Viedoklis

Pamazām piemājas dārzos sāk rosīties cilvēki un ķerties pie pirmajiem darbiem, lai vasarā dārzs plauktu un ziedētu. Gribas teikt, ka esmu, ja ne uzaugusi dārzā, tad noteikti pie dārza. Ar vienu bet...

1990. gada 4. maijā tika pieņemta un stājās spēkā Latvijas PSR Augstākās padomes deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Tās pieņemšana bija viens no Dziesmotās revolūcijas jeb Trešās atmodas politiski nozīmīgākajiem notikumiem, un, neraugoties uz nosaukumu, tā nav tikai svarīgs oficiāls paziņojums, bet arī nozīmīgs konstitucionāla ranga tiesību akts, kas noteica un nosaka mūsu valsts tālākas rīcības.

Jauniem ieradumiem ir liels spēks! Vai ne? Pēdējā laikā es atkal esmu pārliecinājusies par šī apgalvojuma patiesību.

Ne reizi vien ir dzirdēts, ka nātres sauc par pavasara "brīnumaugu". Tās ir ne tikai viens no pirmajiem pavasarīgajiem zaļumiem, bet īsta dažādu mūsu veselībai nepieciešamo vielu krātuve.

Arī es agrāk runas par pilnmēnešiem uztvēru kā tādas "pļāpas" - kāda tur ietekme? Bet paliekot vecākai, sāku saskatīt sakarības.

Pratināšana Krievijas okupācijas gados tā dēvētajā „stūra mājā” bija visai nepatīkama procedūra. Protams, ne jau pratinātājam. Viņš ierakstīja protokolā to, ko gribēja, pareizāk, ko prasīja no viņa augstākā priekšniecība. Tev, pratināšanai pakļautajam, bija tikai trīs iespējas: bez ierunām parakstīt izmeklētāja uzrakstīto, atteikties no paraksta došanas vispār vai pieprasīt (kaut gan ko tu, nabaga pretvalstiskā noziegumā apsūdzētais, varēji pieprasīt!) labot kādu teikumu vai vārdu.

Jāņos - siers, vainags, alus. Ziemassvētkos - eglīte, dāvanas, Ziemassvētku vecītis. Lieldienām - OLAS!

Savulaik Vācijas liktenis netika izlemts kaujas laukā, bet Teherānas un Jaltas (vēlāk arī Potsdamas) konferencēs. Sabrauca vīri no pasaules lielvarām, pasēdēja, uzsmēķēja un nolēma, ka Vāciju nedrīkst atstāt lielu.

Viens no pavasari raksturojošiem elementiem, ja tā var teikt, ir bērzu sula. Pat tie, kuriem šis dabas eliksīrs negaršo, noteikti ir redzējuši pie kokiem piesietus maisus vai noliktas burkas, kannas, kurās tecina sulu, nu vai vismaz tirgū gājuši garām pudelēm ar uzrakstu "Bērzu sula".

Tieši šāds vēstījums pievienots video izaicinājumam soctīklos, kurā cilvēki ar "aizkaitinātām" sejas izteiksmēm braši soļo dažādās vietās un laika apstākļos.

Kā jau bija gaidāms, reaģējot uz aptauju rezultātiem un ikdienas vērojumiem, kas liecina, ka vismaz 20% Latvijā dzīvojošo krieviski runājošo atklāti atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu (manuprāt, slēpto atbalstītāju skaits ir kādi 50%, bet ne par to stāsts), kreisie liberāļi vienotā frontē ar „Saskaņu” un par „sabiedriskajiem” dēvētiem gatavināšanas medijiem izvērš kārtējo propagandas melu kampaņu ar motīvu „latvieši paši vainīgi”.

Pagājušajā svētdiena iezīmējās ar patīkamu notikumu - sākās astronomiskais pavasaris. Bet par šīs svētdienas galveno notikumu, vismaz es, nespēju priecāties. Atkal būs nepieciešams pagriezt pulksteni!

Kafija ir daudzu jo daudzu cilvēku dienas neatņemama sastāvdaļa. Iespējams, kādu tā uzmundrina no rītiem, kad acis pašas negrib vērties vaļā (vai vismaz rada mundruma ilūziju), iespējams, kāds vāra kafiju, lai tikai sajustu tās aromātu, vai kādam tā ir kļuvusi par dienas skaistāko un gardāko rituālu. Es dievinu kafiju ar pienu. Pēc garšas, pēc krāsas, kā rituālu un mundruma dzērienu.

Vispirms tie bija banāni - pankūkās, kēksiņos un mājas saldējumā, bet tad sagribējās ko līdzīgu šokolādes kūkai "bez sirdsapziņas pārmetumiem" - un desertu dzīvē ienāca dateles.

Trešdien, 2. martā, sākas gavēnis. Tas nozīmē to, ka straujiem soļie tuvojas Lieldienas. Bet, kas tad īsti ir Lielais gavēnis?

Zinu, ka ar vārdu salikumiem "lielākais atklājums", "neparasts gardums" noteikti vismaz daļu esmu ieintriģējusi, lai atvērtu rakstu un izlasītu, par kādu tad brīnumu ir runa. Atvainojos jau iepriekš, jo, iespējams, ka daļai nāksies vilties.

Valdība C-19 sadarbīgspējīgā vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu pagarinājusi līdz 1.martam, laikā kad vairums Eiropas valstu to atcēlušas. Kaimiņi lietuvieši jau nedēļu dzīvo bez tā uzrādīšanas, igauņi to gatavojas atcelt 20. februārī.

Pagājušajā nedēļas nogalē, dodoties pastaigā pa mežu, pārsteidza sajūta, ka pavasaris ir tepat. Jau pamazām laužas pa ziemas sētas durvīm iekšā.

Februāra sākumā sarīkoju raidījumu TV24, kur tikos 1:1 ar Danielu Pavļutu. Kolēģi mani uzmundrināja: „Sadod viņam kārtīgi!”, „Prasi naudu ārstu algām”, „Ieskaidro viņam ģimenes ārstu lomu!”.

“Viltus ziņas ir viens no spēcīgākajiem mūsdienu ieročiem, kas nemitīgi tiek laists cīņā par Latvijas iedzīvotāju sirdīm un prātiem.” Šis citāts pieder Latvijas valsts eksprezidentam Raimondam Vējonim, un viņš to pauda pēc mūsdienu mērauklas tālajā 2017.gadā. Kā apliecināja Covid-19 pandēmija, viltus ziņu plūsma nav samazinājusies, tieši otrādi, tā aug līdzīgi sniega bumbai. Zāles pret to ir zināmas - tā ir sabiedrības izglītošana medijpratībā un vietējās mediju telpas sistēmiska stiprināšana.