Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, ogām un augļiem pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nākamgad noteikts 12 procentu. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Līdz šim “mūsu” augļiem un dārzeņiem bija piecu procentu PVN, taču Saeimas gudrinieki to “pazemināja” līdz 12%. Sarunā ar “Neatkarīgo” šādu lēmumu par aplamu nodēvēja Juris Lazdiņš, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs.
“Saeimā nav nekādas ieinteresētības veicināt ekonomikas augsmi. Tas, kas mani pārsteidza: ikviens politiskais spēks, kas atrodas opozīcijā, atbalsta tautsaimniecību, tostarp - šajā gadījumā - samazināto PVN dārzeņiem, bet tad, kad tas nonāk koalīcijā, pēkšņi visu aizmirst. Ar to konkrēti domāju ZZS,” teic Juris Lazdiņš. “Tas sabiedrībai nav pieņemami, tās ir bērnu spēlītes. Ja koalīcija domā, ka sabiedrība neko nesaprot, tad… Tā ir ņirgāšanās par vēlētājiem.”
Ja kāds vēl to nesaprot, tad saprašana atnāks 1. janvārī, turpina Lazdiņš - tad, kad cilvēki nāks iepirkties. “Mēs esam uzsākuši veikalu tīklu monitoringu, un mēs skaidri parādīsim, ka dārzeņu cenas pieaugs vairāk nekā par septiņiem procentiem. Tie būs vismaz 10 procenti.”
Ne tikai Lazdiņš vien, daudzi citi lauksaimnieki un ražotāji brīdina par ēnu ekonomikas augšanu, ceļot PVN. “Ja ar 21% PVN mums ēnu ekonomika bija vienkārši milzīga, tad tagad (ar 5% PVN - E.V.) tas viss ir iznācis gaišajā pusē. Tagad pateikt, ka imports ir pieaudzis un mēs esam pabalstījuši importa produkciju, - tās visas ir muļķības. Vienkārši imports ir legalizējies. Tas ir iznācis gaismā ar tiem 5%, jo tur vairs nav jēgas krāpties. Ir arī pierādīts, ka jēga krāpties ir tad, ja PVN ir virs 7%. Tas nozīmē, ka ar 12% atkal būs kaut kāda interese, lai veidotu ēnu ekonomiku,” LTV izteicās SIA “Very Berry” valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina.
Juris Lazdiņš turpina: “Ja augļu un dārzeņu ražošanu ar 21% PVN ieliek ekseļa tabulās, tad, protams, ir patīkami skaitīt tos plusus. Jo valdība un parlaments neskatās, cik mēs zaudējam, bet teorētiski prāto, cik var iegūt, paaugstinot nodokļus. Tas ir arī kontekstā ar šā brīža saasināto situāciju ar Krievijas graudu tranzītu. Kāpēc Latvijas valdība šajā jautājumā neko nav darījusi? Ir taču Finanšu ministrija, ir muita, ir muitas nodoklis, un tam jābūt nacionālā līmeņa lēmumam. Es runāju par jebkuru pārtikas preču importēšanu uz Eiropas Savienību. Kāpēc šīs produkcijas ienākšana mūsu valstī netiek aplikta ar finanšu slogu? Kāpēc klausām tikai ES lēmumus? Kāpēc neaizstāvam savas nacionālās intereses?”
Tas gan tāds retorisks jautājums, jo par nacionālajām interesēm šī valdība domā vismazāk. Bet Lazdiņš skaidro tālāk: “PVN mūsu dārzeņiem un augļiem tika paaugstināts par septiņiem procentiem. Bet ikviens pateiks: nevienam vairs nebūs rentabli turpināt ražošanu. Vairums pāries tikai uz pārvadāšanu. Ar pārvadāšanu saprotu šādas darbības: paņemu busiņu, aizbraucu uz Lietuvu un Poliju, iepērku konkrētu sezonālo preču grupu, atvedu uz Latviju un notirgoju nakts tirgū vai kādā bāzē.”
Lazdiņš brīdina, ka dārzeņu, augļu un ogu ražotāji šādā situācijā jau ir bijuši. “Nesen runāju ar kādu Bauskas audzētāju, kurš teica: “Ja nodoklis ir 12%, man vairs nav izdevīgi audzēt zemenes. Es labāk aizbraukšu uz Poliju, nopirkšu zemenes tur un pārdošu šeit, Latvijā. Kāpēc man strādāt, riskēt ar klimatiskajiem apstākļiem, ar darbaspēku, kas var būt un var arī nebūt?” Tas viss aizies garām Valsts ieņēmumu dienestam, bet viņi to nevēlas saprast,” tā Lazdiņš.
Kad tika ieviests samazinātais PVN, proti, pieci procenti, nozare atgriezās pie ražošanas nodarbinātības. “Šobrīd mēs ejam pretējā virzienā,” apgalvo Lazdiņš, “tad kāpēc Saeimas koalīcija to nevēlas saprast? “Jaunā vienotība” manās acīs ir zaudējusi reputāciju, šī partija ir atrāvusies no realitātes.”
Realitātē koalīcijai vajadzētu palūkoties, kas patiesībā notiek. “Polijā tūlīt būs 0% PVN pārtikai. Un nevajag brīnīties, ka cilvēki autobusiem brauc uz Poliju un pērk tur pārtiku. Ar nepārdomātiem lēmumiem - arī ar tādiem kā 12% PVN dārzeņiem - mēs graujam savu ekonomiku,” saka Lazdiņš.
Viņš uzskata, ka koalīciju neinteresē tas, kas notiek ārpus Rīgas. “Sarunas, kas mums tikko bija ar finanšu ministru un premjeri, bija tik destruktīvas, kādas vēl nebija pieredzētas. Kādā trešajā sarunu minūtē premjere Siliņa pateica, ka tūdaļ piecelsies un ies prom, jo viņu tas neinteresē. Mēs runājām par PVN augļiem un dārzeņiem. Savukārt Saeimā viņa izteicās: “Kaut kāds tur samazinātais PVN.” “Kaut kāds”! Šī ir JV attieksme - augstprātība pret sabiedrību. Tagad šī attieksme izpaužas verbāli - kādreiz viņi tikai domāja ar nicinājumu, tagad jau runā,” secina Lazdiņš.
Zemnieku saeimas vadītājs arī domā, ko darīt tālāk. “Mēģināsim panākt, ka pēc gada Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem PVN netiek paaugstināts līdz 21%. Bet skatos, ka laikam neiztiksim bez traktoriem Rīgā, pretējā gadījumā konstruktīvas sarunas nevar notikt. Tā ir ļoti nesaimnieciska saimniekošana, tikai paaugstinot nodokļus un spēlējoties ar ekseļa tabulām. Kad veido budžetu, jāpēta, kā tas ietekmēs nozares. Bet tas netiek darīts,” pabeidz Lazdiņš.
Tostarp Polijā notiek kas cits. Polijas ministru prezidents Mateušs Moraveckis piektdien paziņoja, ka parakstīs regulu par nulles PVN pārtikai, ziņo interneta medijs “wnp.pl”. Moraveckis piebilda, ka “Seimam vispirms vajadzētu pieņemt to, kas ir izdevīgs poļiem”. Atšķirīga retorika, ja salīdzinām ar mūsējo valdīkļu izteikām, vai ne?
Polijā PVN nulles likme pārtikai tika ieviesta 2022. gada 1. februārī kā daļa no inflācijas apkarošanas vairogiem, kuru mērķis bija aizsargāt sabiedrību pret augošo inflāciju, ko izraisīja cenu kāpums pirms Krievijas uzbrukuma Ukrainā. Nulles likme ir spēkā līdz šī gada beigām. Tagad skaidrs, ka nulles likme tiks pagarināta. Nu, protams, poļi var, mēs nevaram.
Reizēm šķiet, ka valdošā koalīcija dara visu un vēl vairāk nekā visu, lai sagrautu to, kas vēl nav sagrauts. Tagad katrā ziņā jāizposta Latvijai raksturīgo dārzeņu, ogu un augļu saimniecība, kas jau bija sākusi elpot. Varbūt tiešām uz Ministru kabinetu un uz Saeimas namu jābrauc ar traktoriem, kuriem piekabēs šķidri kūtsmēsli? Tos uzlejot uz daiļo namu sienām, varbūt trāpīs arī kādam augstam kungam vai kundzei - tad varbūt saprašana lēnām atnāks, smakai izklīstot?
