Jau mēnesi turpinās Polijas autopārvadātāju protesti pie robežas ar Ukrainu. Robežpunkti ir bloķēti, cauri laižot vien nelielu skaitu automašīnu, tādēļ veidojas milzīgas kravas automašīnu rindas – 20 un pat 70 kilometru garas. Šoferiem bezgalīgā nīkšana rindā izraisa ciešanas un dusmas. Gaisa temperatūra kļūst aizvien zemāka, šoferi saslimst, un divi jau ir miruši.
Autopārvadātāju protestiem ir pievienojušies arī Polijas zemnieki. Arī Slovākijas autopārvadātāji uz četrām dienām bija pievienojušies poļiem un slēguši vienīgo robežpunktu ar Ukrainu Višne Nemeckē - Užhorodā, bet 4. decembrī blokādi pārtrauca, bažījoties par savu drošību un neatliekamās palīdzības dienestu darbu.
Savukārt poļu autopārvadātāji blokādi turpina. Daļēji atvērts kopš pirmdienas ir tikai Dolhobičovas-Uhriņivas robežpunkts, caur kuru ļauts izbraukt tukšām kravas automašīnām. Tas nedaudz mazina spriedzi, taču tikai nedaudz.
Protestētāji vēlas atpakaļ pirmskara kārtību
Poļu un slovāku autopārvadātāji vēlas, lai Eiropas Savienība (ES) atjauno atļaujas, kas ierobežo tranzītu Ukrainas autopārvadātājiem. Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai ES mainīja ukraiņu kravu ievešanas kārtību, to stipri vien atvieglojot, tika ieviesta elektroniskā rinda, taču poļu autopārvadātāji sāka novērot, ka viņiem jāstāv, kamēr ukraiņi brauc. Poļu un slovāku autopārvadātāji uzskata, ka pastāv negodīga konkurence, kur viņiem uzliktas stingras prasības, kādu nav ukraiņiem.
Savukārt poļu zemnieku īgnums ir par dempingu, jo ukraiņu produkcijas izmaksas ir daudz zemākas tādēļ, ka Ukrainā zemkopība nav pakļauta tik stingrai ES regulēšanai, kāda ir Polijā. Starplaikā ir bijusi arī liela problēma un zemkopju protesti sakarā ar Ukrainas graudiem, kurus it kā paredzēts vest tranzītā uz ostām un tālāk uz Āfriku un Āziju, taču tie paliek turpat Polijā un ES, samazinot poļu iespējas konkurēt un pelnīt.
Blokāde ietekmē daudzu valstu tautsaimniecību, visvairāk ciešot Ukrainai, un arī Polijā pašā ir problēmas, jo pierobežā satiksme ir traucēta.
Traucētas ir arī humāno kravu piegādes, jo tās nenonāk tik ātri Ukrainā kā iepriekš.
ES nedomā piekāpties protestētājiem
Problēmai ir bijuši risinājuma mēģinājumi augstos un zemos līmeņos. Pirmdien bija ES transporta ministru tikšanās, taču rezultāta nav. Pašreizējā liberalizētā sistēma, kas sākotnēji tika ieviesta uz gadu, ir spēkā līdz 2024. gada jūlijam, jo ES valstis ES padomē šā gada martā lēma par pagarinājumu uz vienu gadu.
Pirmdien Polijas jaunais iekšlietu ministrs, apmeklējot robežu, paziņoja, ka Polija turpinās censties atgūt pirmskara ieceļošanas atļauju sistēmu Ukrainas kravas automašīnām, vēsta izdevums “Notes From Poland”. Tomēr tajā pašā dienā ES transporta komisārs noraidīja šo ideju un aicināja izbeigt protestu.
Par šo tēmu ir runājuši premjeri, valstu prezidenti un kas tikai vēl ne. Arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs ir ticies ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu un cita starpā pārrunājis arī stāvokli uz Polijas-Ukrainas robežas. “Saprotot sarežģīto situāciju, aicināju normalizēt robežšķērsošanu, lai neciestu preču piegādes,” raksta Rinkēvičs savā X kontā.
Vairākām Latvijas nozarēm stāvoklis uz Polijas-Ukrainas robežas nodara prāvus zaudējumus, tāpēc nozaru pārstāvji ir skubinājuši valdību, un visāda veida pārrunas ar poļu kolēģiem ir bijušas arī Ārlietu ministrijas, Zemkopības ministrijas līmenī. Taču nekādām runāšanām un nekādā līmenī vismaz pagaidām nav bijis rezultātu.
Nelaime ir tā, ka Polijā pagaidām nav rīcībspējīgas valdības - “Likuma un taisnīguma partijas” pārstāvis Mateušs Moraveckis premjera amatā ir “klibā pīle”, jo viņam nav cerību saņemt parlamenta uzticības balsojumu. Vairākas partijas ir ignorējušas viņa rosinājumu apspriest valdības programmu. Uzticības balsojums Seimā paredzēts 11. decembrī.
Graujošs iespaids uz Latvijas ekonomiku
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes (LPUF) valdes locekle Ligita Turnere “Neatkarīgajai” sacīja, ka Polijas autopārvadātāju protesta akcija pārtikas nozarei diendienā nodara zaudējumus lielākajiem pārtikas ražotājiem un ne tikai - cieš arī tirgotāji, transporta nozare un citi. Zaudējumi ir gan tiem, kas ved kravas no Ukrainas, gan tiem, kas ved uz Ukrainu, jo satiksme ir traucēta abos virzienos. Iepriekš LPUF priekšsēdētāja Ināra Šure jau paudusi, ka ražotāji meklē risinājumus, meklē jaunus tirgus izejvielu piegādēm, bet citās valstīs izejvielu cenas būs augstākas nekā Ukrainā. Tas savukārt nozīmē, ka ražotāji būs spiesti paaugstināt produktu cenas.
Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, SIA “Karavela” attīstības direktors Jānis Endele sacīja, ka viņa uzņēmumam ir zaudējumi, bet nav kritiski, taču zivsaimniecībā un pārtikas nozarē kopumā situāciju var vērtēt kā krīzes draudus. “Mēs gaidām aktīvu Ārlietu un Ekonomikas ministrijas rīcību, lai novērstu dramatisku eksporta un nodokļu ieņēmumu kritumu,” sacīja Endele.
Zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta apjoms samazināsies vismaz par 10 miljoniem eiro. Tāpēc zivrūpniecības nozares pārstāvji aicina Latvijas atbildīgās institūcijas nekavējoties iesaistīties situācijas risināšanā, uzsākot sarunas ar Polijas atbildīgajiem dienestiem un novēršot tālāku kaitējumu Latvijai tik nozīmīgai tautsaimniecības nozarei.
Endele skaidro: “Situācija tiešām ir ārkārtēja. Latvijas uzņēmumiem, kuri, neskatoties uz karu, aktīvi turpināja sadarboties ar Ukrainu, viss bizness draud pilnībā apstāties. Polijas autopārvadātāju aktivitātes pie Ukrainas un Polijas robežas līdzinās visas Ukrainas ekonomiskai blokādei.”
Akciju sabiedrības “Brīvais vilnis” īpašnieks Arnolds Babris “Neatkarīgajai” sacīja, ka viņa uzņēmums nav “licis visas olas vienā grozā” un darbojas daudzos dažādos tirgos. Uz Ukrainu tiekot sūtīti vien apmēram 5% no zivju pārstrādes uzņēmuma produkcijas. “Nav noliedzams, ka situācija ir nepatīkama arī mums, bet vēl vairāk tiem uzņēmumiem, kas ar Ukrainu sadarbojas aktīvi. Ir redzams, ka ES nespēj neko noregulēt, tāpat arī Ukrainas un Polijas valdības netiek ar to galā. Lai gan Polijas policijai vajadzēja blokādi pārtraukt, tiklīdz tā tika sākta, un tad šādas problēmas nebūtu. Arī tagad varas iestādes varētu blokādi pārtraukt, un situācija atrisinātos uzreiz,” uzskata Babris.
“Ukraiņu privileģēšana un ievedmuitas atcelšana bija labi gribēta, taču nodara milzīgu postu,” saka uzņēmuma “LatCraft” īpašnieks Rauls Ābiķis. “Diemžēl ir tā, ka puse valsts karo, bet otra puse izzog visu, ko var, un ieved Eiropā. Tirgus ir pārpludināts ar Ukrainas kokmateriāliem, koka taru un dēļiem, meži tiek izzagti grandiozos apmēros. Mēs nevaram konkurēt ar ražotājiem, kuriem materiālu izmaksas ir nulle! Sakožam zobus un gaidām labākus laikus. Ražotnei, kas pieder “LatCraft”, savulaik bija daudzmiljonu apgrozījums, bet tagad tas ir nokritis zem viena. No 22 darbiniekiem ir palikuši pieci. Dīkstāve izmaksā dārgi. Varam izturēt varbūt vēl gadu, bet pēc tam gan laikam šī ražotne būs jāver ciet,” spriež Ābiķis. ““LatCraft” nodarbojas arī ar citiem uzņēmējdarbības virzieniem - namu uzturēšanas darbiem, tiltu un ēku būvniecību un remontu, tāpēc turas uz ūdens, taču koka palešu un iepakojuma ražošana pašlaik peļņu nedod.”
Šis ir tas gadījums, kad Polijas un Ukrainas robežas blokāde ir izdevīga “LatCraft” biznesam, jo traucē kokmateriālu izvešanu no Ukrainas, taču Ābiķi tas maz priecē - viņš uzskata, ka problēmu ar Ukrainu Eiropas Savienībā ir daudz vairāk nekā tikai tās, kas ir autopārvadātājiem.
