Viedoklis

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “Kultūršoks”, ko sabiedriskais medijs “palaida gaisā” tieši 9. maijā – tā dēvētajā “uzvaras dienā”, tika apgalvots, ka “Ogres muzejs, iespējams, pārkāpis Ženēvas konvenciju, izstādot kritušā Krievijas karavīra uniformu”. Šis apgalvojums izsauca viedokļu vētru tīmeklī. Sižeta autore Anete Ašmane-Vilsone kā galveno pretargumentu krievu karavīra formastērpa parādīšanai minēja ētiskus aspektus, kas saistījās ar jautājumu: kādā veidā iegūts šis formastērps? Situāciju skaidro zvērināti advokāti Saulvedis Vārpiņš un Mārtiņš Kvēps, kā arī vēsturnieks Juris Ciganovs.

Gaidāmās pašvaldību vēlēšanas 7. jūnijā būs jau otrās, kurās vietējie “saimnieki” tiks ievēlēti pēc 2021. gadā īstenotās pašvaldību reformas. Laiks izvērtēt šīs reformas rezultātus.

Lasot pasaules preses ziņas par jēlnaftas cenu samazināšanos biržās, autobraucējam Latvijā gribas iesaukties – kāpēc benzīns un dīzelis degvielas uzpildes stacijā tāpat nekļūst ievērojami lētāks? Un vispār, kas notiek pasaules, Eiropas, Baltijas un Latvijas degvielas tirgū – par ko maksājam, vai nepārmaksājam, un vai var droši liet savā bākā jebkuras kompānijas degvielu?

Papildus finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) Saeimā 8. maijā nolasītajam Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2025. gada progresa ziņojumam ekonomikas ministrs Viktors Valainis nāca klajā ar ziņojumu par Latvijas ekonomisko attīstību. Abus ministrus un valdību kritizēja opozīcija, tomēr – ko tad īsti savā vairāk kā stundu ilgajā ziņojumā V. Valainis teica?  

Pusdivos naktī no sestdienas un svētdienu Krievijas diktators Putins “preses konferencē” uzstājās ar runu. Pēdiņās, jo šī bija “preses konference” bez jautājumiem. Runāja tikai pats Putins.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) statistikas vākšanas struktūrvienības “Eurostat” datiem, indekss, kas raksturo cenu tendences pārtikas preču ķēdē, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir tikpat kā vienāds. Tātad nebūs taisnība, ka Latvijā šogad pārtikas cenas augušas daudz straujāk nekā kaimiņos – informācija, kas par šo tēmu izplatās sociālajos tīklos, nav patiesa.

Pagājušajā gadā Latvijas IKP samazinājās par 0,4%. Vēl sliktāk starp ES valstīm klājies tikai Austrijai. Tur IKP samazinājies par 1,2%. Iemesli, kāpēc Latvijai tik vāji rādītāji, kā vienmēr tiek nosaukti daudzi, bet, atsijājot verbālos graudus no pelavām, izkristalizējas viens galvenais. Vāji tiek apgūta ES fondu nauda. Pērn, kā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis, neapgūtā summa ir vairāk nekā 500 miljoni eiro.

Atklātībā parādījusies ziņa, ka jaunbūves stadijā esošā Stradiņa slimnīcas korpusa pagrabā ieperinājies pelējums. Pelējuma sēnītes sporas var izplatīties gaisā, radot cilvēkiem alerģiskas reakcijas. Tas ir bīstami ne tikai slimnīcas darbiniekiem, bet arī pacientiem, kuriem jau tāpat imunitāte nav īpaši noturīga un elpošanas traucējumi vai nieze var būtiski saasināt pamatslimības.

“Progresīvo” Rīgas mēra kandidāts Viesturs Kleinbergs partijas vārdā nosūtījis Nacionālajai apvienībai (NA) un “Jaunajai vienotībai” (JV) aicinājumu parakstīt kopēju memorandu, kurā visas šīs trīs partijas apņemtos nekādā veidā nesadarboties ar Aināra Šlesera vadīto “Latvija pirmajā vietā” (LPV).

Ko Latvija var gaidīt no satricinājumiem pakļautās globālās ekonomikas un savas pašas attīstības? Vai nebūs atkal iekšzemes kopprodukta (IKP) “negatīvā izaugsme” kā 2024. gadā, kas tika noslēgts ar mīnus 0,4%? Un cik naudas pietrūks budžetā, lai gada beigās “savilktu galus uz nullēm” – to šobrīd mēģina prognozēt eksperti.

Pērn Latvijā piedzima 12 571 bērns, un tas ir gandrīz par 2000 bērnu mazāk nekā 2023. gadā. Jāteic, ka tas nav nekāds pārsteigums, jo dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs jau pēdējos 35 gadus, savukārt 2023. gadā Latvijā bija straujākais iedzīvotāju skaita kritums visā Eiropas Savienībā. Ja valsts nerīkosies aktīvi un tūlīt, iedzīvotāju skaita kritums būs vēl straujāks, apgalvo demogrāfi. Jaunajiem vecākiem jāpiešķir lielāki pabalsti, uzskata labklājības bīdītāji. Nils Sakss Konstantinovs saskata citus cēloņus iedzīvotāju skaita kritumam, līdz ar to – arī citus paņēmienus tā korekcijai. Savukārt Imants Parādnieks problēmu mēģina risināt pragmatiski.

Kamēr pasaules plašsaziņas līdzekļos daudz ziņu par ASV, Krieviju un Ukrainu, Baltkrievija maz tiek ievērota un analizēta. Bet tas nenozīmē, ka kopējā pašreizējā ģeopolitiskajā stāstā tai ir maza loma. Kas notiek Baltkrievijā, vai patiesi tur briest politiskais un ekonomiskais bankrots?

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) tīmeklī ierakstīja sajūsmas pilnu apsveikumu: “Sveicu Lieni Gāteri ar stāšanos Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres amatā. Ar ilggadēju pieredzi un zināšanām aizsardzības un sabiedriskās politikas jomā – spēcīgs pienesums dialogā ar Saeimu! Vēlu panākumus un izturību, kā arī pateicos par līdzšinējo veiksmīgo ministra biroja vadīšanu!” Pētījām jaunieceltās amatpersonas zināšanas aizsardzības jomā. Virspusē izpeldēja spožā pagātne ar “welcome refugees” uzlīmēm.

Aizvadītā nedēļa pagāja vārgu miera cerību zīmē. Otrdien Saūda Arābijā, Džidā, panāktā ASV un Ukrainas vienošanās par gatavību 30 dienu pamieram un sekojošā ASV palīdzības atjaunošana Ukrainai ļāva nedaudz atslābt tai kara draudu sajūtai, kura bija pārņēmusi Eiropas un Latvijas sabiedrību pēc skandalozās 28. februāra preses konferences Baltā nama Ovālajā kabinetā un visu veidu ASV atbalsta pārtraukšanas Ukrainai.

Krievijas neatkarīgais medijs "Verstka" raisījis pamatīgu sašutuma vilni a/s “airBaltic”. Publikācijā minēts ka "airBaltic", iespējams, līdz pat 2024. gada martam iegādājās aviācijas degvielu no Krievijas uzņēmuma “Tatnefjtaviaservice", pārkāpjot Eiropas Savienības sankcijas. Turpretī “airBaltic” apgalvo, ka kopš pirmajiem mēnešiem pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tas nesadarbojas ar Krievijas degvielas piegādātājiem. Arī par sankciju ievērošanu atbildīgās Latvijas varas institūcijas norāda, ka nav faktu, kuri liecinātu, ka “airBaltic” pārkāpj sankcijas

Pēdējo 12 gadu laikā visos Pierīgas novados ir pieaudzis iedzīvotāju skaits, kamēr pašā Rīgā ļaužu daudzums ir par 5% samazinājies. Vai nepatīk dzīvot Rīgā?

Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējo ziņojumu Saeimai par valdības paveikto un iecerēto varētu arī nepieminēt, ja vien tas neizgaismotu mūsu politiskās sistēmas bezcerīgo nonākšanu strupceļā.

Ramšteina ir lielākā ASV militārā bāze Eiropā. Ap šo gaisa bāzi ir izveidojusies lielākā amerikāņu kopiena ārpus ASV. Ramšteinas bāzē ir ap 10 000 karavīru. Ieskaitot pārējos darbiniekus, ģimenes locekļus un apakšuzņēmējus, amerikāņu skaits tur pieaudzis līdz aptuveni 54 000.

Lai ko mēs teiktu par otrdien notikušajām sarunām Saūda Arābijas lielākajā kūrortpilsētā Džidā, ir parādījies kaut neliels cerību stariņš, ka lietas varētu izkustēties no sastinguma punkta. Uzsveru, cerību stariņš, jo nav teikts, ka tas netiks noslāpēts jau tuvākajās dienās.

Kodolieroču izmantošanu cilvēcei grūti iztēloties, un nav prātam aptverams, kādas varētu būt sekas – viens no atomkara rezultātiem var būt pilnīga apokalipse jeb visu dzīvo radību bojāeja uz planētas. Arī “maigāks scenārijs” nesola neko jauku – mirs simti miljonu cilvēku, bet dzīvi palikušie cietīs no bada, ko izraisīs “kodolziema”, mocīsies ar onkoloģiskām un ģenētisku kroplību slimībām, kas tiks mantotas no paaudzes paaudzē, saindētajās teritorijās desmitiem gadu nebūs iespējams dzīvot, pa pasauli klīdīs bēgļu miljoni, cilvēki marodierēs, lai izdzīvotu.