Ceturtdien Eiroparlaments likvidēs tēvu un māti – turpmāk būs “vecāks nr. 1” un “vecāks nr. 2”

© Neatkarīgā

It kā pilnīgi nevainīga bija Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2020. gada uzruna Eiroparlamentā (EP): “Ja esat vecāki vienā valstī, jūs esat vecāki katrā valstī.” Proti, ir jānodrošina, lai vecāku stāvoklis, kas konstatēts vienā dalībvalstī, tiktu atzīts visās pārējās dalībvalstīs. Īstenībā šī iniciatīva bija viena no galvenajām darbībām ES stratēģijā par LGBTQ līdztiesības nostiprināšanu. Jau ceturtdien EP balsos par it kā “bērna tiesību regulāciju”, patiesībā – par jēdzienu “vecāks nr. 1” un “vecāks nr. 2” oficiālu ieviešanu.

Savulaik ieviestā Eiropas Komisijas regula par “ģimenēm pārrobežu situācijās - vecāku statusa atzīšanu” ir sagatavota, lai realizētu bērna dzimšanas apliecībai paralēlu, visām ES dalībvalstīm vienotu dokumentu, kas paredzēts tiem pieaugušajiem, kurus esošās dzimšanas apliecības neatzīst par bērna vecākiem.

Kā nopratāt, šīs apliecības būs paredzētas viendzimuma pāriem, kuru aprūpē nonākuši bērni. Kad šī regula tiks pieņemta, arī Latvijai nāksies atzīt divas mātes vai divus tēvus kā bērna vecākus, ja viņi uzrādīs jauno ES vecāku statusa apliecību, iegūtu kādā citā ES valstī - neatkarīgi no tā, kā bērns ir ieņemts, dzimis vai kāda veida ģimenē dzīvo.

Pēc EP balsojuma galīgo lēmumu par augšminēto tiesību aktu vienprātīgi pieņems dalībvalstis, jo ģimenes tiesības ir dalībvalstu kompetence, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Ievērojāt vārdkopu “vienprātīgi pieņems dalībvalstis”? Tātad netiek pat pieļauta iespēja, ka viena vai dažas dalībvalstis varētu kaut ko iebilst pret šo “humānisma aktu”, kas faktiski legalizē viendzimuma pāru tiesības adoptēt bērnus arī Latvijā: atliek vien “izņemt” apliecību, ka Jānis (vecāks nr. 1) kopā ar Pēteri (vecāks nr. 2) ir nopircis surogātmātes dzemdētu bērnu, un abi papiņi viņu audzinās labākajās viendzimuma pāru tradīcijās.

Tostarp zināms, ka minētā priekšlikuma izstrādē konsultācijas savulaik notika tikai ar LGBT jomas nevalstiskajām organizācijām, nepiedaloties nevienai (!) bērnu tiesību aizsardzības organizācijai, tāpēc ir stipri apšaubāmi EK apgalvojumi par lielajām rūpēm attiecībā uz bērnu tiesībām.

Un nav arī atbildes uz jautājumu: kāda ir ceturtdienas EP balsojuma ietekme uz Latvijas likumdošanu? Kādi likumi būs “jāuzlabo”, lai piemērotos kārtējam LGBTQ un līdzīgu meža dīvainīšu untumam, kas jau pārsniedz saprāta robežas? Ak, jā, ir taču ratificēta Stambulas konvencija, gan jau tiks piemēroti vajadzīgie konvencijas punkti, lai tādas regulas un apliecības aizietu nacionālajā apritē kā ar lubrikantu iesmērētas.

Un kas par to, ka šis priekšlikums - ieviest kaut kādas “vecāku apliecības - grauj valstu suverenitāti pašām noteikt savas ģimenes tiesību normas? Iespējams, tas ir lieki, tomēr atgādināšu: Latvija, iestājoties ES, nav uzņēmusies dažādās apšaubāmās ideoloģijās balstītas nākotnes saistības, ko tagad “progresīvi” ierauga “bērnu tiesību aizstāvji”.

Ja EP ceturtdien nobalsos par “vecākiem nr. 1 un nr. 2”, tas nozīmēs kārtējo LGBTQ nostādņu uzspiešanu ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai. Nav jāzīlē kafijas biezumos, lai saprastu, ka pozitīva balsojuma gadījumā nākamais solis būs - vienā dalībvalstī noslēgtas viendzimuma laulības automātiski atzīt arī citās ES dalībvalstīs.

Tāpēc nevajag aizsegties ar runām par “bērnu labākajām interesēm”, jo kaut kādu “vecāku apliecību” ieviešana nevis aizsargā bērnu tiesības, bet gan pakļauj bērnus pieaugušo iegribām. Ir vēl tāda ANO Bērnu tiesību konvencija, kas runā par bērnu tiesībām uz savu identitāti, par tiesībām netikt šķirtiem no vecākiem pret viņu gribu un piedzimt brīviem.

Šīs “apliecības” atņems bērniem daļu no viņu identitātes - tēvu vai māti. Bet bērnam var būt tikai šādi divi vecāki - māte sieviete un tēvs vīrietis, nevis 56 dženderi, transseksuāļi, kvīri vai vēl kāds ducis ar izkrāsotiem bezdzimuma ākstiem. Nesaistīti: sakiet, vai ANO vēl eksistē?

Šā gada februārī, pētot nākamībā iezīmētās “vecāku apliecības” ģenēzi, “Neatkarīgā” palūdza skaidrojumu Tieslietu ministrijai. Tā atbildēja: “Tieslietu ministrija šobrīd gatavo Latvijas nacionālās pozīcijas projektu par ES ietvaros topošo Padomes regulas projektu par vecāku statusa atzīšanu un vecāku statusa apliecību. Regulas projekta mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas telpā, neatkarīgi no ģimenes formas, bērna vecāki, kuriem ir šāds statuss piešķirts vienā dalībvalstī, to nezaudētu vai tas netiktu apšaubīts kādā citā valstī, un bērna vecāki varētu netraucēti īstenot rūpes par bērnu viņa labākajās interesēs (ceļojot, uzturoties citā dalībvalstī un citos gadījumos). Nacionālā pozīcijā tiks noteiktas Latvijas intereses par šajā regulas projektā skartajiem jautājumiem, un šī pozīcija tiks virzīta apstiprināšanai Ministru kabinetā, kā arī Saeimas Eiropas lietu komisijā.”

Vai jau ir sagatavota šī pozīcija, nav zināms. Bet jau toreiz ļoti “cerīga” bija vārdkopa “neatkarīgi no ģimenes formas”. Tas nozīmē, ka “progresīvā nākotne” jau faktiski ir uz sliekšņa, gatavināšana notiek pilnā sparā un mēs laimīgi sagaidīsim gan bērnu adopciju viendzimuma “ģimenēs”, gan viendzimuma laulības, gan citas perversijas. Un tas, kā ceturtdien EP balsos Latvijas deputāti, faktiski neko nemainīs. Ja nu vienīgi kādam būs lielāks, kādam - mazāks kauns.

Komentāri

Igaunijas valdošā koalīcija, kuru veido Reformu partija, Sociāldemokrātiskā partija un partija “Igaunija 200”, pagājušās nedēļas nogalē publiskoja savu nodokļu reformas projektu, kas no Latvijas skatu punkta ir gandrīz vai šokējošs. Paredzēts, ka no 2025. gada jūlija pievienotās vērtības nodoklis (PVN) tiks paaugstināts par diviem procentpunktiem līdz 24%, bet no 2026. gada janvāra par diviem procentpunktiem līdz 24% tiks palielināts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

Svarīgākais