Viedoklis

Šī nedēļa Igaunijā iesākās ar izmaiņām valdībā un valdošajā koalīcijā. Atšķirībā no Latvijas, kur Evikas Siliņas valdībā notiek nemitīgas “gultu pārbīdes”, Igaunijas Kristena Mihala kabinets rīkojās enerģiskāk. No koalīcijas, līdz ar to arī no valdības tika izmesta trešā partnere – Sociāldemokrātu partija (SD).

Sabiedrībā aug neziņa par to, kādēļ kara apstākļos valdība nespēj pieņemt izšķirīgus lēmumus kaut vai par tēriņu samazināšanu. Tā vietā, lai lemtu par vairāku valsts pārvaldes struktūru, daudzu pārvaldes funkciju un līdz ar to arī darba vietu likvidēšanu, valdība lemj izveidot darba grupu birokrātijas mazināšanai. Kas traucē valdībai pieņemt radikālus lēmumus, atbilstošus jaunajiem pasaules kārtības  izaicinājumiem?

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs svētdien, 9. martā, intervijā britu televīzijas kanālam “Sky News” aicināja citas Eiropas valstis sekot Latvijas piemēram un ieviest obligāto iesaukumu militārajā dienestā, jo Eiropa esot militāri “diezgan vāja”.

Polija gatavojas visu pieaugušo vīriešu militārajai apmācībai un aizvien uzstājīgāk runā par vajadzību militārajā arsenālā iekļaut kodolieročus. Latvija tikmēr bikli runā par obligāto militāro dienestu, bet, ar ko un kā stiprināsim savu bruņojumu, nekas pārliecinoši netiek stāstīts. Mūsu aptaujātie eksperti ir bargi: pietiek nodarboties ar zaļā kursa sektantismu – tauta no valdības gaida izlēmīgu rīcību.

2024. gada 11. decembrī Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā Augsta līmeņa konferencē “Pieaugušo prasmes: cilvēkkapitāla attīstības priekšnoteikums” dalībnieki saņēma Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) pētījuma   “Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas otrā cikla pirmie rezultāti Latvijā” rezultātu kopsavilkumu, kurā ir rakstīts, ka “Formālās izglītības ietvaros pieaugušajiem ir nodrošināta iespēja iekļaujoši pabeigt pamatizglītību, kā arī apgūt vispārējo vidējo izglītību, tostarp mācoties vakaros vai neklātienē (…)”. Materiāls ir tapis sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai un Latvijas Universitātei.

Tieši pirms trim gadiem, 2022. gada 24. februārī, Krievija uzsāka visaptverošu karu Ukrainā. Kara militāro, politisko, humāno vērtējumu sniegs politiķi un militāristi. Jau šobrīd dažādi pasaules līderi dažādi un pat pretrunīgi traktē kara iemeslus. ASV prezidents Donalds Tramps mūs pēdējā mēneša laikā pārsteidz ar savu izpratni par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kaut dažādu informācijas avotu sniegtie skaitļi ir atšķirīgi, jādomā, ka karā un netiešā kara ietekmē bojā gājis vismaz miljons cilvēku, protams, galvenokārt militārpersonas. Pēc dažādiem datiem 11–20 miljoni cilvēku ir pārvietoti vai pārvietojušies, ļoti daudzi Ukrainas iedzīvotāji ir emigrējuši. Kara netiešā ietekme uz veselību ir izraisījusi lielāku civiliedzīvotāju saslimstību un mirstību, galvenokārt nepietiekama uztura, infekcijas slimību, neinfekcijas slimību saasināšanās, mātes un zīdaiņu slimību, kā arī garīgo un uzvedības traucējumu dēļ. Krievijas militārie spēki ir nodarījuši plašus postījumus civilajai infrastruktūrai veselības aprūpē, lauksaimniecībā un pārtikas apgādē, ūdensapgādē un kanalizācijā, enerģētikā, transportā un komunikācijās. Karš ir izpostījis Ukrainas ekonomiku un mazinājis pārtikas un energoapgādes drošību daudzās pasaules valstīs.

Latvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar viņa iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.

Infektoloģija man ir aizraušanās, nevis specialitāte. Šis raksts ir tapis nevis tādēļ, ka es kaut minimāli zināšanās par putnu gripu varu sacensties ar profesoriem Ludmilu Vīksnu, Ugu Dumpi, Indru Zeltiņu, Jeļenu Storoženko, Aigaru Reini vai Sniedzi Laivacumu, bet tādēļ, ka rakstu ātri un relatīvi vienkārši. Iepriekšminētos un arī citus infektologus es dievinu, apbrīnoju, ar patiesu interesi klausos viņu lekcijas un lasu viņu rakstus, un katram, kam manu zināšanu nešķiet pietiekami, aicinu vērsties pie infektoloģijas guru. Šī rakstiņa pamatā ir informācija, kas nāk no ASV slimību kontroles un prevencijas centra portāla (cdc.gov) un Amerikas Ārstu savienības žurnāla JAMA. Kāpēc Amerikas materiāls? Vienkārši – 6. janvārī izplatījās pamatota informācija, ka ASV miris pacients ar putnu gripu, bet Latvijas portālos un sociālajos tīklos izplatās baiļu raisoši stāstiņi. Žurnāls JAMA vienkāršu skaidrojumu ārstiem un pacientiem publicēja jau dažas dienas pēc notikuma, un es sekoju JAMAs piemēram.

Svētdien, 15. decembrī, notika Nacionālās apvienības gadskārtējais kongress, kurā sprieda par tuvākajiem mērķiem un prioritātēm. Partijas vadītāja nu ir Saeimas deputāte Ilze Indriksone, viņa nomainījusi ilggadējo politiskās apvienības vadītāju Raivi Dzintaru. Vai šī maiņa atnesīs jaunas vēsmas Nacionālajā apvienībā, kas pēdējos gados ir palikusi klusa un visai rātna?

Pēcpusdienās mašīnā pie stūres sēžos tad, kad Latvijas radio 1 ir "starpbrīdis", un es vairākas reizes nedēļā sastrēgumā vai mājupceļā klausos Tomu Grēviņu vai Elvi Jansonu. Elvi es itin labi pazīstu, mēs mēdzam runāties "Tu" formā, un šis pastāsts ir veltīts tieši viņa izteikumam "starpbrīdī". Brīdī, kad viņš savu repliku pauda, es jau gribēju ķerties pie telefona, lai radio skaļi iebilstu par Elvja izteikumu; Elvja personīgais telefona numurs man ir, bet diezin vai viņš ētera laikā telefona klausuli celtu. Nolēmu uzrakstīt šo pastātu; pirmdienas rītā publicēt, zinot, ka Elvim pirmdien nāksies meklēt interesantas ziņas interneta dzīlēs, tad nu es viņam un radioklausītājiem uzreiz varu piedāvāt lasāmvielu.

Populārais teātra un operas režisors, scenogrāfs un aktieris, Alvis Hermanis sociālajos tīklos izteicis savu vērtējumu par Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās. "Gulēt nesanāca. Bija pārāk interesanti," Hermanis raksta vietnē "Facebook."

Viedokļu vētru izraisījis Lietuvas amatpersonu rosinājums rietumvalstu karaspēku sūtīt cīņai Ukrainā. Jāteic, ka šāds priekšlikums no dažādu valstu amatpersonām kopš kara sākuma izskanējis daudzkārt, taču tam nekad nav rasts pietiekams atbalsts. Arī šoreiz Lietuvas vadības teiktais līdzi nes skeptiskas jūtas, jo skaļais rosinājums nācis tieši parlamenta vēlēšanu laikā, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.

Parīzes olimpisko spēļu atklāšana sacēlusi plašu diskusiju sociālajos tīklos par publisko izrāžu pieļaujamības robežām. Vieniem šī atklāšanas ceremonija šķita krāšņākā, oriģinālākā un interesantākā visā olimpiskās kustības vēsturē, bet citiem kā perversitātes un nenormālības triumfa parāde.

Svētdienas pievakarē pēc Latvijas laika ASV prezidents Džo Baidens sociālajā vietnē “X” (tviterī) publicēja paziņojumu, kurā teikts – “es izstājos no vēlēšanu cīņas”. Šo viņa paziņojumu gaidīja jau sen, un daudzi to uztvēra ar neslēptu prieku un atvieglojumu.

Izdevuma „Washington Post” redakcijas kolēģija ir uzrakstījusi hipotētisku ASV prezidenta Baidena atkāpšanās runu tā, it kā viņš to būtu teicis ceturtajā jūlijā.

Pirmdien Rīgas pilī notikusī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.

Kompulsīva azartspēļu spēlēšana, bet īpaši – likmju likšana uz sporta rezultātiem, ir nekontrolējama vēlme turpināt spēlēt azartspēles, neraugoties uz to, ka tas negatīvi vai pat traģiski ietekmē dzīvi. Azartspēles un likmju likšana nozīmē, ka cilvēks ir gatavs riskēt ar kaut vērtīgu, cerībā iegūt kaut ko vēl vērtīgāku.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā vienotība”) pie sava amata pienākumu pildīšanas ķērās sparīgi, solot panākt, lai Latvijas aptiekās medikamentu cenas kļūst zemākas. “Es neiešu atpakaļceļu, bet došos uz priekšu kā agrākajos gados Šlesera kunga buldozers,” viņš apņēmīgi izteicās publiski.

It kā pilnīgi nevainīga bija Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2020. gada uzruna Eiroparlamentā (EP): “Ja esat vecāki vienā valstī, jūs esat vecāki katrā valstī.” Proti, ir jānodrošina, lai vecāku stāvoklis, kas konstatēts vienā dalībvalstī, tiktu atzīts visās pārējās dalībvalstīs. Īstenībā šī iniciatīva bija viena no galvenajām darbībām ES stratēģijā par LGBTQ līdztiesības nostiprināšanu. Jau ceturtdien EP balsos par it kā “bērna tiesību regulāciju”, patiesībā – par jēdzienu “vecāks nr. 1” un “vecāks nr. 2” oficiālu ieviešanu.

Ārkārtīgi bīstams, ar neparedzamām sekām un milzu traģēdijām draud izcelties bruņots konflikts starp Venecuēlu un Gajānu. Tas var kļūt bīstams ar neparedzamām sekām ne tikai Latīņamerikai. Arī Latvijai. Ja sāksies aktīva karadarbība starp šīm divām valstīm, tas atstās jūtamu iespaidu uz visas pasaules ekonomiku un politiku, arī uz Eiropu, Ukrainu un Latviju.