolācijas laikā spiesti daudz piedalīties savu atvašu izglītības procesā.
Par Tavas klases idejas autoriem nosaukti izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš. Tas nebūtu nekas īpašs, jo arī Holivudas filmām ir titri ar aktieru, režisoru un pirotehniķu vārdiem. Tomēr mazliet mulsina, ka izglītības ministre uzdodas par idejas autori. Kam viņa ir autore? Ja tā ir tālmācība ar televizora palīdzību, tad tas nav nekas jauns - daudzviet pasaulē jau kopš septiņdesmitajiem gadiem televīzija tiek aktīvi izmantota izglītošanai. Arī Latvijā tālmācības stundas televīzijā ir bijušas jau agrākos laikos. Pašlaik līdzīgā veidā daļu mācību vielas skolēni apgūst arī citās valstīs. Šādā ziņā Tava klase nav nekas oriģināls. Tikpat labi Šuplinska varētu apgalvot, ka izgudrojusi televīziju un bijusi divriteņa idejas autore.
Bet kam tad ministre ir bijusi īstena autore? Laikam jau tai shēmai, ar kādu Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) pietuvināti savējie ļaudis nokopj 365 tūkstošus eiro nodokļu maksātāju naudas.
Starp IZM Tavas klases projekta realizētājiem ir bijušais Šuplinskas preses sekretārs Andris Gross, kurš pašlaik ir IZM parlamentārā sekretāra un Saeimas deputāta Reiņa Znotiņa palīgs un JKP Saeimas deputātes Evitas Zālītes-Grosas vīrs. Gross arī kandidējis Saeimas vēlēšanās no JKP saraksta.
Problēma nav tikai tas, ka Tavai klasei, kas izmaksā 365 tūkstošus eiro, izpildproducents ir partijas biedrs, bet pasūtījums iedots bez konkursa. Tad, lūk, kā JKP izprot savu lozungu par bezkompromisu tiesiskumu - kā bezkonkursu tiesiskumu!
Normatīvie akti, kas regulē valsts un pašvaldību iepirkumu kārtību, tāpat arī Krimināllikums nav atcelts, un ārkārtas situācija nav attaisnojums korupcijai. KNAB nav aizgājis dīkstāvē, spriežot pēc tā, ka nupat tas ir veicis kratīšanu Latvijas Futbola federācijā. Tomēr ir viena partija, kura iedomājas sevi stāvam pāri visiem likumiem un ētikas normām un izmanto koronavīrusa krīzes situāciju, lai «uzvārītos». Grosam personīgi autoratlīdzībā par apjomīgo divu mēnešu projektu esot ietāmēta salīdzinoši neliela summa - 4800 eiro pirms nodokļu nomaksas... Te gan ir jautājums, kā un ar ko salīdzina. Ja ņem vērā, ka šie 4800 nav amatpersonas vienīgie ieguvumi, ja ir, piemēram, Latvijā kāda uzņēmuma darbinieks, kurš dīkstāves pabalstu saņēmis 4,6 eiro apmērā, ja vidējā dīkstāves pabalstos izmaksātā summa ir 251 eiro, ja ir tūkstošiem cilvēku, kas sēž mājās bez naudas un bez nekāda pabalsta, tad 4800 nemaz nav slikts cipariņš. Turklāt diezin vai vīrusa krīze beigsies jau pēc diviem mēnešiem, droši vien tā turpināsies, tātad ar 365 tūkstošiem vien nepietiks. Pat pieņemot, ka viss pārējais ar projektu ir kārtībā un pasūtījuma izkārtotāji no laimīgajiem komersantiem nav saņēmuši «otkatu», pasākums neizskatās tīri. Diezgan pat nelāgi tas ož. KNAB šajā lietā gan nav saskatījis interešu konfliktu, tomēr ir paudis, ka tā neatbilst labas pārvaldības principiem.
Apvainojies ir arī Latvijas Sabiedriskais medijs, kurš tāpat būtu varējis nodrošināt telemācību translāciju. Un ir jau vēl arī citi kanāli, kas varētu veikt to pašu darbu varbūt par zemāku cenu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieprasījis rakstveida paskaidrojumu Šuplinskai par to, kā pieņemti lēmumi attālināto mācību projekta Tava klase īstenošanā televīzijā un kāpēc par šā projekta izpildproducentu izraudzīts ministres partijas biedrs Gross, taču diezin vai premjers saņems atbildi pēc būtības, un jādomā, ka maksimālais sods, kādu var dabūt Šuplinska, ir pirksta pakratīšana. LTV raidījumā 1:1 viņa jau pauda savu skaidrojumu mutiski - sēžot raidījuma vadītāja Gundara Rēdera priekšā kā Šerona Stouna filmā Pamatinstinkts, viņa gari un plaši klāstīja, kādas viņai bijušas sarunas ar ekselences skolotājiem pagājušajā vasarā, bet par Grosu sacīja vien tik, ka viņš bijis gatavs strādāt, nezinot, vai projektam būs budžets. JKP politiķiem ir raksturīgi runāt, runāt garām un apkārt, kamēr auditorijai pazūd pavediens, par ko vispār bija stāsts.
JKP brīnišķi izmanto koronavīrusa krīzes stāvokli, kurā premjers neriskēs asi sakašķēties ar koalīcijas partneri, jo situācija valstī jau tāpat gana smaga. Līdz ar to ir zaļā gaisma arī turpmāk rīkoties, kā vien iepatīkas. JKP jau kopš savas sākotnes dzīvo pēc principa: «Neskaties uz maniem darbiem, skaties uz maniem vārdiem!» Šīs partijas dzīvesstils ir gānīt konkurentus, apsūdzēt tos korupcijā, lai gan bieži vien apgalvojumiem nav ne mazākā pamata. Un tajā pašā laikā JKP ministre nekautrējas iedalīt valsts naudu savējiem un pie viena vēl arī pašreklamēties.
