Viedoklis

Mirušo kaķīti no viņa seklās apbedījuma vietas izkārpīja kāds dzīvnieks un sagrauza to. Viņa saimnieks, kurš pēc tam atnāca uz kapa vietu upmalā, atpazina sava mājdzīvnieka ķepas un asti. Kādas vairākdzīvokļu mājas pagalmā iedzīvotāji bija iekārtojuši “masu kapus” saviem mirušajiem mīluļiem. Tieši tajā vietā, nošķūrējot dzīvnieku satrūdējušos ķermenīšus, sāka celt veikalu. Kur likāt dzīvniekus? “Izmetām atkritumu tvertnē,” atbildēja celtnieki. Vai tiešām tā ir laba doma: apglabāt dzīvniekus ārpus viņiem paredzētajām kapsētām?

Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, ogām un augļiem pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nākamgad noteikts 12 procentu. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Līdz šim “mūsu” augļiem un dārzeņiem bija piecu procentu PVN, taču Saeimas gudrinieki to “pazemināja” līdz 12%. Sarunā ar “Neatkarīgo” šādu lēmumu par aplamu nodēvēja Juris Lazdiņš, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs.

Jau mēnesi turpinās Polijas autopārvadātāju protesti pie robežas ar Ukrainu. Robežpunkti ir bloķēti, cauri laižot vien nelielu skaitu automašīnu, tādēļ veidojas milzīgas kravas automašīnu rindas – 20 un pat 70 kilometru garas. Šoferiem bezgalīgā nīkšana rindā izraisa ciešanas un dusmas. Gaisa temperatūra kļūst aizvien zemāka, šoferi saslimst, un divi jau ir miruši.

“Ja viņi (politiķi) realizēs tādu politiku attiecībā pret tiem, kuri vēlējās dzīvot tajā vai citā valstī, strādāja, radot vērtības šai valstij, un pret viņiem izturēsies cūciski, tad beigu beigās viņiem nāksies sastapties ar tādu pašu cūcību. “Laime” ienāks to mājās, kas piekopj tādu politiku,” atgādinot, ka Latvijā, viņaprāt, dzīvo ap 40% “krievvalodīgo”, kārtējā TV uzrunā teic Krievijas diktators Vladimirs Putins.

Pēc kovida dīkstāves kori atkal atplaukuši  Dziesmu svētkos. Un tas ir brīnums! Turklāt entuziasms ir milzīgs, un arī jaunu dziedoņu – daudz! Lieliska akustika jaunuzbūvētajā Mežaparka estrādē. Jauks repertuārs, īpaši kormūzikas lielkoncertā “Tīrums. Dziesmas ceļš”. Tas liek ticēt, ka Latvija var kļūt par koru lielvalsti!

Jauns laika posms nāk ar jaunu valdību un jauniem ģeopolitiskiem izaicinājumiem. Veselības nozare gadiem ilgi cietusi no katastrofāla naudas līdzekļu trūkuma, kas radījis virkni citu izaicinājumu – medicīnas personāla nepietiekamību, nerimstošu cīņu par pienācīgu atalgojumu, pacientu iespējām laicīgi iegūt kvalitatīvu veselības aprūpi. Kas ir primārie darbi, lai Latvija tuvotos rietumvalstu piemēriem, savu redzējumu izsaka SIA “Jelgavas poliklīnika” vadītāja Kintija Barloti, kas kā eksperte piedalījās mērķu izstrādē veselības jomā valdības deklarācijā.

Tas tiešām ir tiešs jautājums, jo šķiet, ka tiešām +30 grādos ir iespējams tikai eksistēt. Un, kamēr Latvijā oficiālas siestas mums nav ieviestas, esam spiesti pārvarēt sevi un meklēt maģiskos veidus, kā saglabāt veselo sparātu, kad šķiet, ka "smadzenes kūp". Burtiski.

Jāņi jau tepat aiz stūra. Un šie svētki nav iedomājami bez garda siera, alus, un, protams, šašlika! Manuprāt, cik cilvēku, tik daudz un dažādu šašlika marinādes recepšu.

Lai gan šogad mūs vasara īsti nelutina (taču ticu un ceru, ka viss vēl priekšā), piekritīsiet, ka mēs tomēr cenšamies dzīvot tā vasarīgi - bikses nomainām pret šortiem un karstos dzērienus pret aukstajiem.

Jūnijs man vienmēr asociējies ar visnestabilāko vasaras mēnesi. Pērn gan tas uzreiz "iemeta" absolūtā vasarā, bet šogad jau ar pirmajām dienām tas atkal ir vecais, pazīstamais jūnijs.

Es neesmu tipiska saldummīle, kurai bieži vien kārojas kaut kas salds. Man labāk pie sirds iet dažādi sāļi našķi. Tomēr, kā jau visiem, reizēm arī man gribās kaut ko saldu.

Teju neatņemama manas ikdienas sastāvdaļa ir pastaigas. Ne jau uz darbu vai uz veikalu, bet apzināta staigāšana (vēlams tuvāk dabai) aptuveni stundas garumā. Es ticu pastaigu "maģiskajam spēkam" un vēlos, lai notici arī Tu.

Pamazām piemājas dārzos sāk rosīties cilvēki un ķerties pie pirmajiem darbiem, lai vasarā dārzs plauktu un ziedētu. Gribas teikt, ka esmu, ja ne uzaugusi dārzā, tad noteikti pie dārza. Ar vienu bet...

1990. gada 4. maijā tika pieņemta un stājās spēkā Latvijas PSR Augstākās padomes deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Tās pieņemšana bija viens no Dziesmotās revolūcijas jeb Trešās atmodas politiski nozīmīgākajiem notikumiem, un, neraugoties uz nosaukumu, tā nav tikai svarīgs oficiāls paziņojums, bet arī nozīmīgs konstitucionāla ranga tiesību akts, kas noteica un nosaka mūsu valsts tālākas rīcības.

Jauniem ieradumiem ir liels spēks! Vai ne? Pēdējā laikā es atkal esmu pārliecinājusies par šī apgalvojuma patiesību.

Ne reizi vien ir dzirdēts, ka nātres sauc par pavasara "brīnumaugu". Tās ir ne tikai viens no pirmajiem pavasarīgajiem zaļumiem, bet īsta dažādu mūsu veselībai nepieciešamo vielu krātuve.

Arī es agrāk runas par pilnmēnešiem uztvēru kā tādas "pļāpas" - kāda tur ietekme? Bet paliekot vecākai, sāku saskatīt sakarības.

Pratināšana Krievijas okupācijas gados tā dēvētajā „stūra mājā” bija visai nepatīkama procedūra. Protams, ne jau pratinātājam. Viņš ierakstīja protokolā to, ko gribēja, pareizāk, ko prasīja no viņa augstākā priekšniecība. Tev, pratināšanai pakļautajam, bija tikai trīs iespējas: bez ierunām parakstīt izmeklētāja uzrakstīto, atteikties no paraksta došanas vispār vai pieprasīt (kaut gan ko tu, nabaga pretvalstiskā noziegumā apsūdzētais, varēji pieprasīt!) labot kādu teikumu vai vārdu.

Jāņos - siers, vainags, alus. Ziemassvētkos - eglīte, dāvanas, Ziemassvētku vecītis. Lieldienām - OLAS!

Savulaik Vācijas liktenis netika izlemts kaujas laukā, bet Teherānas un Jaltas (vēlāk arī Potsdamas) konferencēs. Sabrauca vīri no pasaules lielvarām, pasēdēja, uzsmēķēja un nolēma, ka Vāciju nedrīkst atstāt lielu.